Atbildes. Latviešu sieviešu autobiogrāfiskā dzeja 2023–2025

Izdevniecības "Strāva" izdevumi – gan žurnāli, gan līdz šim tapušās grāmatas – ir laikmetīga un drosmīga literatūra. Jaunākā autoru kopkrājuma saturs koncentrēti un iedarbīgi parāda sieviešu realitāti mūsdienu Latvijas sabiedrībā atklātā veidā, kas ir grāmatas lielākā vērtība.

Nogurdinoši šo joprojām pieminēt 21. gadsimtā, bet patriarhālajā kultūrā sieviešu pieredzei jau izsenis nav bijusi ne nozīme, ne vērtība.

Atskatoties uz līdzšinējiem gadsimtiem, sievietes tiesības tā pilnīgākajā izpausmē ir salīdzinoši jauns jēdziens. Daudzās valstīs un lielākajā daļā sabiedrību joprojām ne tikai netiek ievērotas cilvēktiesības, bet sieviešu realitāti un negatīvo pieredzi – vardarbību, diskrimināciju, nevienlīdzību – cenšas noliegt, apšaubīt, noklusēt un izskaistināt. "Nav jau tik traki, nepārspīlē, tu pati biji vainīga, grūti ir visiem."

Rakstītais vārds un pieredzes atainojums mākslā lielā mērā atbrīvo sabiedrību nedzīvot tabuētās tēmās un iedrošina nebaidīties no patiesības. Grāmatas lasījumā neparasta sajūta piemeklē brīdī, kad teju katras autores dzejas rindās var lasīt jēdzienus, frāzes un tēlus, kuri šķiet kā pašas rakstīti – acīmredzot, ir universāli.

Kas lauž sieviešu dzīves un dvēseles? Ne tikai darbība, bet arī attieksme. Tā piemēram, morālas, mentālas, fiziskas nastas un pārslodzes normalizēšana. Jutas Ances Ķirķis dzejolī fiksēta šīs, daudzām sievietēm labi zināmās, nenormalitātes esence: "lai tās piecas es kas dara piecu cilvēku / darbus arī dzīvo piecu cilvēku dzīves / bet tās piecas es ir vienā manī / un man ir tikai 24 stundas" (133. lpp.). Šajā tēmā svarīgs arī sabiedrības gaidu slogs un dubultstandarti – proponējot vienu, bet rīkojoties citādi: "es dzīvoju skumju dzīvi / es redzu / kā citi gaida kad manas skumjas pāries / un katru jaunu dienu uzkrauj man ko / jaunu / jo "kad tad nav bijis daudz darba?" / un "visi tak esam pārstrādājušies" (135. lpp.).

Ir vērts izlasīt krājuma priekšvārdu, kurā grāmatas sastādītāja Elvīra Bloma un redaktore Anna Auziņa iepazīstina ar dzejoļu sērijas tapšanu – šos autobiogrāfiskos darbus ierosinājusi jaunās vienkāršības virziena autore – zviedru dzejniece Sonja Okesone, kura savukārt iedvesmojusies no bītņika, amerikāņu dzejnieka Lorensa Ferlingeti darba. Rakstības nozīme – vienkārši veidotā, ērtā teksta formā ietvert ikdienišķas reālijas, ar to iedarbojoties ne tikai terapeitiski, bet arī parādot savu balsi.

Latviešu sieviešu dzejoļu sērijā refrēns tiek apspēlēts dažādi, bet, domājams, krājuma lasītājas acumirklīgi atpazīs šo sieviešu realitātes valodu. Džena Andersone savā dzejolī raksta "es dzīvoju trauslu un nedrošu dzīvi (..)" / "turot uz pleciem to kā titāns debesu / kupolu" (163., 168. lpp.), savukārt Elvīra Bloma savu dzejoli iesāk ar formulu – "es dzīvoju trauksmainu dzīvi" (245. lpp.) un turpmākajās rindās atkārto vēl kādu klasisku refrēnu "joks joks labi jau labi es jau zinu / protams / ka pati pie visa esmu vainīga" (246. lpp.). Nav pārspīlēti sacīt, ka šie dzejoļi mainīs, ja ne daudzas, tad vairākas dzīves noteikti.

Grāmatas vizualitāti veidojušas māksliniece Rasa Jansone ar brīnišķīgām dinamiskām kolāžām, unikālo kabatas formāta dizainu – Anete Krūmiņa. Līdzīgs piemērs ir Ievas Vieses krājums "Laikam", kura dizainu Armands Zelčs risinājis kā vēstuli – grāmatu varēja izlasīt, atplēšot lielu aploksni, kurā bija grāmata. "Atbildes" var iegūt, atplēšot perforētu vāka atloku ar nepārprotamu norādi "Atplēs mani".

Lasītājam tā ir personiski īpaša pieredze, apzinoties savu lomu un nozīmi attiecībās ar darbu – simboliski to interpretējot, atvērt šo grāmatu pirmo reizi var tikai vienreiz, tikai vienu reizi var nodzīvot savu dzīvi. Lai arī dzejoļi ne vienmēr runā par konkrētu autores biogrāfiju un, pirmkārt, uzlūkojami kā mākslas darbs, kurā autore nav dzejoļa varone, atplēšanu krājuma satura kontekstā var uztvert arī kā autoru rētu uzplēšanu, iespēju ieskatīties un būt līdzās personisku pārdzīvojumu caurstrāvotā, intīmā mikropasaulē.

Dizainere Anete Krūmiņa atklāj – grāmatas dizains ir eksperiments un ietver arī roku darbu, kas bija jāveic, Jelgavas tipogrāfijā iesienot un salīmējot neparasto, plaukstas lieluma vāciņu maigi rozā tonī. Interesanti, ka šāds vēsturiski izplatītākais grāmatas formāts vairs nepastāv, jo mūsdienu ražošanas tehnoloģija to neparedz.*

Grāmatas veidolu var salīdzināt ar Latvijas sievietes dzīvi – pirmais iespaids ir perfekta, liegi romantiska āriene, bet, kad ielūkojies dziļāk, iespējams, piedzīvosi drāmu un varbūt pat šausmu filmu.

No mākslas strauji pārlecot dzīves realitātē, ir jāpiemin – jau vairākus gadus eksperti secina, ka Latvijā ir demogrāfijas krīze. Kā turpināsimies, ja noliegsim sieviešu tiesības? Kā sievietes vēlēsies veidos ģimeni, ja bērni ir tikai viņu pienākums, neatkarīgi no karjeras un slodzes algotā darbā? Vai ir svarīga tikai nācijas turpināšanās, bet sievietēm jāpaliek visu varošajām varonēm, pieticīgām kalponītēm, labajām fejām un žēlsirdīgajām glābējām? Vai labklājība attiecas tikai uz dažām sabiedrības grupām vai tomēr visu tautu un sabiedrību? Visbeidzot – vai labklājība pienākas tikai vīriešiem?

Pienācis laiks pārlauzt paaudzēs mantoto pārliecību par sievietes dzīves jābūtību un iecietību, arī visvarenību, risinot dažādu varas sistēmu kļūdas. Šī grāmata nāk palīgā pārdzīvot gan personiskus zaudējumus, gan pārvarēt globālas netaisnības, mainot pasauli un atrodot "mazo nazīti", ko apraksta Sonja Okesone, lai pārgrieztu daudzas mokošās saites. Grāmata "Atbildes" mudina runāt savā balsī un apzināties savas dzīves un pieredzes vērtību.

*No apskata autores sarunas ar dizaineri A. Krūmiņu 14.08.2025. Noderīgi: Sieviešu autobiogrāfiskos dzejoļus kabatas grāmatā "Atbildes" izdevusi "Strāva"

"Arī vīriešiem vērtīgi izlasīt." Izdota sieviešu autobiogrāfiskās dzejas grāmata "Atbildes"

Atbildes : latviešu sieviešu autobiogrāfiskā dzeja 2023-2025. sastādītājas, priekšvārda autores: Elvīra Bloma, Anna Auziņa. Redaktore Anna Auziņa. Sērijas redaktore Elvīra Bloma. Māksliniece Rasa Jansone. Dizains Anete Krūmiņa. Rīga: Strāva, 2025. 263 lpp. ISBN 9789934923623

Agija Ābiķe ir LNB Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja un literatūrzinātniece