“Stāsti nesākas, nazim ieslīdot miesā – tie dzimst daudz agrāk.” (“Tunelis”, 148. lpp.)
Jaunās stāstnieces Evitas Hofmanes debijas krājums “Durvis” uzrunā jau ar grāmatas noformējumu, kas apliecina, ka darbs solās būt kvalitatīvs.
Grāmatas autore jau kādu laiku droši ver vaļā dažādu kultūras izdevumu durvis gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo vairāki krājumā ievietotie stāsti jau iepriekš bijuši lasāmi kultūras izdevumos “Kultūrzīmes”, “Domuzīme”, “Konteksts”. Tātad – jau lasītāju novērtēti.
Jaunajā krājumā lasāmi deviņi iepriekš publicēti stāsti pamīšus ar pirmpublicējumiem. Lasītāju negaida viegls darbs – izdzīvot līdzi stāstu galveno varoņu dzīvēm, jo tie nav viegli likteņi. Hofmanes stāstos lasītājs sastopas ar tik ierasto mūsdienu pasaules parādību – skaudru vientulību. Katrs varonis ir citādāks, arī vientulība katram izpaužas citādi. Vientulība ir caurviju tēma pilnīgi visos stāstos. Turklāt vientuļš nav tikai stāsta centrālais tēls.
Vientulība kļuvusi par mūsdienu sabiedrības neatņemamu sastāvdaļu – daudzi dzīvo pēc saviem principiem un uzskatiem, skata dzīvi no tikai sev izdevīgām pozīcijām. Autore savos stāstos neveido ciešas ģimeniskas saites, attēlotajās ģimenēs katrs ir visnotaļ egoistiska būtne, kura tikai dzīvo otram cilvēkam līdzās.
Stāstu centrālie varoņi pārsvarā ir sievietes. Dominējošā tēma – kā sievietei izdzīvot tīri fiziskā nozīmē – ģimenē, saskarsmē ar vīriešiem, kā izcīnīt savu dzīves telpu, pat nosargāt savu dzīvību.
Īpaša ir rakstnieces valoda – raiti plūstoša un sulīga. Turklāt Hofmane pārsteidzoši svaigi un drosmīgi apietas, reizumis pat paspēlējas ar mūsu skanīgo valodu. Tiek izmantoti apvidvārdi (“suļļāt”), īpatnas gramatiskas formas (“iemācījusies zināt”) un vārddarināšana, piemēram, lietvārda forma “urda” ierastā darbības vārda “urdīt” vai īpašības vārda “urdīgs” vietā: “pēkšņa urda liek iespert maisam.”
Neatņemama Hofmanes dzīves daļa ir mūzika, tāpēc neizbrīna, ka dažos darbos tā tapusi par caurviju tēmu, piemēram, stāstā ”Tētis un žurka” – par smagā metāla grupas koncertiem, kuros izmanto žurkas, kā arī titulstāstam “Durvis”, kur visu sievietes dzīvi caurvij leģendārās Džima Morisona rokgrupas “The Doors” dziesmas.
Savukārt stāstā “Neviena nav mājās” attēlotas bibliotekāra ikdienas rūpes par “pasīvo depozitāriju” mājās, kur “nenoskārstai vajadzībai” krājas daudzas makulatūrai nolemtās, bet neatdodamās grāmatas.
Stāsts ir par bibliotekāra ikdienu, kura ir izdzīvota un izjusta personiski, jo rakstniece ir arī Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) darbiniece, vairākus gadus strādājusi RCB Bērnu literatūras nodaļā. Kādā stāstā pieminētajā teltī jeb RCB Pludmales lasītavā, kura katru gadu tiek iekārtota Lucavsalā, autore pati pieredzējusi darbu ar lasītājiem. Tagad agrākie darba pienākumi nomainīti pret RCB Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītājas amatu. Patlaban “Literārās Akadēmijas” studente ir godam nolikusi arī “dzīves eksāmenu” un tapusi par rakstnieci.
Deviņi Hofmanes stāsti, deviņas vientuļas dzīves ir izlasītas. Aiz krājuma vākiem ir atrodami vēl pāris tajā neiekļautu stāstu. Lai arī tas ir debijas krājums, stāsti, kaut skarbi, uzrunā mūs
patiesi, liek dzīvot līdzi to varoņiem un viņu izvēlēm. Mums, lasītājiem, nu jācer, ka jaunā autore neapstāsies pie paveiktā, bet gan pamanīs un uzklausīs vēl citus spilgtus personāžus, kuru dzīves vērts pārvērst stāstos, turklāt nākotnē, iespējams, sagaidīsim arī kādu lielāka apjoma darbu.
Hofmane, Evita. Durvis. Stāsti. Rīga: Latvijas Mediji, 2021. 223 lpp. ISBN 9789934159886.
Renāte Šidlovska 2022. gada maija/jūnija numura iznākšanas brīdī ir Rīgas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliotekāre.