Ilmārs Šlāpins. Cilvēks bez noteikta dzīvesveida

Cilvēks bez noteikta dzīvesveida vai konkrēti vīrietis? Ilmāra Šlāpina jaunākais un kopskaitā autora ceturtais dzejas krājums visai skaidri pasniedz gan plašās, gan iekšējās pasaules notikumus un novērojumus no ļoti konkrēta skatupunkta. Kā lasītājs sapratu atziņām bagātā prāta īpašnieku kā 21. gadsimta kosmopolītu, kura iekšējā pasaule ir lielāka par ārišķībām, kuras tik daudz dzejas darbos ir apskatītas. Tomēr atvērts paliek jautājums, cik daudz dzejoļos ir paša autora, nevis viņa radīta tēla. Uz to uzvedina visai viegli garām palaižama piezīme "sveši dzejoļi". Arī krājuma pirmais darbs "putnēni" to piemin, runājot, manuprāt, par filozofisko jautājumu "autora nāve".

Dzejoļu darbības vide aiz iekšējās pasaules un prāta robežām visbiežāk ir pilsēta – ielas, dzīvokļi. Pa retam ir izlaušanās ārpus tās, tomēr arī tad ar piezīmi, ka nenoteiktā dzīvesveida klātbūtne nav tāla. Piemēram, atmiņas par pludmali saistās ar pazaudētu kameru.

Krājuma lasītājs peld cauri tā galvenā tēla dzīves ainiņām. Darbi bieži ir pašpietiekami un noslēgti. Dzejoļu pirmās rindas nereti atbalso pēdējās. Arī nosaukumi ir šķietami vienkārši – katra dzejoļa nosaukums ir viens vienīgs vārds. Tomēr ceļojums, kurā katrs darbs aizved, nav iepriekš paredzams. Tie bieži ir filozofiski, līdz skaļiem smiekliem asprātīgi, bet arī aktuāli, lai liktu domāt. Starp krājuma izlasīšanu un apskata rakstīšanu ieturēju nelielu pauzi, taču joprojām nezinu, ko domāt, piemēram, par dzejoli "starpbrīdī". Doma vietā vai nevietā? Par ātru? To noteikti jāatbild katram lasītājam pašam.

Filozofiskais brīžiem ieplūst pat eksistenciālajā. Eksistenciālas domas, šķiet, visnotaļ piestāv cilvēkam bez noteikta dzīvesveida. Apceres par Dievu. Īpaši interesantas tās šķita dzejolī "neskumsti".

Taču pārdomas, lai cik grandiozas, Šlāpina dzejā ir aprakstītas skaidri un saprotami.

Dažas rindas manā lasītāja prātā palika ilgi pēc aizmugurējā vāka aizvēršanas… "jo dzīve ir īsa un beidzas ar nāvi". Šī un citas rindas, kuras katra savā darbā atkārtotas vairākkārt ielūdz lasītāju papildināt jau uzrakstīto. Piemēram, ko tu, lasītāj, iekļautu dzejolī "sindromi", kur uzskaitīta virkne 21. gadsimta parādību? Man savas versijas radās un ticu, ka radīsies ikvienam. Nenoteiktais dzīvesveids nozīmē arī raudzīšanos uz citu noteiktajiem. Piemēram, kā apaļas dzimšanas dienas atzīmē citi? Un kā pats?

Kopumā krājums savā plūdumā ir viegls. Apskatītās tēmas rosina uz sarunu ar citiem, spilgtākās rindas ir citēšanas vērtas un, lai arī krājuma centrā ir cilvēks bez noteikta dzīvesveida, darbi viegli adaptējas dažādiem lasītājiem un noteiktiem dzīvesveidiem. Vismaz man tā likās. Varbūt tāpēc, ka vīrietis.

Noderīgi: Šlāpins bez noteikta dzīvesveida

Iznāk Ilmāra Šlāpina ceturtais dzejoļu krājums "Cilvēks bez noteikta dzīvesveida"

Ilmārs Šlāpins. Cilvēks bez noteikta dzīvesveida. Grāmatas redaktors Ilmārs Zvirgzds. Dizaina autors Klāvs Priedītis. Korektors Alnis Auziņš. Rīga: Aminori, 2025. 115 lpp. ISBN 9789934612633

Emīls Rotgalvis ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperts.