top of page

šŸŽ§ Eulālija Kanala. Spoki pie durvÄ«m neklauvē

  • Ričards Edijs Å tibe
  • Oct 29, 2024
  • 2 min read

Updated: Jan 21


šŸŽ§ Klausies apskatu Spotify.
šŸŽ§ Klausies apskatu Spotify.

Ēnas ar ziboŔām acÄ«m, pie durvÄ«m klauvējoÅ”i lejkannu pārdevēji un māja, kurā dzÄ«vo spoki, – oktobris Ŕķiet vispiemērotākais mēnesis, lai runātu par dažādām dÄ«vainām parādÄ«bām un sakritÄ«bām, kas izraisa izbÄ«li. Grāmata ā€œSpoki pie durvÄ«m neklauvÄ“ā€ drÄ«zāk ir iedroÅ”inājums Å”ajā laikā saglabāt gaiÅ”u un pozitÄ«vu uztveri Ŕķietami ikdieniŔķās norisēs.


Nosaukums rada maldÄ«gu priekÅ”statu par spocÄ«giem notikumiem, jo patiesÄ«bā lasÄ«tājs nokļūs jocÄ«gu pavērsienu virpulÄ«, novērtējot draudzÄ«bas spēks, kas vairojas, daloties tajā ar citiem, un ko nevajag mēģināt iegrožot vai paturēt tikai sev.

Rosio Boniljas (Rocio Bonilla) ilustrētie dzÄ«vnieki, jo Ä«paÅ”i ar satraukumā plaÅ”i pavērtajām acÄ«m, lasÄ«tājiem jau ir labi zināmi – iepriekÅ” latvieÅ”u valodā ir izdoti arÄ« citi spāņu ilustratores darbi: ā€œKas ir mÄ«lestÄ«ba, mazā Mona?ā€, ā€œKaimiņiā€ un ā€œMans lielais lācis, mans mazais lācis un esā€. Grāmatas galvenie varoņi – Lācis un MurkŔķis – ir dzÄ«ves baudÄ«tāji, kuri vēro zaru un lapu debesÄ«s izveidotos zÄ«mējumus, met Å”autriņas un tēlo lielas zvaigznes. Ilustratores izdoma un rotaļīgā attieksme ir jÅ«tama ikkatrā lappusē, kur var redzēt arÄ« Lāci dejojam baleta dejotāju kārtainajos svārkos un minamies uz velosipēda, kas ir divkārt mazāks par paÅ”u.


Katalāņu autores Eulālijas Kanalas (EulĆ lia Canal) uzrakstÄ«tie dialogi un izdomātā sižeta attÄ«stÄ«ba atgādina par ikdienas brÄ«numiem un mudina raudzÄ«ties uz pasauli ar smaidu un zinātkāres pilnām acÄ«m. MurkŔķa un PÄ«les dialogs, piemēram, par (ne)būŔanu mājās atsauc atmiņā Vinnija PÅ«ka sarunu ar TrusÄ«ti, kurā PÅ«ks, saņēmis atbildi par alas iemÄ«tnieku prombÅ«tni, nosprieda, ka ā€œtur tomēr kādam jābÅ«t, jo kas gan citādi man bÅ«tu atbildējis, ka neviena nav mājās?ā€. PÄ«le gluži kā Vinnijs PÅ«ks nonāk pie lÄ«dzÄ«ga secinājuma, nesaprotot, kā viņa varēja traucēt kādam, ja mājās neviena nebija. Kamēr PÄ«le, Ŕādi prātojot, ļauj sniegam sevi apklāt, lēnām pārtapdama par kupenu (kas joprojām ir mana spilgtākā prātā palikusÄ« vizuālā aina), Lācis, pieejot tuvāk draudzenei, viņu atpazÄ«st. Pēc acÄ«m.


ā€œSpoki pie durvÄ«m neklauvÄ“ā€ ir piemērots stāsts tumÅ”ajiem rudens vakariem, kad jāpārdomā veidi, kā sasildÄ«t ne tikai Ä·ermeni, bet arÄ« sirdi, kā priecāties un iepriecināt arÄ« iekŔējo bērnu.

Kamēr vēl dažas lapas spÄ«tÄ«gi turas kokos, ir pēdējais brÄ«dis, lai pievienotos Lācim un MurkŔķim debesu zÄ«mējumu vēroÅ”anā; iekÅ”telpās allaž ir iespēja dziedāt, dejot vai citādi radoÅ”i izpausties, tāpēc atliek vien novēlēt – ar lepnumu un gandarÄ«jumu bÅ«sim (vai iesākumā vismaz tēlosim) lielas zvaigznes!



Eulālija Kanala. Spoki pie durvīm neklauvē. Ilustratore Rosio Bonilja; no katalāņu valodas tulkojusi Dace Meiere; atbildīgā redaktore Līva Kukle; literārā redaktore Līva Vecvagare; maketētāja un vāka dizainere Daina Vīķele. Rīga: Latvijas Mediji, 2024. 39 lpp. ISBN 9789934293719.


Ričards Edijs Å tibe ir Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpoÅ”anas nodaļas vadÄ«tājs.



Comments


Raksti mums

Thanks for submitting!

Ā© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page