Pēc bērnu prātus uzjautrinošiem omes un opja piedzīvojumiem ar internetu un tējkannu, šoreiz izteiksmīgās ģimenītes tēva kārta nodrošināt lasītājiem vielu pārdomām. Domājams, katrs pieaudzis cilvēks, kuram ir mazi bērni, agri vai vēlu aizdomājas, kā reaģēt uz viņu jautājumiem par bērnu rašanos un ne tikai to.
Sērijas jaunā grāmata piedāvā vienu no risinājumiem vecākiem, kuri kautrējas vai nezina, kā labāk ar saviem bērniem pārrunāt kutelīgo dzimumattiecību jautājumu. Grāmata ir gan izzinoša, gan humorpilna, jo īpaši – pieaugušajiem tās lasītājiem.
Prātojot par to, kāds būtu šīs grāmatas pārrunāšanai atbilstošākais bērna vecums, netieku gudra: tas šoreiz lai paliek katra vecāka paša ziņā, taču, šķiet, manīju kādā recenzijā par šo stāstu minējumu, ka ieskatu dzimumu atšķirībās labāk būtu bērnam piedāvāt, jau uzsākot sākumskolu (ko gan jau visi bērnudārznieki var sīki un smalki pavēstīt saviem vecākiem paši), kamēr nav vēl tikuši pie apšaubāmiem video pēc savas vai draugu iniciatīvas.
Gan jau tā arī ir, jo jāpiekrīt, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs un nebūtu labi to atstāt bērniem izzināšanai bez pieauguša cilvēka klātbūtnes. Veselības mācību deviņdesmito gadu sākumskolā gan neatceros, tādu izteiktu uzrāvienu šajā jautājumu pēkšņi ar klasesbiedriem piedzīvojām, šķiet, 5. klasē. Atceros, kā visi pietvīkušiem vaigiem un samulsuši klausījās nez no kurienes atbraukušās tantes vēstījumu un pēc stundas saņēma katram paredzēto paciņu, kas ietvēra vairākas ar šo jautājumu saistītas lietiņas – skaidrojošus bukletus un aizsardzībai domātu produktu paciņas. Zirgošanos klasesbiedru vidū par šo jautājumu neatceros, toreiz vēl nodomāju, ka visi vai nu dikti izglītoti, vai arī pārāk samulsināti.
Jauno Klinga grāmatu izlasīju vienatnē, daudzviet nespējot novaldīt smieklus, un ticu, ka tāds arī bija autora nolūks, lai atšķaidītu koncentrēto informāciju.
Izlasīju, mazliet apdomājos un sapratu, ka bez tīri nejauši uzdotu bērnu jautājumu iztirzāšanas vienā vakarā viņus nosēdināt un izlasīt visu stāstu, manuprāt, nevajadzētu, jo rastos informācijas “pārblīve” bērna prātā. Varbūt maldos, jo, kā jau teicu, katram no vecākiem ir savs “uzņemtais kurss”, un arī bērni ir ļoti atšķirīgi.
Stāsta varoņi izceļas ar savu kolorītumu – katru no viņiem autors apveltījis ar kādu “odziņu”. Tētis gan ir seksa tēmas iniciators, taču, šķiet, nemaz nav tai sagatavojies, turklāt izskatās un izklausās no visiem stāsta varoņiem visvairāk apmulsis – ja neskaita septiņpadsmitgadīgās Luīzes draugu. Mamma piebalso tētim un izceļas ar spilgtām frāzēm, ome un opis tandēmā cenšas uzburt sešdesmito gadu dzimumdzīves ainiņas, savukārt vidējais dēls Maksis vēro šo ģimenes uzburto teātri un ir gatavs to iemūžināt, bet pastarīte Tifānija izceļas ar gluži normāliem pirmsskolas vecuma bērnu jautājumiem. Interesanta loma stāstā piešķirta ģimenes kaimiņam, kurš, nejauši ieklīdis, bet līdz galam noklausījies amizanto sarunu, visdrīzāk, to atcerēsies mūžam. Stāstu papildina brīnišķīgas iztirzātās tēmas vizualizācijas.
Grāmatu uzskatu par labu materiālu, ko turēt plauktā, kad no bērniem nāks TIE jautājumi.
Bet varbūt tā noderēs jau mazliet savlaicīgākai iepazīstināšanai ar kutelīgo tēmu. Paldies autoram par šo sēriju kopumā – dzirdēts, ka Vācijā jau iznākusi jaunākā tās grāmata, kurā galvenajā lomā būšot ģimenes pastarīte.
Kopumā stāsts manī rezonēja kā balanss starp “Tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, viss ir ļoti pašsaprotami un vienkārši” (gluži kā to pasniedza pusaudze Luīze) un “Ak, vai, nomiršu aiz kauna!” (apmēram tā, kā uzvedās tētis). Viens gan skaidrs – nez vai šī ir uzskatāma par pirmsmiega pasaciņu, labāk piemeklējiet citu diennakts laiku tās lasīšanai!
Klings, Marks Uve. Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus. No vācu valodas tulkojusi Signe Viška. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022. 62 lpp. ISBN 9789984239163.
Aija Uzula 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir LNB Bibliogrāfijas institūta Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas Standartizācijas eksperte.