Pāvila Brūvera grāmatai pievērsu uzmanību galvenokārt tāpēc, ka vēlējos uzzināt ko vairāk par viņa dzīvi un darbību. Manu uzmanību piesaistīja grāmatas vāks ar autora portretu, kurš vienlaikus liecina ne tikai par viņa garīgo pārliecību – bīskapa krusts, baltā mācītāja apkaklīte –, bet arī par tieksmi uz dinamismu vai azartiskumu, uz ko norāda motobraucēja melnā ādas jaka. Savukārt uz aizmugures vāka autors redzams, spēlējot vijoli. Šis mūzikas instruments pavadījis viņu visu mūžu. Arņa Šablovska rakstītā grāmatas ievada nosaukums – “Aizraujošs dzīves piedzīvojums ar sevi, citiem un Dievu” – kodolīgi atspoguļo grāmatas saturu. Savu dzīves ceļu autors izvēlējies izstāstīt 54 nelielos stāstos, kurus noslēdz ārkārtīgi trāpīgi citāti no Bībeles. Tie ir rūpīgi izvēlēti un apstiprina paša Brūvera teikto: “Tā ir liecība par manu dzīvi Dieva aizsardzībā, Viņa vadībā. Ka Viņš mani ir izvilcis no visām ķezām. țoti slikti mana dzīve varēja beigties daudzos gadījumos, arī manas izlaidības, manas nepaklausības dēļ, es esmu daudz sliktu lietu sastrādājis, bet, paldies Dievam, es vienmēr tiku pasargāts no smagām sekām.” Kā pārliecinātu baptistu sešu bērnu ģimenes pastarītis Pāvils, kurš nāca pasaulē, tēvam jau atrodoties izsūtījumā Sibīrijā, izauga par jaunekli, kurš vēlāk deva sev solījumu darboties Latvijas labā? Autobiogrāfiskais vēstījums aizsākas ar Brūvera stāstu par vecākiem, viņa piedzimšanu un mātes pienu. Visticamāk, pēdējais lasītājos raisīs asociācijas ar tagad jau daudzās valodās tulkoto Noras Ikstenas romānu. Paralēles patiešām pastāv. Jau agrā bērnībā mazais Pāvils bijis īsts nemiera gars, kurš ne reizi vien nonācis nervus kutinošos piedzīvojumos – kā stāstos par rotaļāšanos ar detonatoru vai mēģinājumu aizceļot uz Kaukāzu. Jau paaudzies, Brūvers kopā ar brāli bērzā izkāruši pašdarinātu Latvijas karogu. Stāstā “Spoks” grāmatas autors atceras kādu braucienu ar motorolleru. Braucamrīks ceļā tik bieži atteicies darboties, ka braucējs sanervozējies un turpat mežā sācis spēlēt līdzi paņemto vijoli. Tās sērās skaņas novakarē pārbiedējušas netālu strādājošo elektriķi, kurš padomājis, ka notiek spokošanās. Stāstījums soli pa solim atklāj, kā Brūvers īstenojis pretošanos padomju režīmam, kā abi ar brāli Olafu tikuši tiesāti, kā vairs nav varējis turpināt medicīnas studijas, tajā pat laikā nebaidoties, ka varētu zaudēt karjeru, ģimeni vai pat dzīvību. Grāmata liecina, ka bieži izplatītais uzskats par kristiešiem kā pasīviem sabiedrības locekļiem neatbilst patiesībai. Brūvers reiz izteicies: “Es domāju, ka daudzi kristieši ir saklausījušies, ka mums nav jāiet politikā. Es tam nepiekrītu. Mums vismaz vajadzētu interesēties un zināt, ko aizstāvēt, par ko balsot un lūgt. Un, ja kādam ir spējas un aicinājums, noteikti vajadzētu arī iet politikā.” Lasot autobiogrāfisko stāstu, varam iepazīt ne vien talantīgu un uzņēmīgu personību, bet arī Latvijas neseno vēsturi, kad bija daudz cilvēku, kuri nebaidījās stāties pretī “ļaunuma impērijai”. Brūveru vadījusi pārliecība, ka ar šo dzīvi nekas nebeidzas. Tas arī devis spēku stāvēt par patiesību un dod spēku joprojām, jo autora pārliecība ir “…, ka tas ir ceļš, kas man ar Dieva palīdzību tālāk ejams visu mūžu, un es varu būt drošs, ka šī ceļa galā nonākšu tur, pēc kā mana sirds ir tik ļoti noilgojusies.” Noderīgi: bauskasdzive.lv / www.janisroze.lv Brūvers, Pāvils. Visuaugstākā patvērumā. Limbaži: Limbažu evaņģēliski luteriskā draudze, 2022. 173 lpp. ISBN 9789934895647. Astra Šmite 2022. gada jūlija/augusta/septembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozares informācijas eksperte.

almanaha pamatmisija – vērst mūsdienu vidusskolēnu uzmanību uz to, cik pašpietiekams ir dzimtais krasts literatūras

Pēc bērnu prātus uzjautrinošiem omes un opja piedzīvojumiem ar internetu un tējkannu, šoreiz izteiksmīgās ģimenītes tēva kārta nodrošināt lasītājiem vielu pārdomām. Domājams, katrs pieaudzis cilvēks, kuram ir mazi bērni, agri vai vēlu aizdomājas, kā reaģēt uz viņu jautājumiem par bērnu rašanos un ne tikai to. Sērijas jaunā grāmata piedāvā vienu no risinājumiem vecākiem, kuri kautrējas vai nezina, kā labāk ar saviem bērniem pārrunāt kutelīgo dzimumattiecību jautājumu. Grāmata ir gan izzinoša, gan humorpilna, jo īpaši – pieaugušajiem tās lasītājiem. Prātojot par to, kāds būtu šīs grāmatas pārrunāšanai atbilstošākais bērna vecums, netieku gudra: tas šoreiz lai paliek katra vecāka paša ziņā, taču, šķiet, manīju kādā recenzijā par šo stāstu minējumu, ka ieskatu dzimumu atšķirībās labāk būtu bērnam piedāvāt, jau uzsākot sākumskolu (ko gan jau visi bērnudārznieki var sīki un smalki pavēstīt saviem vecākiem paši), kamēr nav vēl tikuši pie apšaubāmiem video pēc savas vai draugu iniciatīvas. Gan jau tā arī ir, jo jāpiekrīt, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs un nebūtu labi to atstāt bērniem izzināšanai bez pieauguša cilvēka klātbūtnes. Veselības mācību deviņdesmito gadu sākumskolā gan neatceros, tādu izteiktu uzrāvienu šajā jautājumu pēkšņi ar klasesbiedriem piedzīvojām, šķiet, 5. klasē. Atceros, kā visi pietvīkušiem vaigiem un samulsuši klausījās nez no kurienes atbraukušās tantes vēstījumu un pēc stundas saņēma katram paredzēto paciņu, kas ietvēra vairākas ar šo jautājumu saistītas lietiņas – skaidrojošus bukletus un aizsardzībai domātu produktu paciņas. Zirgošanos klasesbiedru vidū par šo jautājumu neatceros, toreiz vēl nodomāju, ka visi vai nu dikti izglītoti, vai arī pārāk samulsināti. Jauno Klinga grāmatu izlasīju vienatnē, daudzviet nespējot novaldīt smieklus, un ticu, ka tāds arī bija autora nolūks, lai atšķaidītu koncentrēto informāciju. Izlasīju, mazliet apdomājos un sapratu, ka bez tīri nejauši uzdotu bērnu jautājumu iztirzāšanas vienā vakarā viņus nosēdināt un izlasīt visu stāstu, manuprāt, nevajadzētu, jo rastos informācijas “pārblīve” bērna prātā. Varbūt maldos, jo, kā jau teicu, katram no vecākiem ir savs “uzņemtais kurss”, un arī bērni ir ļoti atšķirīgi. Stāsta varoņi izceļas ar savu kolorītumu – katru no viņiem autors apveltījis ar kādu “odziņu”. Tētis gan ir seksa tēmas iniciators, taču, šķiet, nemaz nav tai sagatavojies, turklāt izskatās un izklausās no visiem stāsta varoņiem visvairāk apmulsis – ja neskaita septiņpadsmitgadīgās Luīzes draugu. Mamma piebalso tētim un izceļas ar spilgtām frāzēm, ome un opis tandēmā cenšas uzburt sešdesmito gadu dzimumdzīves ainiņas, savukārt vidējais dēls Maksis vēro šo ģimenes uzburto teātri un ir gatavs to iemūžināt, bet pastarīte Tifānija izceļas ar gluži normāliem pirmsskolas vecuma bērnu jautājumiem. Interesanta loma stāstā piešķirta ģimenes kaimiņam, kurš, nejauši ieklīdis, bet līdz galam noklausījies amizanto sarunu, visdrīzāk, to atcerēsies mūžam. Stāstu papildina brīnišķīgas iztirzātās tēmas vizualizācijas. Grāmatu uzskatu par labu materiālu, ko turēt plauktā, kad no bērniem nāks TIE jautājumi. Bet varbūt tā noderēs jau mazliet savlaicīgākai iepazīstināšanai ar kutelīgo tēmu. Paldies autoram par šo sēriju kopumā – dzirdēts, ka Vācijā jau iznākusi jaunākā tās grāmata, kurā galvenajā lomā būšot ģimenes pastarīte. Kopumā stāsts manī rezonēja kā balanss starp “Tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, viss ir ļoti pašsaprotami un vienkārši” (gluži kā to pasniedza pusaudze Luīze) un “Ak, vai, nomiršu aiz kauna!” (apmēram tā, kā uzvedās tētis). Viens gan skaidrs – nez vai šī ir uzskatāma par pirmsmiega pasaciņu, labāk piemeklējiet citu diennakts laiku tās lasīšanai! Noderīgi: janisroze.lv / gramatasirmanilabakiedraugi.wordpress.com Klings, Marks Uve. Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus. No vācu valodas tulkojusi Signe Viška. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022. 62 lpp. ISBN 9789984239163. Aija Uzula 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Bibliogrāfijas institūta Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas Standartizācijas eksperte.

