Literatūras ceļvedis

Džinsi, jaunība un brīvības alkas. Džinsi kā protests valdošajai iekārtai, jaunība kā spēka un pārdrošības avots, brīvība kā vadmotīvs uzdrīkstēties aizbēgt no PSRS. Gruzija, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākums. Vienīgais šķērslis – sekmīgi ienest ieročus un piespiest lidmašīnas apkalpi turpināt lidojumu līdz Turcijai. Dāvida (Dato) Turašvili (დავით (დათო) ტურაშვილი, dz. 1966) debijas romāns kļuva populārs uzreiz pēc izdošanas 1988. gadā. Grāmatas pamatā ir patiess stā

Rudens ir ražas laiks. Plauktos cita pēc citas ienāk jaunas grāmatas, gluži kā smaržīgi un nobrieduši dārza augļi vai silti kastaņi, ar ko sabāzt pilnas kabatas. Visapkārt jūtams, kā pati daba dara visu, lai mums būtu laiks lasīt – vakari satumst arvien agrāk, paliek vēsāks un uz ceļiem sabiezē migla. Palikšana mājās ar grāmatu rokās atkal kļūst par pilnīgi attaisnojamu izvēli. Un, kā jau bagātīgai ražai pienākas, jauno grāmatu, ko šajā rudenī lasīt, tiešām pietiek. Kā ierast

Vairāk nekā pirms desmit gadiem, sākot pētīt akadēmiski izglītoto sieviešu vēsturi Latvijā un sabiedrības priekšstatus par izglītotu sievieti, viena no spilgtākajām personībām, kas atklājās šajā kontekstā, bija Milda Palēviča – pedagoga meita, elitāras latviešu ģimnāzijas skolniece, 1905. gada revolūcijas dalībniece un emigrante, sabiedriskā aktīviste, pasniedzēja, Sorbonnas universitātes studente un pirmā latviete filozofijas doktore. Starpkaru Latvijas sabiedrība viņu iepaz

Latvijas Neredzīgo bibliotēka turpina iepazīstināt plašāku lasītāju loku ar bibliotēkas izdotajiem pielāgotajiem izdevumiem. Šoreiz nedaudz ielūkosimies grāmatu reproducēšanas procesā Braila rakstā. Teksta pārveide Braila rakstā prasa nopietnas un specifiskas zināšanas un prasmes, tādēļ jaunie darbinieki bibliotēkā tiek apmācīti teksta apstrādes programmu un Braila raksta printera lietošanā, kā arī grāmatu maketēšanā un iesiešanā. Nākamajā gadā izdošanai plānotās grāmatas Bra

Ja vēlos kādam sarunbiedram īsi paskaidrot, cik iemīļots un atpazīstams Vācijā ir Joahims Meierhofs, saku: viņš ir kā Vilis Daudziņš. Visupirms viņš ir slavens aktieris, kurš spēlējis galvenās lomas uz lielākajām vācu skatuvēm. Un 2008. gadā, tolaik strādādams Vīnes Burgtheater, Meierhofs sāka veidot autobiogrāfiskas monoizrādes. Apsēdās viens pats skatuves vidū un lasīja atmiņas par savu dzīvi. Sekoja otra daļa, trešā, pārcelšanās no mazās skatuves uz vislielāko, uzaicinājum

Bildē izmantota mākslinieces Khyati Trehan veidota ilustrācija, kas tapusi Google DeepMind aizsāktā projekta “Visualising AI” ietvaros. Šajā darbā parādīts, kā MI var palīdzēt cilvēkiem izprast bioloģijas sarežģītību. Avots: Unsplash. Atzīmējot zinību mēnesi, "Literatūras ceļvedis" pievēršas vienai no izglītības aktualitātēm – mākslīgā intelekta (MI) izmantošanai mācību procesā. Ņemot vērā tempu, kādā MI mainās un attīstās, jāatzīstas, ka gatavot speciālnumuru par šo tēmu ir

Jautājumus uzdeva Lauma Remese. Evija Mirķe ir Rīgas Tehniskās universitātes Digitālo humanitāro zinātņu institūta vadošā pētniece, PhD. Projekta "Mākslīgā intelekta rīki vispārējās izglītības pedagoga darbā (AItools4Teachers)" (Projekta numurs: VPP-IZGLĪTĪBA-2025/1-0010) vadītāja. Sāksim ar pavisam īsu jautājumu – mākslīgais intelekts (MI) izglītībā: draugs vai drauds? Tas ir atkarīgs no mērķa, kādu vēlamies sasniegt. Ja MI lieto tikai tādēļ, ka tas ir pieejams vai ir bail a

