top of page
  • Aija Uzula

Erlbruhs, Volfs. Pīle, Nāve un tulpe



Izmērā ne tik parocīga, taču plāna un bērnu auditorijai visnotaļ saistoša, vizuāli pievilcīga, ar pārdomas rosinošām ilustrācijām bagāta, bet tekstā skopa grāmata par nāvi, kas jau piedzīvojusi pārtapšanu arī uz ekrāna gan animācijā, gan spēlfilmā.


Grāmatas autors un ilustrators Volfs Erlbruhs demonstrē niansēs izstrādātu un izkoptu perspektīvu uz mūžīgo dzīvības un nāves tēmu. Kā jau visiem, protams, arī viņam nav atbildes uz jautājumu, kas notiek pēc nāves, taču izdevumā autors apcer jau zināmas reliģiskās u.c. pārliecības vienkāršotā un bērniem saprotamā veidā.

“Dažas pīles apgalvo, ka pēc tam [nāves] kļūst par eņģeli un sēž uz mākoņa maliņas, un var vērot Zemi no augšas.

"Iespējams," atzina Nāve, "kā nekā spārni jums jau ir."

"Dažas pīles apgalvo arī, ka dziļi zem zemes ir elle, kur sacep, ja neesi bijusi laba pīle."

"Apbrīnojami, ko jūs, pīles, cita citai stāstāt, bet – kas to lai zina."

"Tu tātad arī nezini!" Pīle noklakšķināja knābi." (16.–17. lpp.)


Īpašu vērību iesaku veltīt izdevuma gaumīgajām, jāteic, arī simboliskajām ilustrācijām. Manuprāt, tā ir izcila vērtība – teksta un ilustrāciju autors vienā personā spēj nodot unikālu redzējumu par tēmu, nedalot to ne ar vienu līdzautoru. Lasītājs sastop autoru vienā veselumā gan tekstuālā, gan vizuālā izpildījumā. Erlbruha ilustrācijas ir vienkāršas, bet izteiksmīgas, piesātinātās krāsas un līnijas izdevumā mierīgā veidā demonstrē visnotaļ spēcīgas emocijas un noskaņu un, manuprāt, zīmīgi papildina tekstu, piešķirot stāstam dziļumu.


Autora izvēlētie tēli rosināja aizdomāties par to simbolisko nozīmi un vedināja mani meklēt to skaidrojumus, lai izprastu, visticamāk, apzināto tēlu izvēli. Atklāju, ka galvenā grāmatas varone Pīle dažādās kultūrās esot emocionālās noturības, garīgā ceļojuma, brīvības, pielāgošanās un miera simbols, savukārt tulpe – grācijas, pavasara viegluma, atjaunošanās un arī kaisles simbols.

Interesanta šķiet kombinācija ar tēlu Nāvi, kas ir pārejas posma, visa nezināmā, bet vienlaikus arī miera un atbrīvošanās simbols. Izvēlēto stāsta varoņu mijiedarbība radīja manī mazliet biedējošu, bet arī ievelkošu miera, situācijas pieņemšanas un samierināšanās sajūtu.


Neesmu droša, ka grāmatas saturs mani pilnībā pārliecināja vai sniedza mierinājumu, jo, būsim godīgi – kas gan spēj sniegt komfortu mīļas, tuvas dzīvas būtnes nāves gadījumā, tas ir ļoti subjektīvs un ārkārtīgi sensitīvs stāvoklis. Lai gan varbūt kāda mīļa grāmata šādā brīdī var kalpot par drošu ostu, kur patverties emociju jūras bangās – šis konkrētais stāsts, šķiet, mierīgi un vienkārši skaidro dzīves ritumu.


Stāstam piemīt kluss, aizkustinošs tonis, kas, manuprāt, noteikti rezonēs lasītājos. Tajā tiek atzīta nāves nenovēršamība, vienlaikus cildinot dzīves skaistumu un cilvēku savstarpējās saites.

Grāmatā lietotā valoda ir vienkārša, bērniem viegli uztverama, vienlaikus nesot dziļu vēstījumu arī pieaugušajiem. Vizuāli un tekstuāli askētiskais izdevums izaicina lasītājus pretoties eksistences noslēpumiem ar zināmu samierināšanās sajūtu. Ar smaidu atceros autora humoru stāstā – tas ļoti pārdomāti neļauj ieslīgt raižpilnās pārdomās par nenovēršamību.


“Jau kādu laiku Pīlei bija tāda jocīga sajūta.

"Kas tu esi? Un kāpēc tu man seko?

"Jauki, ka beidzot mani pamanīji!" teica Nāve.

"Es esmu Nāve."

Pīle sabijās. To viņai nevarēja pārmest.

"Un tagad tu nāc pēc manis?” (4.–6. lpp.)


Lai gan grāmata “Pīle, nāve un tulpe” ir literatūra bērniem, stāsts skar tādas dziļas eksistenciālas tēmas kā dzīves jēga, nāves pieņemšana un draudzības vērtība. Tā rosina visu vecumu lasītājus pārdomāt šos universālos jautājumus, jo kuram gan, lielam vai mazam, tie nav svarīgi?


“Viņa [Nāve] ilgi raudzījās nopakaļ Pīlei. Kad tā izzuda skatienam, Nāve bija gandrīz vai noskumusi. Bet tāda ir dzīve.” (27. lpp.)


Grāmata ieguvusi Astrīdas Lindgrēnas piemiņas balvu, kas ir viena no prestižākajām starptautiskajām godalgām bērnu grāmatu autoriem. Tas izdevumam piešķir kvalitātes zvaigzni.




Erlbruhs, Volfs. Pīle, Nāve un tulpe. Autora ilustrācijas. No vācu valodas tulkojusi Signe Viška. Rīga: liels un mazs, 2024. 32 nenumurētas lpp. ISBN 9789934633096.


Aija Uzula ir LNB Bibliogrāfijas institūta Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas Standartizācijas eksperte

Recent Posts

See All

Comments


bottom of page