saraksts, kas ietver normatīvos tiesību dokumentus, vēsturiskos dokumentus, judikatūru, teorētisko literatūru

nacionālisma pētniecībā un tā aktualitāti mūsdienās savā kodolīgajā pēcvārdā raksturo Latvijas Universitātes Literatūras Toms Ķencis 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta

Tā vietā, lai gatavotos nākamajai mācību stundai vai pļāpātu ar klasesbiedriem, 6. klases skolēns Jūels katru skolas dienu, katru starpbrīdi kaļ plānus, kā klusi un nemanāmi tikt līdz klases telpai, paņemt mācību materiālus no skapīša, vai, kur uzturēties garāka starpbrīža laikā. Jo prioritātes mainās, ja klasesbiedru tuvumā dienu no dienas tiec izsmiets, apsaukāts, rauts, sists, nosmērēts un visādos citādos veidos pazemots. Šajā izrādē diemžēl ir iesaistīti lielākoties visi apkārt esošie – ir upuris, ir varmāka un, protams, arī skatītāji. “Par brīvajām stundām viņam jau ir plāns. Viņš tūliņ uzzinās, vai bibliotēka ir atvērta ap pusdienlaiku trešdienās un starp diviem un pustrijiem ceturtdienās, un vai bibliotekāre ir uz vietas. Tādā gadījumā viņš var uzturēties tur. Citādi būs jāizmanto sols ejā pie administrācijas sekretariāta, kur logā ir redzama Jennifera, un pie rakstāmgalda aizmugurē – Luīse; tas nozīmē, ka arī viņas var redzēt gaitenī notiekošo. Turklāt tas ir tuvu darbinieku ieejai, tātad visu laiku garām iet skolotāji. Saprotams, viņam vajag arī plānu C, bet tas vēl jāizokšķerē.” Zviedru rakstniece Katarīna fon Brēdova šajā tik ļoti nepieciešamajā darbā ir precīzi parādījusi, kā jūtas bērns, kurš tiek pazemots vienaudžu vidū – pašsaglabāšanās instinkts ir vienīgais, kas dzen uz priekšu. Lai gan ņirgāšanās un pazemojumi nebeidzas un ar katru dienu kļūst aizvien riebīgāki, Jūelam piemīt kas tāds, kas neļauj viņam pilnībā padoties – sirsnība un humors. Tikai to nezina neviens, kamēr vien Jūelu neiepazīst. Grāmata atsauc atmiņā redzētas ainas, liekot pārdomāt vardarbību skolās. Kāpēc skolotāji nepamana šīs situācijas? Kā palīdzēt bērnam, kurš cieš no emocionālas vardarbības? Kā šāda atmosfēra skolā ietekmē skolēnu mācību sasniegumus, personību un, jā, varbūt pat izredzes nākotnē? “Jūels izņem savu mobilo, mēģinot izskatīties mazliet aizņemtāks. Ja viņš pagaidīs tieši divpadsmit minūtes, tad vēl paspēs aiziet uz sporta zāli un pārģērbties pirms sākas stunda. Ģērbtuve ir vissliktākā vieta skolā. Neviens nepārbauda, kas tur notiek. Jūels ir tā uztrenējies, ka spēj pārģērbties ātrāk par jebkuru ugunsdzēsēju.” Par spīti problemātiskajai tēmai, grāmatas sižets ir pārsteidzoši interesants un viegli lasās. Tomēr grāmata skaudri atgādina, cik komplicēta ir skolas vide, un ko pusaudzim var nodarīt kāds tīši (vai pat nevērīgi) izspļauts vārds un arī notiekošā ignorēšana. Grāmata ne tikai pusaudžiem (un bibliotekāriem), bet jo īpaši – pusaudžu vecākiem un skolotājiem. Jo ne viss ir saskatāms. Noderīgi: lielsmazs.lv / lvportals.lv Katarīna fon Brēdova. Viss, kas nav saskatāms. No zviedru valodas tulkojusi Mudīte Treimane; redaktore Inese Zandere; vāka ilustrācija: Patrīcija Māra Vilsone; dizains: Artis Briedis. Rīga: liels un mazs, 2024. 284. lpp. ISBN 9789934633225. Lauma Remese ir LNB Pakalpojumu departamenta Jesajas Berlina Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares informācijas eksperte.

