Ukraiņu rakstnieka, dzejnieka, tulkotāja, mūziķa Serhija Žadana dzejas krājuma “Harkivas Dinamo” iznākšanu latviešu valodā var uzskatīt par likumsakarīgu parādību, jo autora balss un viņa paustais lasītājiem nav sveši − latviski ir tulkoti tādi Žadana prozas darbi kā “Džezs pār Donbasu” (2016), “Mezopotāmija” (2019) un “Internāts” (2022). Tāpēc dzejas izlases iznākšana latviešu valodā noteikti ir gaidīts notikums ne vienam vien lasītājam, jo būtiski, ka Žadans ir ne tikai zināmākais mūsdienu ukraiņu literatūras vēstnesis, bet arī sava laika atainotājs un pārstāvis – Ukrainas nacionālās atbrīvošanas un kultūras kustības līderis, tāpēc autora vēstījums sabiedrībai vēl jo vairāk nozīmīgs un aktuāls ir tieši tagad, un, visticamāk, būs arī vēlāk. Ne velti Žadans nominēts Nobela prēmijai.
Savu talantu rakstnieks apliecina ne tikai kā rakstnieks, kurš precīzi raksta par karu un no tā izrietošajām sekām, bet arī kā autors, kurš saprot gan dzīves skaistos, gan brutālos mirkļus un prot tos ietvert īstajos vārdos, kuri lasītājam paver plašāku pasaules redzējumu.
“Serhijs Žadans pirmkārt ir dzejnieks. Ģeniāls dzejnieks, un es nebaidos no šī vārda. Saka, ka Raini ar varu mīlēt nepiespiedīsi. Bet mīlēt Žadanu nav jāpiespiež: pietiek ar divām viņa rindām, lai būtu trāpīts sirdī, lai būtu trāpīts visai tavai būtībai,” tā par ukraiņu rakstnieku, dzejnieku, esejistu, tulkotāju un Ukrainas brīvības cīnītāju Žadanu saka tulkotāja Māra Poļakova.
Grāmatā iekļauta dzeja, kas tapusi no 2001. līdz 2021. gadam, taču, lasot lappusi pēc lappuses, nešķiet, ka dzejoļi aptver tik plašu laika amplitūdu – tik organiski tie papildina viens otru.
Diezgan neiespējami būtu noteikt, ka dzejoļi ir atlasīti no dažādiem krājumiem. Lai gan krājuma atdzejotāji latviešu valodā ir veseli četri, noskaņa šajā izlasē ieturēta vienota. Visticamāk, tas ir tāpēc, ka autors raksta par tēmām, kas ir aktuālas dažādos laikos un dažādās pasaules malās – par karu, ticību, nāvi, šaubām, tumsu, iestarpinot tam visam pa vidu gaismas un labā esamību. Kā grāmatas pēcvārdā norādījis dzejnieks un literatūrzinātnieks Ostaps Slivinskis, “karš nav sācies un nav beidzies nekad”. Ne tikai Žadana proza, bet arī dzeja ir tieša, skarba, atklāta un trāpīga. Lai gan par karu autors rakstījis jau pirms 2014. gada, tomēr pārsteidzoši lasīt vārdus, kuri tik precīzi, spilgti un pravietiski ataino mūsdienās notiekošo. Kādā no dzejoļiem lasāmas rindas:
“Runāsim vismaz ar tiem, kas izdzīvoja.
Ja reiz mums neizdevās vienoties ar mirušajiem.” (26. lpp.)
Ir jāraksta par to, kas tobrīd svarīgs. Žadans atgādina un aktualizē literatūras nozīmi politiskos un sociālos procesos. Caur dzeju iespējams veicināt diskusiju, atrast jēgu vai no jauna pārskatīt jau zināmās vērtības. Autors pārliecinoši raksta:
“Katrs normāls dzejnieks taču ar saviem vārdiem spēj apturēt kvienu asiņošanu” (96. lpp.)
Gribētos tam ticēt, jo “Harkivas Dinamo” iekļautos dzejoļus var uztvert ne tikai kā laika zīmes, brīdinājumus, bet arī cerības vēstnešus. Lai arī Žadana dzejā nāve parādās bieži, un krājuma kopējā noskaņa raksturojama kā drūma, tomēr dzejoļi nav par pilnīgu iznīcību vai beigām:
“Vissvarīgākais dzīvē –
pārvarēt bailes no ziemas, samanīt
snigšanā gudrību, notvert kustīgās
tumsas ritmu, kas nenovēršami
beigsies ar atkusni.” (12. lpp.).
Noderīgi: baltics.news / www.lsm.lv / www.diena.lv
Žadans, Serhijs. Harkivas Dinamo. No ukraiņu valodas atdzejojuši Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova, Māris Salējs. Rīga: Orbīta, 2023. 152 lpp. ISBN 9789934591204.
Raiva Turka ir lieratūras blogere.