🎧 Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.
Latviski tulkotā ievērojamās pedagoģes, pētnieces, skolas L’Ecole Koenig Parīzē dibinātājas Džoanas Kenigas grāmata “Muzikālais mazulis” ir neparasts starpdisciplināras tematikas pētījums – savdabīga mūzikas, psiholoģijas un pedagoģijas sintēze.
Mūzika šajā trio neapšaubāmi prevalē. Autores dziļo mīlestību pret mūziku un visas grāmatas būtību izsaka jau tās apakšvirsraksts “Mūzikas nenovērtējamā loma veselu, laimīgu un piepildītu bērnu audzināšanā”.
Tas ir stāsts par mūzikas ietekmi uz bērnu attīstību psihologu un pedagogu skatījumā jeb, formulējot mazliet apgrieztā secībā, – stāsts par to, cik lielā mērā bērnu emocionālās pasaules, kognitīvo un radošo spēju attīstību nosaka mūzikas klātbūtne.
Grāmata būs vērtīgs ieguvums bērnu audzinātājiem un mūzikas pedagogiem, kā arī īpašs atklājums un palīglīdzeklis pirmskolas bērnu vecākiem. Lai attīstītu bērna muzikālās prasmes, vecākiem nebūt nav nepieciešama speciālā muzikālā izglītība. Pietiek ar kopīgu dziedāšanu, dejošanu, ritmikas vingrinājumiem, muzikālām rotaļām. Jo īpaši tāpēc, ka dziedāšana, mūzikas instrumentu spēlēšana, dainu skandēšana ir iekodētas mūsu latviskajā dzīvesziņā, kad izsenis jau kopš dzimšanas mazulim tika dziedātas šūpuļdziesmas.
Grāmata balstās uz autores vairāk nekā 30 gadu garumā veiktiem pētījumiem par muzikālo praksi, kā arī sadarbībā ar neirozinātniekiem gūtajām atziņām par mūzikas ietekmi uz kognitīvi radošajām spējām un lingvistiskajām dotībām.
Katram mazuļa dzīves gadam, sākot no pirmā līdz sestajam dzīves gadam jeb skolas vecumam, veltīta atsevišķa nodaļa, kura balstās uz vitāli svarīgiem attiecīgā dzīves perioda iemaņu apgūšanas aspektiem.
Bērna muzikālais ceļojums sākas jau pirmajā dzīves gadā, un iedzimtās muzikalitātes veicināšana ir sākums veselīgai emocionālai, kognitīvai un fiziskai attīstībai, kā arī pārliecības par sevi veidošanai. Šajā posmā ir svarīgi dziedāt, ar pirkstiem izsist ritmu, uzrunāt bērnu muzikālā intonācijā, atbildēt uz bērna lalināšanu. Otrajā dzīves gadā pastiprināta uzmanība jāpievērš vestibulārās sistēmas attīstībai. Šajā procesā liela nozīme ir dejai, ritmiskām kustībām un dziesmai. Sākoties trešajam gadam, bērns emocionāli meklē dažādas radošās izpausmes, piemēram, sacerot stāstus, dziesmiņas, ritmiski atdarinot mūzikas instrumentus. Muzikālā vide veicina bērna paškontroles un mērķtiecības spējas. Ceturtajā dzīves gadā bērna radošās spējas un emocijas caur mūziku kā izteiksmes līdzekli var izpausties dažādos priekšnesumos, kuros bērns mācās sinhronizēt savas darbības ar citiem, tādējādi veicinot socializācijas un komunikācijas prasmes. Tālākajos vecumposmos būtiska nozīme ir radošuma, iztēles, improvizācijas talantu veicināšanai un personības pašapziņas attīstībai. Raksturojot sesto dzīves gadu, uzsvērta muzikālās atmiņas un zinātniskās atmiņas ciešā saistība, piemēram, svešvalodu apguvē un matemātikas pamatprincipu izpratnē – šeit mūzika darbojas kā spēcīgs katalizators.
Katras nodaļas sākumā pieejami QR kodi. Noskenējot tos ar tālruni, nonākam grāmatas autores tīmekļvietnē www.joankoenig.com, kurā ievietota oriģinālmūzika ar notīm un citi ieteicamo aktivitāšu piemēri.
Grāmata mudinās vecākus kopā ar bērniem doties neaizmirstamā muzikālā piedzīvojumā, kurā ieguvēji būs gan vecāki, gan bērni. Mūzika veicinās laimes hormona oksitocīna izdalīšanos, kas, savukārt, raisīs apmierinātības sajūtu un savstarpējo sapratni.
Mūzikas valoda ir arī mīlestības valoda – šo atziņu autore savā grāmatā pierādījusi no pirmās līdz pēdējai lappusei.
Noderīgi: www.janisroze.lv
Keniga, Džoana. Muzikālais mazulis: mūzikas nenovērtējamā loma veselu, laimīgu un piepildītu bērnu audzināšanā. No angļu valodas tulkojusi Māra Ulme. Rīga: Latvijas Mediji, 2022. 223 lpp. ISBN 9789934291579.
Irēna Moreino ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.
Comments