top of page
  • Ieva Miķelsone

Sīle, Zoja. Jūrmalas valodas stāstu ābece



Lībiešu gads


LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023. gadu ir pasludinājis par Lībiešu mantojuma gadu, lai atgādinātu par daudzu latviešu lībiskajām saknēm. Tas bija pamanāms ne tikai formāli, bet arī faktiski – daudz biežāk nekā citus gadus arī masu medijos dzirdam par lībiešiem, dažādiem pasākumiem ar viņu dalību, aktīvāk tiek intervēti lībiešu vēstures un kultūras mantojuma pazinēji un popularizētāji. Un tas pamodinājis senču asinsbalsi arī manī – galu galā arī mana vecvecmāmiņa bija lībiete, lai gan par viņu zinu tikai no tēva nostāstiem. Tāpēc visu informāciju, kas saistīta ar lībiešiem, tveru ar gluži personisku interesi – kā jau par savējiem. Lībiešu mantojuma gads rosinājis celt gaismā dažus pēdējā laikā izdotus lībiešu valodai un kultūrvēsturiskajam mantojumam veltītus izdevumus.


Jāatzīstas, ka lībiešu valodu pagaidām vēl neesmu apguvusi. Bet Latvijā joprojām ir cilvēki, kas runā lībiski un māca šo valodu arī citiem. Viena no lībiešu valodas skolotājām Zoja Sīle, pagājušā gada “Latvijas lepnuma” balvas laureāte nominācijā “Novadnieks”, pērn ir sarūpējusi kādu vērtīgu grāmatu – “Jūrmalas valodas stāstu ābeci/ Rāndakīel nīžõd ābēd”.


Ar ko gan vēl būtu jāsāk valodas un lasītprasmes apguve, ja ne ar ābeci? Šī ābece ir mazliet neparasta, jo nesāk iepazīstināt ar katra burta rakstību vai izrunu, lai gan stāstiņi kārtoti atbilstoši alfabēta burtu secībai. Ābece ir domāta burtu pazinējiem, kas ir gatavi iepazīt savu senču (vai iespējamo, bet vēl neapzināto senču) lībiešu valodu. (Atcerēsimies, ka pirms vairākiem gadsimtiem lībiešu ciemi atradās pašreizējās Rīgas vietā, ka Latvijas vēsturē nozīmīga loma bija Daugavas lībiešu apmetnēm, ka lībieši apdzīvoja plašas teritorijas ne vien Kurzemē, bet arī Vidzemē, un tas nozīmē, ka teju katra latvieša senčos – tuvākos vai tālākos, arī neapzinātos – vajadzētu būt kādam lībietim.)


Īpaši jāuzteic tas, ka grāmatas lībiskie teksti tulkoti ne vien latviešu, bet arī igauņu un angļu valodā, kas ļauj iepazīt lībiešu valodu arī igauņu un angļu valodas pratējiem.

Paralēlajos tekstos lieliski samanāmas līdzības un atšķirības igauņu valodā. Pievienotā vērtība ir saturs, tas, ko lasītājs uzzina, jūrmalas stāstus lasot, pat ja nevēlas apgūt lībiešu valodu. Kā jau mācību grāmatā, alfabēta sākuma burtiem pieskaņotajos tekstos teikumi ir pavisam vienkārši, īsi, vēstot par ģimeniskām saitēm, bet pamazām stāsti arvien vairāk ieved lasītāju lībiskajā vidē, skarbajā piejūras dabas ainavā, lībiešu etnogrāfiskajā sētā un ikdienas norisēs.


Pāris teikumos ir pārstāstīta teika par zilajām govīm, pasaka par veco Žonaku, īsumā iepazīstam Kurzemes piekrastes lībiešu ciemus un pa kādam senajam amatam, arī nedaudz lībiešu folkloras – mīklas un sakāmvārdus. Uzzinām, ka lībiešu folkloras nozīmīgākais vācējs un saglabātājs bijis igaunis Oskars Loritss. Un ka lībieši dodas mežā, lai pušķotu eglīti Lieldienās, nevis Ziemassvētkos, un tur dzied (dzied, protams, lībiski, bet ne visi lībiešu burti pareizi atveidojas, pārceļot tīmeklī, tāpēc šeit – tikai latviskotā versija) “čičorputni, čičorputni, nu ir laiks augšā celties”, tā rosinot saules un putnu mošanos.


Skaidrs, ka ne jau visi, kas izlasīs šo aprakstu “Literatūras ceļvedī”, uzreiz metīsies mācīties lībiešu valodu, tomēr ieteiktu šo ābeci vismaz izšķirstīt, lai gūtu ieskatu valodas plūdumā, saskatītu tajā līdzības ar brāļu igauņu valodu un dažviet – arī ar latviešu valodu.

“Valstiski atbalstāma ir lībiešu identitātes, kultūras un valodas saglabāšana un attīstība,” teikts Latviešu vēsturisko zemju likumā. Ja ne vairāk, tad varam vismaz ar interesi sekot līdzi jaunumiem lībiešu kultūras dzīvē, apmeklēt līvu tautai veltītos sarīkojumus, paturot prātā, ka Latvijas tagadējā teritorijā gadsimtiem ilgi pastāvējusi lībiešu tauta, kas spītīgi turas pie savām saknēm. Ir pāragri teikt, ka valoda un tauta ir mirusi, kamēr ir kaut nedaudzi, bet izcili savas tautas un valodas godā turētāji.




Sīle, Zoja. Rāndakīel nīžõd ābēd = Jūrmalas valodas stāstu ābece. Teksti lībiešu un latviešu valodā; igauņu valodā tulkojusi Rūta Karma; angļu valodā tulkojuši Roberts Sīlis, Lāsma Sīle; lībiešu valodas konsultanti Valts Ernštreits, Ērika Krautmane. Rīga: Ezerrozes grāmatas, 2022. 48 lpp. ISBN 9789934300042.


Ieva Miķelsone ir LNB speciālo krājumu departamenta Letonikas un Baltijas centra

galvenā bibliogrāfe.


Recent Posts

See All

Commentaires


bottom of page