Ukraiņu rakstnieka, dzejnieka, tulkotāja, mūziķa Serhija Žadana dzejas krājuma “Harkivas Dinamo literatūras vēstnesis, bet arī sava laika atainotājs un pārstāvis – Ukrainas nacionālās atbrīvošanas Žadans atgādina un aktualizē literatūras nozīmi politiskos un sociālos procesos. No ukraiņu valodas atdzejojuši Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova, Māris Salējs. Raiva Turka ir lieratūras blogere.

Savukārt 20. gadsimta otrajā pusē viņa sacerējumiem hernhūtiešu brāļu draudžu literatūras kontekstā pievērsās

Jūlija un augusta "Literatūras ceļvedī" daba ienākusi daudzos un ļoti atšķirīgos veidos. Ar šo numuru paplašinām arī "Literatūras ceļveža" ziņu sadaļu. Šīs un citas grāmatas atradīsi jūlija un augusta apvienotajā "Literatūras ceļveža" numurā. Un vēl – ir pagājis gads, kopš esmu "Literatūras ceļveža" redaktore. Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore anita.veckalne@lnb.lv

Ilustrācija: Laura Lukeviča Jūlija numurs portālā “Literatūras ceļvedis” aicina lasītājus piedzīvot jaunas un daudzveidīgas literatūras formas, kurās teksts kļūst par ceļvedi. Atskatoties uz teksta vēsturi un literatūras attīstību, iesaku apskatīt grāmatas apskatu "Papiruss. Kā redzams – jūlija numurs ir teksta un kvalitatīvas literatūras pārbagāts. Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore

domraksti”, kurš atspoguļo Pētera Brūvera (1957–2011) daudzveidīgo radošo daiļradi un tās vietu latviešu literatūrā aktualizējusi vietējā literārā mantojuma rakstniecības vērtības, turklāt rosinājusi sabiedrību uz sarunām par literatūras

2023. gada sākumā iznāca ilgi gaidīts izdevums – pirmā mācību grāmata administratīvā procesa tiesībās latviešu valodā. Izdevums sastādīts atbilstoši augstskolā apgūstamajam administratīvā procesa tiesību kursam. Latvijā administratīvā procesa tiesību galvenais avots ir Administratīvā procesa likums. Ilgu laiku tieši šī likuma komentāru izdevums (izdots 2013. gadā) bija viens no visbiežāk izmantotajiem avotiem, apgūstot administratīvā procesa tiesību jautājumus. Grāmatā sniegts neliels, koncentrēts vēsturisks ieskats administratīvā procesa tiesību attīstības posmos Latvijā – gan par to, kā veidojusies šī procesa izpratne pirms, gan kā tā attīstījusies pēc mūsu valsts nodibināšanas. Izdevumā rodams apstiprinājums tam, ka pirmais pētījums par administratīvo procesu Latvijā ticis publicēts tikai vairāk nekā 15 gadus pēc administratīvo tiesu izveides. Raksturota arī šīs tiesību jomas attīstība pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā – šeit nozīmīgi atzīmēt Egila Levita iniciēto nepieciešamību nošķirt administratīvo procesu un administratīvo pārkāpumu regulējumu. Turpinājumā autori pievērsušies administratīvā procesa pamatjēdzienu skaidrojumam, administratīvā procesa principiem, arī procesa dalībniekiem gan iestādē, gan tiesā. Skaidrots arī jautājums, kuram ir tiesības būt par personas tiesisko interešu aizstāvi. Atsevišķi apskatīts administratīvais process iestādē un tiesā. Noslēdzošajās nodaļās pastiprināta uzmanība pievērsta atlīdzinājuma jautājumiem, valsts atbildības priekšnoteikumiem, kā arī administratīvā akta un tiesas nolēmumu izpildei. Svarīgi, ka pirms katras nodaļas piedāvāts resursu saraksts ar galvenajiem avotiem, kurus autori iesaka konkrētā temata padziļinātai apguvei. Turklāt jāatzīmē, ka katrs no apskatītajiem tematiem ir papildināti ar piemēriem, tajā skaitā, judikatūru par attiecīgajiem jautājumiem, t.i., ar tiesu spriedumos un atzinumos sniegtajām nozīmīgākajām juridiskajām atziņām un principiem. Atsevišķos gadījumos ietverti arī detalizētāki skaidrojumi (tos tekstā var viegli atpazīt, jo izcelti rindkopās ar atkāpēm un mazākiem burtiem). Kaut arī mācību grāmatas mērķauditorija ir studenti, ne mazāk noderīga tā var būt arī praktizējošiem juristiem – kā rokasgrāmata zināšanu atsvaidzināšanai tajā vai citā jautājumā, kā arī jebkuram interesentam, kuram ir aktuāls kāds no administratīvā procesa tiesību aspektiem. Noderīgi: tnagramatas.tna.lv / www.at.gov.lv / www.jf.lu.lv Administratīvā procesa tiesības: mācību grāmata. Autori: Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis, Anita Kovaļevska. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023. 443 lpp. ISBN 9789934508981. Ilze Gensberga ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

“Šeit, pavisam nelielā Dieva ierādītā zemes laukumiņā starp daudzām citām pilsētām kopā ar maniem sirdspukstiem tikšķ pasaulē visskaistākās un man visdārgākās pilsētas sirds. Talsi.” Tie ir Maijas Laukmanes vārdi no cita Talsiem veltīta izdevuma “Pilsētas grāmata: dzeja un pulsācijas” (Aleksandra Pelēča lasītava, 2013). Savukārt atzīmējot Latvijas simtgadi, iznāca krājums “Pakalni pilsētas vaibstos” (Aleksandra Pelēča lasītava, 2018), kurš turpināja Talsiem un Talsu pakalniem veltītu dzeju, apvienojot ne tikai pārdomas par ielu līkumiem un pagalmiem, bet arī par cilvēkiem, kuri arī pēc aiziešanas mūžībā savā veidā joprojām sajūtami arī mūsdienās. “Ielošanās. Talsu ielu līkloči un noslēpumi” (Aleksandra Pelēča lasītava, 2022) paver jaunu lappusi Talsiem veltīto grāmatu klāstā – šeit dzejā sastopas Talsu ielas. Grāmatas saturs nosacīti dalāms trīs sadaļās. Pirmajā daļā Talsu ielas iedzīvojušās Maijas Laukmanes rotaļīgajos dzejoļos, kas būs īpaši saistoši tieši jaunākajiem lasītājiem. Gandrīz katrs alfabēta burts iesakņojies kādā dzejiskā un vizuālā Talsu ieliņas stāstā. Grāmatu papildina jau vairāku citu Laukmanes grāmatu ilustratores, mākslinieces Antras Auziņas-Bajāres zīmējumi un vizuālais dizains. Otra grāmatas daļa veltīta 13 personībām, kuru vārdā nosauktas Talsu ielas. Līdzās lielajiem Latvijas dižgariem Krišjānim Valdemāram un Rainim nostājušās tādas personības kā Justīns Grots vai Voldemārs Ruģēns, par kuriem līdz šim ne katrs jaunais talsinieks zinātu pastāstīt. Biogrāfisko informāciju papildina fakti par personu saistību ar savu pilsētu un novadu. Izdevuma trešā sadaļa aicina lasītāju aktīvi iesaistīties: grāmatas beigu daļā atstātas mākslinieces noformētas brīvas lapas ar pilsētas ielu karti – tās var aizpildīt ar saviem dzejoļiem, pārdomām un zīmējumiem, atzīmēt savas iecienītākās, mīļākās vietas pilsētā, ceļu uz skolu, vietu, kur dzīvo labākais draugs. Runājot par Laukmanes “Ielošanos”, neviļus aizdomājos – vai iespējams, ka dažādu autoru grāmatas vieno kādas ciešas, netveramas saites? Manuprāt, šajā gadījumā var atbildēt apstiprinoši, atceroties Ievas Samauskas un Gundegas Muzikantes kopdarbu “Pilsēta no A līdz Z” (“Annele”, 2009) – tā ir grāmatiņa, kurā dzejā un ilustrācijās iedzīvojušās Rīgas pilsētas ielas. Aizvēja, Aveņu, Ceriņu, Puķu ir tikai dažas no ielām, kuru nosaukumi caurvij abus šos “ielu grāmatu” darbus. Lūk, daži piemēri: “… Aizvēja ielā nekad nav vēja – It nekāda: ne maiga, pavisam neliela, Ne arī stipra un mežonīgi spēja! Vējš Aizvēja ielai vienmēr garām zogas Kā balerīna uz pirkstgaliem…” (Ieva Samauska, “Pilsēta no A līdz Z”) “…Kā gan ielas prot izlīkumot Tik ļoti daudz līkumu? Kā neaizķeras tām kājas? Mazs, mazs saules stariņš Brīnās, brīnās un brīnās, Paslēpies aiz vēja, Līdz izskrien ielas malā un izlasa Ielas nosaukumu: AIZVĒJA” (Maija Laukmane, “Ielošanās”) Nedaudz neskaidra gan ir grāmatas mērķauditorija. Jaunākos lasītājus visvairāk iepriecinās dzejas un ilustrāciju rotaļas, bet, lai novērtētu izzinoši enciklopēdiskos personību aprakstus un atsauces Talsu pilsētvidē un kultūrvēsturē, nāksies būt jau krietni zinošākam. Prieks, ka šajā izziņas procesā iesaistīti arī skolotāji un bibliotekāri, plānojot bērniem ar novadpētniecību saistītas mācībstundas. Tomēr, iespējams, grāmatas patiesais un īstenais lasītājs ir un būs pati Pilsēta. Talsi. Un tā varbūt būs pat labāk. Talsos šobrīd ir 137 reģistrētas ielas, bet pilsēta aug un ielu saraksts papildinās. Un tas var nozīmēt tikai to, ka arī grāmatas, kas būs veltītas Talsiem un priecēs pilsētniekus un viesus, taps vēl un vēl. Grāmata izdota ar Talsu novada Kultūras un tūrisma projekta konkursa un Talsu novada pašvaldības atbalstu. Varbūt arī citām pilsētām vērts radīt kādu ielu stāstu vai līdzīgu projektu, jo popularizēt savu pilsētu jebkurā pieejamā veidā taču nekad nevar būt par daudz! Noderīgi: talsunovads.lv Laukmane, Maija. Ielošanās. Talsu ielu līkloči un noslēpumi. Māksliniece Antra Auziņa-Bajāre. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2022. 120 lpp. ISBN 9789934513596. Andžejs Beļevičs 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir Talsu Galvenās bibliotēkas sociālo mediju speciālists.

Vienā no iepriekšējiem “Literatūras ceļveža” numuriem lasītāji jau tika iepazīstināti ar šīs sērijas

Piebilstams, ka Hājīčeks ir Čehijā atzīts autors, kurš divas reizes saņēmis čehu literatūras galveno albāņu, baltkrievu, bulgāru, horvātu, angļu, vācu, ungāru, itāļu, latviešu, maķedoniešu, poļu, slovēņu, ukraiņu