top of page

Ana Pesoa. Apkārtceļš

  • Ričards Edijs Štibe
  • Jul 28
  • 2 min read

Updated: Aug 14

ree

Jauniešiem paredzēts grafiskais romāns par viņiem pašiem latviešu valodā ir skaists, bet rets notikums. Pēdējo gadu strauji pieaugošā digitālās identitātes loma uzdod jautājumus par cilvēka spējām nošķirt abas realitātes – fizisko un digitālo –, bet tajā pašā laikā jaunu cilvēku problēmas – šķiršanās, identitātes un piederības meklējumi – paliek nemainīgi aktuālas. Portugāļu rakstnieces Anas Pesoa grafiskajam romānam “Apkārtceļš” piemīt gan vasarīgs siltums un rāmums, gan astronomu cienīgs palielinājums uz viena indivīda – Migela – dzīves līkločiem starp daudziem cilvēkiem, kas no attāluma varētu atgādināt mazliet apdullinātas skudras, kas nespēj sastāties vienā rindā.


Migels ir jaunietis, kurš kā personība vēl veidojas. Pirmajā grāmatas dialogā ar māti viņš nodomā, ka "cilvēki vienmēr cer, ka es darīšu kaut ko, par ko man nav ne jausmas. Un tā jau 18 gadus".


Vecāki no viņa sagaida skaidru lēmumu par turpmākajiem dzīves ceļiem, draudzene Suzanna – attiecību ceļiem, draugi – izklaižu ceļiem, bet Migels nezina, ko pats vēlas, jo nojauš, ka viņa vēlmes atšķiras no apkārtējo vēlmēm.

Viņš novērš sarežģītās domas par identitāti un piederību, skatoties filmas, spēlējot datorspēles un skatoties draugu “Instagram” jaunākos ierakstus, ko atzīmē ar sirsniņu un kas izstaro pārliecību, laimi un piepildītu dzīvi ar jēgu. Migels mēro garāku ceļu, apkārtceļu, lai iepazītu sevi un atklātu maskas, kādas ikviens ir uzvilcis, kāpjot uz dzīves skatuves. Palīdzību sniedz tante, kura ar savu piemēru, būdama neprecējusies vienpate bez bērniem, Migelam parāda, ka sabiedrībā pieņemtu normu neievērošana un sava ceļa iešana arī var sniegt laimi un prieku.


Ana Pesoa stāstu attīsta nevis lineāri, bet ik pa laikam pakāpjoties atpakaļ, lai iedotu pagātnes kontekstu, kas palīdz labāk saprast tagadni un kas sasaucas ar situāciju, kurā Migels ir nonācis, – neskaidrā nākotne mijas ar labi zināmo, bet dažbrīd nepatīkamām atmiņām bagāto pagātni. Vietumis autore iekļauj arī vienkāršus, bet uzskatāmus salīdzinājumus, kā sabiedrības kārtības salīdzināšanu ar skudrām, kas iet rindiņā, vai autoskolas apmeklējumu, kur jāapgūst jauni noteikumi. Iekļaujot jauniešiem saprotamas parādības un tēmas, autore iejūtīgi atgādina, ka katram var būt atšķirīgas intereses un ka tas nav traucēklis iekļauties plašākā sabiedrībā, pie kuras justies piederīgam.


Portugāļu ilustrators Bernardu P. Korvaļu atjautīgi izmanto krāsas, lai palīdzētu lasītājam atšķirt dialogus no iekšējiem monologiem. Viņa piedāvātā pasaule, kurā atrodas Migels, ir dažādu kairinājumu pārpildīta. Ar spilgtām krāsām un uzsvaru uz cilvēku klātbūtni, kas allaž ir apkārt Migelam, kalpojot par fonu. Ilustrators rada atmosfēru, kurā var pat saklausīt pilsētas trokšņus, kaiju ķērcienus un mašīnu rūkoņu. Migels gan domās, gan fiziski atrodas atšķirīgu, dažbrīd pat pretrunīgu impulsu pārpildītā vidē, turklāt uzsvars uz citiem cilvēkiem un viņu klātbūtni rada mājīgu iespaidu par Migela stāstu kā teleskopisku indivīda dzīves palielinājumu, ko tikpat labi varētu attiecināt uz ikvienu no mums, jo katrs mēro savu ceļu.


"Varbūt man patiktu būt kokam. Būt tai greizajai priedei tur lejā. Pretoties lietiem un vējiem. Izjust prieku par esamību, būt ar dziļām saknēm," domā Migels, vērojot noliekušos koku. Pieņemot savus greizumus, lai kādās jomās tie izpaustos, agri vai vēlu parādīsies apkārtceļa beigas.



Ana Pesoa. Apkārtceļš. Ilustrācijas: Bernardu P. Karvaļu. No portugāļu valodas tulkojusi Jolanta Pētersone. Redaktore Inese Zandere. Rīga: liels un mazs, 2025. 197 lpp. ISBN 9789934633287


Ričards Edijs Štibe ir Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītājs.



Comments


Raksti mums

Thanks for submitting!

© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page