Jaunie, drosmīgie vārdi: kā mākslīgais intelekts radikāli mainīs izglītību (un kāpēc tas ir labi) Grāmatas par mākslīgo intelektu (MI) ir sarežģīta lieta – joma mainās teju katru nedēļu. Lasot par MI, vērts izvēlēties autoru, kura domas sniedzas tālāk par ieteikumiem, kas rakstīšanas brīdī bija aktuāli, bet līdz lasītājam nonāk jau novecojuši. Tāpēc ar interesi ķēros pie izglītības tehnoloģiju vizionāra Salmana Kāna, globālās izglītības platformas Khan Academy dibinātāja, grā

Unsplash Uzmanieties no metakognitīvās slinkošanas: vai ChatGPT palīdz mācīties? Mākslīgā intelekta risinājumu (turpmāk MI) ienākšana izglītībā bieži tiek izcelta ar tūlītējas atgriezeniskās saites un mācīšanās satura pielāgošanas iespējām. Taču būtisks ir jautājums: ko izglītojamais pats iemācās, ja daļu domāšanas darbību uztic MI? To pēta Yizhou Fan, Luzhen Tang un līdzautori. Autoru grupa apvieno Pekinas Universitātes, Monaša Universitātes Mācīšanās analītikas centra un Z

Kad LNB uzrunāja mani rakstīt kādas grāmatas par mākslīgo intelektu (MI) izglītībā apskatu, mana izvēle krita uz grāmatu, kas ir pieejama LNB (esot arī diezgan pieprasīta!), lai lasītājiem būtu iespēja to uzreiz izlasīt. Grāmatas autors Tomass Nīgrēns (Thomas Nygren) ir Upsalas Universitātes Izglītības zinātņu nodaļas profesors ar specializāciju vēstures un sociālo zinību didaktikā. Strādājis arī Umeo un Stenfordas Universitātē, un viņam ir ilggadēja pedagoģiskā darba pieredz

Līdzintelekts: Dzīve un darbs ar mākslīgo intelektu Šī ir viena no populārākajām grāmatām mākslīgā intelekta jomā. Grāmatas autors Ītans Moliks ir Vartonas biznesa skolas menedžmenta profesors, kurš specializējas uzņēmējdarbībā un inovācijās. Tā ir viena no pasaulē prestižākajām biznesa augstskolām, un, kā grāmatā ir uzsvērts, universitāte ir īpaši slavena ar to, ka radījusi milzīgu skaitu jaunuzņēmumu. Šādās noskaņās ir veidots arī viss grāmatas saturs – ar atvērtību jaunaja

Vai cilvēka smadzenes joprojām ir labākā mācīšanās mašīna? Stanislas Dehaene ir franču kognitīvais neirozinātnieks un eksperimentālās psiholoģijas profesors Collège de France. Viņš vada kognitīvās neiroattēlveidošanas pētniecības centru NeuroSpin, kā arī ir vairāku prestižu starptautisku zinātņu akadēmiju loceklis. Stanislas Dehaene grāmata "How We Learn: Why Brains Learn Better Than Any Machine… for Now" sākas ar provokatīvu jautājumu – ja mākslīgais intelekts spēj pārspēt c

Ikvienai paaudzei piemīt savas raksturīgās iezīmes, savs veidols, savs īpašais kods. Tas nenoliedzami raksturo arī jauno paaudzi, kuras būtībai savu grāmatu veltījis sociālpsihologs Džonatans Haids. Apkopojot zinātnisko pētījumu rezultātus un teorētiski praktiskās atziņas, autors smalki un niansēti un tajā pašā laikā skarbi un patiesi apraksta izaicinājumus, ar kuriem nemitīgi sastopas jaunā digitālā laikmeta paaudze. Paaudze, kura jauno tehnoloģisko risinājumu rezultātā ir p

Es nosarktu, ja varētu: kā izglītība palīdz pārvarēt dzimumu plaisu digitālajās prasmēs Šī publikācija ir UNESCO izdevums, ko veidojuši vairāki autori, analizējot datus un atklājot dzimumu nevienlīdzību digitālajā vidē. Tā paredzēta ikvienam, kas māca vai mācās un vēlas izprast tehnoloģiju un cilvēku mijiedarbību. Grāmata atklāj, kā dzimumu stereotipi ietekmē digitālo pasauli – no izglītības un darba tirgus līdz mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kuras ikdienā lietojam arvien b

Artificial Intelligence in Everyday Life Simplified : Unlock the Power of AI for Personal Growth, Efficiency, and Time Management; No Tech Skills Needed. Mākslīgais intelekts ikdienas dzīvē vienkāršoti: Atklāj MI spēku personiskai izaugsmei, efektivitātei un laika plānošanai Kopš mākslīgā intelekta ienākšanas mūsu ikdienas dzīvē, esmu bijusi pozitīvi noskaņota pret jauno tehnoloģiju un savu pārliecību sistemātiski vēstījusi arī studentiem. Šajā laikā, ko nav mūsu spēkos mainī

Metodiskās rokasgrāmatas, uzdevumu krājumi un citi mācību materiāli starptautiskos projektos nav nekāds jaunums. Tie ir standarta projektu rezultāti, kas vismaz bibliotēku vides speciālistiem ir labi pazīstami. Ik gadu plašo dažādu rokasgrāmatu un vadlīniju klāstu papildina vismaz pāris jauni šādi materiāli. Tāpēc likumsakarīgs jautājums – kāpēc radīt vēl vienu šādu materiālu un par to stāstīt pat "Literatūras ceļvedī"? Starptautiskais Erasmus+ projekts "LIBRA.I.: Integrating

Kadzuo Išiguro romāns "Klāra un Saule" nav grāmata, kas stāstītu par tādiem mākslīgā intelekta rīkiem, kas palīdz pildīt mājasdarbus vai veidot mācību materiālus. Tomēr romāns uzdod daudz būtiskākus jautājumus, piemēram: kas notiek, ja tehnoloģijai uzticam ne tikai bērna mācīšanu, bet arī liekam mākslīgā intelekta robotam būt tam, kas mazina bērna vientulības sajūtu, kļūst par viņa labāko draugu un uzticības personu. Romāna autors Kadzuo Išiguro ir dzimis 1954. gadā Nagasaki.

Grāmatā aplūkota cilvēces rašanās un tās turpmākā attīstība, un ir skaidrs, ka par šiem jautājumiem atšķirīgs skatījums ir gan reliģijas, gan zinātnes pārstāvjiem. Grāmatas galvenais varonis, kārtējā piedzīvojuma gaitā nonākot Spānijā, ir nepārtrauktā saziņā ar mākslīgā intelekta (MI) aģentu Vinstonu. Pārsteidzoši, ka tas, kas vēl 2017. gadā bija fantastika, šobrīd ir realitāte. MI spēj sarunāties gandrīz kā cilvēks, un arī mēs šodien varam veidot vaicājumus, sarunājoties ar

Vairāk nekā par mākslīgo intelektu Ja man šodien kāds jautātu, kuru vienu latviešu valodā izdoto grāmatu izlasīt, lai labāk saprastu mākslīgā intelekta ietekmi uz pasauli, es bez vilcināšanās ieteiktu Manfreda Šnepa-Šnepes grāmatu "Mākslīgais intelekts un kiberdraudi". Manfreds Šneps-Šnepe ir datorzinātnieks, pētnieks un tehnoloģiju attīstības procesu vērotājs, kurš savā grāmatā piedāvā daudz plašāku skatījumu par ierasto sarunu par mākslīgo intelektu. Tas nav izdevums par Ch

Dienas Grāmatas apgādā 2026. gadā izdotais Dr. art. Kristīnes Ogles pētījums ir par Margrietu Celmiņu (1897–1983) – vienu no Vilhelma Purvīša glezniecības skolas pārstāvēm. Šis līdz šim maz zināmais sievietes gleznotājas dzīvesstāsts ir tikpat daudzslāņains kā viss 20. gadsimts. Tā laika vēsturiskie notikumi gan veidojuši izcilas kultūras personības, gan likuši cilvēkiem stāties pretī smagiem dzīves apstākļiem. Vārds "daudzslāņainība" raksturo šo izdevumu gan formas, gan satu