Apgāds “Tiesu Namu Aģentūra” 2022. gada nogalē laidis klajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docenta Edvīna Danovska grāmatu “Administratīvās tiesības: raksti”. Šis izdevums ir pirmais viena autora rakstu krājums, kurā ietvertās publikācijas galvenokārt veltītas administratīvo tiesību tematikai. Grāmatā apkopoti 36 raksti, kas ir vien daļa no pēdējo 15 gadu laikā tapušajiem. Izdevumā apkopotie raksti demonstrē autora plašās zināšanas administratīvo tiesību jomā: valsts dienesta tiesības, administratīvo sodu tiesības, tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, administratīvā procesa tiesības un citi ar administratīvajām tiesībām un administratīvo procesu saistīti jautājumi. Rakstu krājuma ievadā Danovskis izklāsta savas atziņas par rakstiem kā tiesību zinātnes žanru. Autors uzsver, ka “gandrīz katram rakstam pievienots arī pēcvārds, kurā norādīts, vai un kā rakstā ietvertās tēzes ietekmējušas tiesību jaunradi, kā arī praksi”. Autors aprakstījis arī rakstu tapšanas iemeslus, iekļāvis norādes uz izmaiņām tiesiskajā regulējumā un turpmāk pētāmo jautājumu aspektiem. Rakstus Danovskis apkopojis 6 nodaļās, kuras atspoguļo autora pētnieciskās darbības galvenos virzienus – administratīvo tiesību jomas, kuras doktrināri maz attīstītas. Pirmajā nodaļā pētnieks iekļāvis rakstus par administratīvo sodu regulējuma problemātiku, piemēram, juridisko personu administratīvo atbildību Latvijā, vainas jēdzienu administratīvajās tiesībās, cietušā institūtu administratīvā pārkāpuma procesā u.c. Otrajā nodaļā autors apskatījis tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu un analizē Satversmes 92. panta trešajā teikumā ietverto tiesību uz atbilstīgu atlīdzinājumu un nepamatotu tiesību aizskārumu. Trešo nodaļu Danovskis veltījis valsts civildienesta dienesta tiesībām, kur viņš definē valsts dienesta jēdzienu, raksturo civildienesta izveidošanos irmās Latvijas brīvvalsts laikā un tā turpmāko vēsturisko attīstību, kā arī apraksta valsts civildienesta ierēdņa tiesības. Ceturtajā nodaļā tiesībzinātnieks apkopojis rakstus par administratīvā procesa problemātiku, piemēram, politisko lēmumu nozīmi administratīvajās tiesībās, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu juridisko kvalifikāciju u.c. Rakstu krājuma apjomīgākajā piektajā nodaļā ietverti nozīmīgākie atsevišķiem administratīvo un konstitucionālo tiesību jautājumiem veltītie raksti. Autors pievēršas pašvaldību tiesībām, analizē Pašvaldību likumu, komentē Satversmes tiesas spriedumu administratīvi teritoriālās reformas lietā, raksta par valsts pārvaldē nodarbināto personu mantisko atbildību u.c. Rakstu krājuma pēdējā sestajā nodaļā tiesību eksperts iekļāvis rakstus par LU Juridiskās fakultātes vēsturi, tās docētājiem – pazīstamajiem tiesībzinātniekiem Augustu Lēberu un profesoru Edgaru Meļķisi, par pētījumu rakstīšanu, kā arī civiltiesībām veltītu rakstu par līgumu tulkošanu. Grāmatai pievienots hronoloģisks autora publikāciju saraksts, kuras tapušas laikposmā no 2007. līdz 2022. gadam. Izdevums adresēts juristiem, studentiem, tiesībzinātņu pētniekiem, civildienesta ierēdņiem un ikvienam, kurš interesējas par administratīvo tiesību jautājumiem. Noderīgi: www.jf.lu.lv / m.juristavards.lv Danovskis, Edvīns. Administratīvās tiesības: raksti. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022. 528 lpp. ISBN 9789934621024. Zane Krūmiņa ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

autore brīvi runā un nebīstas pateikt to, kas vēsturē ilgi ir bijis noklusēts vai retāk aprakstīts literatūrā

Daugavpils universitātes akadēmiskais apgāds 2021. gadā laidis klajā Vitolda Zahara monogrāfiju “Kriminālsodi formālā un neformālā skatījumā”. Grāmatas autors ir Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu katedras vadītājs, tiesību doktors, profesors un atvaļināts ģenerālis, kurš savos pētījumos pievērsies modernās kriminālpolitikas veidošanas un funkcionēšanas problemātikai. Valstī realizētā kriminālpolitika ir noziedzības novēršanas un apkarošanas pamats. Jāuzsver, ka noziedzības līmenis ir viens no svarīgākajiem sabiedrības sociālās veselības indikatoriem. Jaunajā monogrāfijā Zahars analizē nozieguma un soda nesaraujamo saikni un īsi definē soda galveno funkciju – atjaunot ar likumpārkāpumu izjaukto sociālo taisnīgumu. Autors apskata tikai vienu no soda piemērošanas veidiem – cietumsodu, vienlaikus analizējot penitenciāro jeb ar brīvības atņemšanas sodu saistīto sistēmu. Grāmata ir strukturēta 12 nodaļās, kurās profersors piedāvā noziedzības cēloņu kriminoloģisko analīzi, iepazīstina ar pazīstamu Latvijas un ārvalstu kriminologu viedokli par noziedzības kontroles, ierobežošanas un novēršanas iespējām. Viena nodaļa ir veltīta kriminālsodu politikas vēsturiskajām un mūsdienu attīstības tendencēm, autors sniedz retrospektīvu sodu būtības raksturojumu, analizē sodu piespiedu raksturu un apkopo autoritatīvus tiesību zinātnieku un filozofu viedokļus par noziedzīga nodarījuma un soda savstarpējo saikni. Vairākās nodaļās Zahars aplūko cietumu vietu un lomu brīvības atņemšanas soda izpildē. Profesors raksta par cietumu fizisko, organizatorisko un tehnoloģisko drošību, aplūko dažādus cietumu drošības modeļus un analizē Eiropas Padomes 2016. gada “Vadlīnijas ieslodzījuma vietām un probācijas dienestiem par radikalizāciju un vardarbīgo ekstrēmismu”, kā arī ANO Noziedzības un narkotiku izplatīšanas novēršanas padomes (UNODC) 2015. gadā izdoto “Rokasgrāmatu par dinamiskās drošības un operatīvās informācijas nozīmīgumu penitenciārajās iestādēs”. Īpašu uzmanību profesors velta cilvēktiesību problemātikai cietumos un notiesāto personu resocializācijas jautājumiem, uzsverot, ka laba cietumu pārvaldība balstās uz aizsardzības, drošības un resocializācijas pasākumu līdzsvaru un cilvēka cieņu neaizskarošu attieksmi pret ieslodzītajām personām. Zahars atzīst, ka brīvības atņemšanas soda mērķis pēdējo 10 gadu laikā ir būtiski mainījies – no izolācijas uz resocializāciju. Ja sākotnēji cietumos ievietoja ar mērķi izolēt cilvēku no sabiedrības, īsti neaizdomājoties par to, ko sabiedrībai nozīmēs viņa atgriešanās, tad šobrīd var teikt, ka galvenais mērķis ir nodrošināt resocializāciju. Monogrāfijas nobeiguma nodaļas ir veltītas cietumu sistēmas labas pārvaldības principiem un viedo tehnoloģiju izmantošanai ieslodzījuma vietu apsardzē. Autors atzīst, ka darbam cietumā nepieciešama ne tikai laba profesionālā sagatavotība, bet arī īpašs aicinājums veikt valstij un sabiedrībai nozīmīgo funkciju, psihoemocionālā noturība un pedagoģiskā erudīcija, empātija un cilvēciska attieksme pret īpašo sociālo grupu – ieslodzītajiem (personām ar jebkurā sabiedrībā viszemāko sociālo statusu). Zahars uzsver notikušās pozitīvās pārmaiņas soda mērķu apzināšanā, sodu spektra izvēlē un piemērošanā, kā arī soda izpildes paradigmu maiņu. Profesors norāda, ka sodu izpilde kļūst aizvien diferencētāka un individualizētāka, tā notiek, balstoties uz iepriekšēju zinātnisku izpēti un rezultātu prognozēšanu, izmantojamo resursu plānošanu, līdz ar to pieaug sasniedzamo rezultātu ticamība. Grāmatas pēdējā nodaļā “Ieslodzīto personu skaits Latvijā un citviet pasaulē” autors sniedz statistikas datu analīzi par laika periodu no 1991. līdz 2021. gadam par apcietināto un notiesāto personu skaitu Latvijas, atsevišķu Eiropas un Āzijas valstu cietumos. Monogrāfiskais pētījums būs noderīgs ne vien tiesību zinātņu studentiem, bet arī plašākai Latvijas sabiedrībai, kura varēs iepazīties ar penitenciāro zinātni (penoloģiju), izprast nozieguma un soda savstarpējo mijiedarbību un ieslodzījuma vietu darbības specifiku. Noderīgi: bsa.edu.lv Zahars, Vitolds. Kriminālsodi formālā un neformālā skatījumā. Recenzenti: Dr.iur. Andrejs Vilks, Dr.iur. Alvydas Šakočius; Daugavpils Universitāte. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 2021. 153 lpp. ISBN 9789984149455. Zane Krūmiņa 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

2022. gadā publikāciju sērijā “Satversmes tiesas judikatūra”, kas veidota kā apkopojums par dažādiem Latvijas Republikas Satversmes pantiem, skaidrojot to saturu un piemērošanu, iznācis otrais izdevums. Jaunajā grāmatžurnālā aplūkots Satversmes 91. pants, kas nosaka tiesiskās vienlīdzības principu. LR Satversmes 91. pants skan šādi: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Tādējādi tiek uzsvērts arī diskriminācijas aizlieguma princips. Diskriminācijas aizlieguma mērķis ir izskaust nevienlīdzīgu attieksmi, kas balstīta uz kādu nepieļaujamu kritēriju. Satversmes tiesas Juridiskā departamenta sagatavotajā izdevumā var atrast gan attiecīgā panta vispārīgu raksturojumu, gan skaidrojumu par tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas principu nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī, tajā detalizēti apskatīti Satversmes 91. pantā lietotie termini: “visi cilvēki”, “Latvijā”, “vienlīdzīgi”, “likuma un tiesas priekšā”, “cilvēka tiesības”, “diskriminācija”. Detalizēti skaidrota gan grupu salīdzināmība, gan attieksme pret personu grupām, attieksme, kas noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, skaidroti arī diskriminācijas aizlieguma nepieļaujamie kritēriji, piemēram, valoda un tautība, dzimums u.c. Ņemot vērā apstākli, ka, lai noskaidrotu, vai kāda tiesību norma nav pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principu, ļoti svarīga ir arī tiesību joma, kurā tā ietilpst, izdevumā iekļauta Satversmes 91. pantā ietverto principu konkretizācija dažādās tiesību jomās: sociālās aizsardzības jomā, nodarbinātības jomā, izglītības jomā, veselības aizsardzības jomā, vēlēšanu tiesību jomā u.c. Ērtākai lietošanai izdevumu papildina izmantoto nolēmumu rādītājs. Izdevums būs īpaši noderīgs tiesību zinātņu studentiem, kā arī ļaus labāk izprast konkrēto Satversmes pantu cilvēkiem bez juridiskām zināšanām. Noderīgi: lvportals.lv Tiesiskās vienlīdzības princips: Latvijas Republikas Satversmes 91. pants. Sagatavojuši: Kristaps Tamužs, Gatis Bārdiņš, Sandijs Statkus u.c. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2022. 125 lpp. (Satversmes tiesas judikatūra). ISBN 9789934508998. Ilze Gensberga 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares informācijas speciāliste.

Pāvila Brūvera grāmatai pievērsu uzmanību galvenokārt tāpēc, ka vēlējos uzzināt ko vairāk par viņa dzīvi un darbību. Manu uzmanību piesaistīja grāmatas vāks ar autora portretu, kurš vienlaikus liecina ne tikai par viņa garīgo pārliecību – bīskapa krusts, baltā mācītāja apkaklīte –, bet arī par tieksmi uz dinamismu vai azartiskumu, uz ko norāda motobraucēja melnā ādas jaka. Savukārt uz aizmugures vāka autors redzams, spēlējot vijoli. Šis mūzikas instruments pavadījis viņu visu mūžu. Arņa Šablovska rakstītā grāmatas ievada nosaukums – “Aizraujošs dzīves piedzīvojums ar sevi, citiem un Dievu” – kodolīgi atspoguļo grāmatas saturu. Savu dzīves ceļu autors izvēlējies izstāstīt 54 nelielos stāstos, kurus noslēdz ārkārtīgi trāpīgi citāti no Bībeles. Tie ir rūpīgi izvēlēti un apstiprina paša Brūvera teikto: “Tā ir liecība par manu dzīvi Dieva aizsardzībā, Viņa vadībā. Ka Viņš mani ir izvilcis no visām ķezām. țoti slikti mana dzīve varēja beigties daudzos gadījumos, arī manas izlaidības, manas nepaklausības dēļ, es esmu daudz sliktu lietu sastrādājis, bet, paldies Dievam, es vienmēr tiku pasargāts no smagām sekām.” Kā pārliecinātu baptistu sešu bērnu ģimenes pastarītis Pāvils, kurš nāca pasaulē, tēvam jau atrodoties izsūtījumā Sibīrijā, izauga par jaunekli, kurš vēlāk deva sev solījumu darboties Latvijas labā? Autobiogrāfiskais vēstījums aizsākas ar Brūvera stāstu par vecākiem, viņa piedzimšanu un mātes pienu. Visticamāk, pēdējais lasītājos raisīs asociācijas ar tagad jau daudzās valodās tulkoto Noras Ikstenas romānu. Paralēles patiešām pastāv. Jau agrā bērnībā mazais Pāvils bijis īsts nemiera gars, kurš ne reizi vien nonācis nervus kutinošos piedzīvojumos – kā stāstos par rotaļāšanos ar detonatoru vai mēģinājumu aizceļot uz Kaukāzu. Jau paaudzies, Brūvers kopā ar brāli bērzā izkāruši pašdarinātu Latvijas karogu. Stāstā “Spoks” grāmatas autors atceras kādu braucienu ar motorolleru. Braucamrīks ceļā tik bieži atteicies darboties, ka braucējs sanervozējies un turpat mežā sācis spēlēt līdzi paņemto vijoli. Tās sērās skaņas novakarē pārbiedējušas netālu strādājošo elektriķi, kurš padomājis, ka notiek spokošanās. Stāstījums soli pa solim atklāj, kā Brūvers īstenojis pretošanos padomju režīmam, kā abi ar brāli Olafu tikuši tiesāti, kā vairs nav varējis turpināt medicīnas studijas, tajā pat laikā nebaidoties, ka varētu zaudēt karjeru, ģimeni vai pat dzīvību. Grāmata liecina, ka bieži izplatītais uzskats par kristiešiem kā pasīviem sabiedrības locekļiem neatbilst patiesībai. Brūvers reiz izteicies: “Es domāju, ka daudzi kristieši ir saklausījušies, ka mums nav jāiet politikā. Es tam nepiekrītu. Mums vismaz vajadzētu interesēties un zināt, ko aizstāvēt, par ko balsot un lūgt. Un, ja kādam ir spējas un aicinājums, noteikti vajadzētu arī iet politikā.” Lasot autobiogrāfisko stāstu, varam iepazīt ne vien talantīgu un uzņēmīgu personību, bet arī Latvijas neseno vēsturi, kad bija daudz cilvēku, kuri nebaidījās stāties pretī “ļaunuma impērijai”. Brūveru vadījusi pārliecība, ka ar šo dzīvi nekas nebeidzas. Tas arī devis spēku stāvēt par patiesību un dod spēku joprojām, jo autora pārliecība ir “…, ka tas ir ceļš, kas man ar Dieva palīdzību tālāk ejams visu mūžu, un es varu būt drošs, ka šī ceļa galā nonākšu tur, pēc kā mana sirds ir tik ļoti noilgojusies.” Noderīgi: bauskasdzive.lv / www.janisroze.lv Brūvers, Pāvils. Visuaugstākā patvērumā. Limbaži: Limbažu evaņģēliski luteriskā draudze, 2022. 173 lpp. ISBN 9789934895647. Astra Šmite 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares informācijas eksperte.

almanaha pamatmisija – vērst mūsdienu vidusskolēnu uzmanību uz to, cik pašpietiekams ir dzimtais krasts literatūras

Pēc bērnu prātus uzjautrinošiem omes un opja piedzīvojumiem ar internetu un tējkannu, šoreiz izteiksmīgās ģimenītes tēva kārta nodrošināt lasītājiem vielu pārdomām. Domājams, katrs pieaudzis cilvēks, kuram ir mazi bērni, agri vai vēlu aizdomājas, kā reaģēt uz viņu jautājumiem par bērnu rašanos un ne tikai to. Sērijas jaunā grāmata piedāvā vienu no risinājumiem vecākiem, kuri kautrējas vai nezina, kā labāk ar saviem bērniem pārrunāt kutelīgo dzimumattiecību jautājumu. Grāmata ir gan izzinoša, gan humorpilna, jo īpaši – pieaugušajiem tās lasītājiem. Prātojot par to, kāds būtu šīs grāmatas pārrunāšanai atbilstošākais bērna vecums, netieku gudra: tas šoreiz lai paliek katra vecāka paša ziņā, taču, šķiet, manīju kādā recenzijā par šo stāstu minējumu, ka ieskatu dzimumu atšķirībās labāk būtu bērnam piedāvāt, jau uzsākot sākumskolu (ko gan jau visi bērnudārznieki var sīki un smalki pavēstīt saviem vecākiem paši), kamēr nav vēl tikuši pie apšaubāmiem video pēc savas vai draugu iniciatīvas. Gan jau tā arī ir, jo jāpiekrīt, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs un nebūtu labi to atstāt bērniem izzināšanai bez pieauguša cilvēka klātbūtnes. Veselības mācību deviņdesmito gadu sākumskolā gan neatceros, tādu izteiktu uzrāvienu šajā jautājumu pēkšņi ar klasesbiedriem piedzīvojām, šķiet, 5. klasē. Atceros, kā visi pietvīkušiem vaigiem un samulsuši klausījās nez no kurienes atbraukušās tantes vēstījumu un pēc stundas saņēma katram paredzēto paciņu, kas ietvēra vairākas ar šo jautājumu saistītas lietiņas – skaidrojošus bukletus un aizsardzībai domātu produktu paciņas. Zirgošanos klasesbiedru vidū par šo jautājumu neatceros, toreiz vēl nodomāju, ka visi vai nu dikti izglītoti, vai arī pārāk samulsināti. Jauno Klinga grāmatu izlasīju vienatnē, daudzviet nespējot novaldīt smieklus, un ticu, ka tāds arī bija autora nolūks, lai atšķaidītu koncentrēto informāciju. Izlasīju, mazliet