Imants Lancmanis. upuris un UPURIS. Divas sarunas ar Imantu Lancmani

Maija noslēgumā gaismu ieraudzīja mākslinieka un mākslas vēsturnieka Imanta Lancmaņa "upuris un UPURIS. Divas sarunas ar Imantu Lancmani", kurā ietvertas divas nekad nenotikušas intervijas - autora iekšējais dialogs pašam ar sevi, iepazīstinot lasītājus ar pēdējos gados tapušajiem darbiem.

Savā ziņā šis izdevums turpina un noslēdz autora stāstu, ko iesāka gada sākumā izdotais žurnālistes un prozaiķes Inetas Meimanes (1966) interviju krājums "Providences liecinieks", kurā aptvertas abu divpadsmit gadu garumā (2007-2019) noritējušās sarunas.

Tajās Imants Lancmanis atklājas gan kā mākslinieks, gan aizrautīgs pētnieks, tomēr apjomīgākā sarunu daļa veltīta Rundāles pilij un tās atjaunošanai. "upuris un UPURIS" Imants Lancmanis dalās ar iespaidiem, kas ļāvuši tapt pēdējo gadu darbiem - gleznu ciklam "Nāves deja", noslēdzot Inetas Meimanes radīto portretu ar savu šī posma mākslinieka manifestu.

Saruna, kurā manifestēti autora uzskati, pārdomas, idejas ir forma, kam atrodama virkne klasisku piemēru no Platona dialogiem līdz Halsmana sarunai ar Dalī vai daudzskaitlīgajām pēdējo gadu literatūrā publicētajām intervijām ar laikmetīgajiem māksliniekiem.

"upuris un UPURIS" ir autora spēle ar šo formātu, veidojot fiktīvu pašinterviju - formu, kuru Imants Lancmanis izmantojis jau senāk, 2009. gadā, raksturojot gleznu ciklu "Piektais bauslis, Revolūcija un karš".

"Providences lieciniekā" mākslinieks atklāj vēlmi kā režisoram parādīt skatītājam attēlā ietverto dramaturģiju, piedāvājot iepazīties ar atainoto tēlu domāto, teikto, pat izdziedāto. "upuris un UPURIS" formāta izvēli autors pamato ar to, ka "fiktīva intervija, kur jautājumi sadala un organizē tekstu, ir lasītājam vieglāk uztverama nekā garš monologs, kur dažādas domas un atziņas sastrēgst blīvā vienlaidus vēstījumā." Šis paņēmiens ļauj lasītājam, kura atmiņā svaigi saglabājies "Providences liecinieks", viegliem soļiem sekot mākslinieka domas attīstībai, ejot jau iestaigāto sarunas taku.

Saturiski "upuris un UPURIS" ietver autora pārdomas par vēsturiskajām norisēm un laikmeta aktualitātēm, kas iedvesmojušas pēdējo gadu laikā tapušos darbus, vienlaikus ļaujot lasītājam vairāk uzzināt par to tapšanas tehnisko pusi.

Kara, nāves un cilvēcisko vājību tematika no šī brīža kara Ukrainā atpakaļejoši aizvijas līdz pat Pētera Pirmā galma apvērsumam un tā sekām ar pakārto streļķu pilnajiem kokiem, kuru tēli autora iztēlē apciemo caru sapņos. Līdzās tam - latviskā zemnieku vienkāršība, izdzīvošanas spēja un Arkādijas meklējumi, traģisko un smago balansējot ar dzīvespriecīgu vieglumu. "Nāk pavasaris, un dzīve jau nav tikai sekošana biedējošām ģeopolitiskām norisēm," mākslinieks noslēdz, jau plānojot gleznot ziedus.

Raugoties uz rezultātu, vienmēr interesanti ielūkoties darbu tapšanas procesā, kas iezīmēts jau sarunu ciklā ar Inetu Meimani. Tajā kā regulāri tapšanas līdzdalībnieki un atsaucīgi aktieri kompozīcijām parādījās Rundāles pils darbinieki un bieži - arī vēsturiskajos foto kadros notverti tipāži. "upuris un UPURIS" Imants Lancmanis līdzās retiem modeļu foto, pašportretiem un etnogrāfiskajos kadros tvertām sejām pievēršas mākslīgā intelekta (MI) iespējām, metodiski salīdzinot dažādu rīku sniegumu un piemērotību mākslas darba tapšanai.

Atšķirībā no daudziem citiem, Imants Lancmanis mākslīgo intelektu saredz kā vērtīgu jaunu instrumentu mākslinieka rokās. Tomēr, atzīstot fotogrāfijas un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, galvenais gala rezultāts tomēr ir glezna, kuru radot "zem otas top jauna, dīvaina pasaule", kas nākusi no autora galvas.

Noderīgi: Ko Imanta Lancmaņa jaunākās gleznas atklāj par pasaules vēsturi un attīstību? Pastaiga izstādē ar mākslinieku

Imants Lancmanis. upuris un UPURIS. Divas sarunas ar Imantu Lancmani. Māksliniece Katrīna Vasiļevska. Rīga: Lapu dizains, 2025. 110 lpp. ISBN 9789934916724 Ieva Ēkena ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mākslas krājuma eksperte.