Dakers Keltners. Apbrīna

Reti kurš no mums ir dziļāk aizdomājies par apbrīnu kā vienu no emociju izpausmes veidiem psiholoģijā. Vēl mazāk droši vien būs to, kuri lasījuši pētījumus par apbrīnas izjūtu. Tieši apbrīnas izjūta ir centrālā ass Dakera Keltnera, Kalifornijas Bērklija Universitātes profesora, grāmatā "Apbrīna". Tā ir visaptveroša zinātniska izpēte, tā teikt, "no matu galiņiem līdz papēžiem".

Autora galvenais mērķis ir pierādīt, ka apbrīnas jušana spēj mainīt cilvēku attiecības ar pasauli, veidot pozitīvāku sevis un apkārtējās vides uztveri.

Savu pētījumu viņš definē kā jaunu zinātni par ikdienas brīnumiem un to spēju mainīt cilvēku dzīvi.

Apbrīnas fundamentālai pētniecībai D. Keltners ir veltījis daudzus mūža gadus caur zinātnisku un reizē dziļi personisku pieredzi. Taču - kas vispār ir apbrīna, vai to iespējams izmērīt laboratorijā, kādos dabas, kultūras vai zinātnes segmentos to rast?

Viena no apbrīnas definīcijām varētu skanēt šādi: "Apbrīna ir sajūta, ka esi pietuvojies kaut kam plašam, kas pārsniedz tavu pašreizējo izpratni par pasauli. Apbrīna atklāj mūsu attiecības ar plašajiem dzīves noslēpumiem". Apbrīnu var skaidrot arī kā sajūsmu, pacilātību, bijību, dziļu patiku.

Apbrīna palīdz atklāt dzīves lielās mistērijas un tai ir bezgala daudz variāciju. Sajust lielus un mazus apbrīnu izraisošus mirkļus katru dienu - tā ir maģiska sevis transformēšana, kas pieejama ikvienam.

Autors ir sakārtojis šo grāmatu atbilstoši savam redzējumam: zinātniskais, personiskais, kulturālais un izaugsmes stāsts, kuru apbrīna var skart, kad sastopamies ar grūtībām, nedrošību, zaudējumu un nezināmo.

Visi bērni lielākā vai mazākā mērā izjūt dziļu un patiesu apbrīnu: par dabas skaistumu un parādībām, jaukām lietām un piedzīvojumiem. Laikam ejot un mums pieaugot, šīs sajūtas nedaudz nobālē un nonivelējas, aizstājot apbrīnu ar pragmatiskāku skatījumu uz dzīvi.

Gribētos piekrist Reičelas Kārsones, amerikāņu bioloģes apgalvojumam: "Brīnuma sajūta ir tik nesalaužama, tā ilgst visu dzīvi kā uzticama pretinde vēlīno gadu garlaicībai un vilšanās sajūtai, sterilajai uzmanībai pret mākslīgām lietām, atsvešinātībai no mūsu spēku avotiem".

Paralēli individuāli izjustai apbrīnai autors aplūko arī kolektīvo apbrīnu, kas izpaužas, piemēram, dejošanā un kopīgā dziedāšanā.

Domājams, ja autors būtu klātesošs kādos no mūsu lielajiem Dziesmu un deju svētkiem, viņš grāmatā noteikti iekļautu šo stāstu kā lielisku kolektīvā saviļņojuma un apbrīnas piemēru.

Lai izjustu apbrīnas pozitīvo spēku, nav nepieciešama nauda, dažādi līdzekļi, nedz arī liels laika daudzums. Mūsu smadzenēs jau ir iekodētas pamatvajadzības pēc apbrīnas, ja ļaujam sev par kaut ko brīnīties. Grāmatā autors paver šo dažnedažādo iespēju loku apbrīnas izjušanai - caur mākslas darbiem, arhitektūru, mūziku, grāmatām, neatkārtojamiem dabas skatiem, sporta un zinātnes sasniegumiem, mīlestības radīto saviļņojumu un visbeidzot - caur mazām, ikdienišķām lietām, kas padara cilvēku dzīvi krāsaināku.

Cilvēki ar attīstītu apbrīnas sajūtu kļūst emocionāli bagātāki, gaišāki, pozitīvāki. Apbrīna atraisa radošās un kognitīvās spējas, palīdz sevis harmonizēšanā un pat dziedināšanā, kā arī veicina personības izaugsmi.

D. Keltnera grāmata "Apbrīna" ļauj ieskatīties sevī un izprast, cik daudz katrā no mums mīt šis iekšējais bērns, kas ar neviltotu apbrīnu raugās pasaulē. Dakers Keltners. Apbrīna: jauna zinātne par ikdienas brīnumiem un to spēju mainīt jūsu dzīvi. No angļu valodas tulkojusi Baiba Ozturka. Redaktors Guntis Kalns. Vāka dizains - llze Isaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024. 303 lpp. ISBN 9789934327438

Irēna Moreino ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.