apdomājos un sapratu, ka bez tīri nejauši uzdotu bērnu jautājumu iztirzāšanas vienā vakarā viņus nosēdināt un izlasīt visu stāstu, manuprāt, nevajadzētu, jo rastos informācijas “pārblīve” bērna prātā. Varbūt maldos, jo, kā jau teicu, katram no vecākiem ir savs “uzņemtais kurss”, un arī bērni ir ļoti atšķirīgi. Stāsta varoņi izceļas ar savu kolorītumu – katru no viņiem autors apveltījis ar kādu “odziņu”. Tētis gan ir seksa tēmas iniciators, taču, šķiet, nemaz nav tai sagatavojies, turklāt izskatās un izklausās no visiem stāsta varoņiem visvairāk apmulsis – ja neskaita septiņpadsmitgadīgās Luīzes draugu. Mamma piebalso tētim un izceļas ar spilgtām frāzēm, ome un opis tandēmā cenšas uzburt sešdesmito gadu dzimumdzīves ainiņas, savukārt vidējais dēls Maksis vēro šo ģimenes uzburto teātri un ir gatavs to iemūžināt, bet pastarīte Tifānija izceļas ar gluži normāliem pirmsskolas vecuma bērnu jautājumiem. Interesanta loma stāstā piešķirta ģimenes kaimiņam, kurš, nejauši ieklīdis, bet līdz galam noklausījies amizanto sarunu, visdrīzāk, to atcerēsies mūžam. Stāstu papildina brīnišķīgas iztirzātās tēmas vizualizācijas. Grāmatu uzskatu par labu materiālu, ko turēt plauktā, kad no bērniem nāks TIE jautājumi. Bet varbūt tā noderēs jau mazliet savlaicīgākai iepazīstināšanai ar kutelīgo tēmu. Paldies autoram par šo sēriju kopumā – dzirdēts, ka Vācijā jau iznākusi jaunākā tās grāmata, kurā galvenajā lomā būšot ģimenes pastarīte. Kopumā stāsts manī rezonēja kā balanss starp “Tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, viss ir ļoti pašsaprotami un vienkārši” (gluži kā to pasniedza pusaudze Luīze) un “Ak, vai, nomiršu aiz kauna!” (apmēram tā, kā uzvedās tētis). Viens gan skaidrs – nez vai šī ir uzskatāma par pirmsmiega pasaciņu, labāk piemeklējiet citu diennakts laiku tās lasīšanai! Noderīgi: janisroze.lv / gramatasirmanilabakiedraugi.wordpress.com Klings, Marks Uve. Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus. No vācu valodas tulkojusi Signe Viška. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022. 62 lpp. ISBN 9789984239163. Aija Uzula 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Bibliogrāfijas institūta Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas Standartizācijas eksperte.

Ukraiņu rakstnieka, dzejnieka, tulkotāja, mūziķa Serhija Žadana dzejas krājuma “Harkivas Dinamo literatūras vēstnesis, bet arī sava laika atainotājs un pārstāvis – Ukrainas nacionālās atbrīvošanas Žadans atgādina un aktualizē literatūras nozīmi politiskos un sociālos procesos. No ukraiņu valodas atdzejojuši Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova, Māris Salējs. Raiva Turka ir lieratūras blogere.

Savukārt 20. gadsimta otrajā pusē viņa sacerējumiem hernhūtiešu brāļu draudžu literatūras kontekstā pievērsās