"Pateicoties Dainas Ēķes bagātīgajai pieredzei gan pedagoģijas, gan grāmatniecības un bērnu raidījumu jomā, kā arī ilustratores talantam, autores stāsts atdzīvojas, un grāmata ir tapusi koša un ievelkoša," apskatā par Agneses Čivles grāmatu "Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā" (2023), kuru ilustrējusi Daina Ēķe, raksta Anna Iltnere. "Krāšņie zīmējumi (kuros ieslēptas arī autores) rosina pētīt, pamanīt, saprast."
Aicinājām grāmatas ilustratori Dainu Ēķi pastāstīt, kā grāmata tapa.
Vai grāmata, lai to ilustrētu, iepriekš vienmēr jāizlasa? Varbūt iedvesmai ir arī citi ceļi?
Interesants jautājums. Pat neesmu domājusi, kā varētu uzīmēt ilustrācijas, ja nav izlasīts teksts. Grāmatas veidošana bija Agneses iniciatīva, tēma bija nopietna, skaidrs bija tikai viens, ka ar fantāziju būtu par maz, lai radītu vizuāli aizraujošas un intelektuāli piesaistošas ilustrācijas. Svarīgi bija pievērsties arhitektūras tēmas izpētei un teksta autores nodomam un vīzijai, lai ilustrācijas atbilstu stāsta pamatidejai un emocionālajai intonācijai.
Iedvesmu vislielākajā mērā guvu no arhitektūras paraugiem, kuri ietverti grāmatā. Man patīk, ka spārnotais ceļojums sākas tieši ar renesansi, jo visi atspoguļotie stili atšķiras vizuāli, bet tos vieno savstarpējs dialogs starp mākslu un zinātni, lai izteiktu cilvēka lielumu un potenciālu. Patiešām domāju, ka arhitektūra ir viena no iespaidīgākajām cilvēces radītajām formām, kas demonstrē mūsu spēju ne tikai pārvarēt dabas izaicinājumus, bet pat sacensties ar tās grandiozitāti un skaistumu. Arhitekti un būvnieki, kas strādājuši pie šīm struktūrām, bieži vien ir sasnieguši, šķiet, neiespējamo, apliecinot cilvēka intelektu, radošumu un izturību.
Mani iedvesmoja arī grāmatas varoņi, arhitekte un putns, kuri ievieš šajā nopietnībā vieglumu un jautrību. Viņu rotaļīgās piedzīvojumu un atklājumu pilnās sarunas, izpēte un joki piešķir arhitektūras izpratnei jaunu dimensiju, parādot, ka mācīšanās un radošums var iet roku rokā ar smiekliem un jautrību.
Šo savu iedvesmu tad arī centos atspoguļot ilustrācijās, lai rosinātu bērnos apzināties cilvēka spēju radīt un mainīt pasauli, darot to ar prieku un vieglumu.
Vai vari nedaudz atklāt mākslinieka darba aizkulises, kā notiek šis process?
Šis process ir ilgs un mokošs:) Ceļš uz grāmatas izdošanu bija pilns interesantu sarunu, ilgstošu stundu pie planšetes, emocionālu svārstību starp pašpārliecinātību un šaubām. Tomēr galu galā darbs nesa augļus – soli pa solim, ar pacietību un neatlaidību mūsu projekts sasniedza Jelgavas tipogrāfiju, līdz ar to – grāmatas piedzimšanu. Emocijas un labā darba sajūta, kas radās šajā procesā, ir nenovērtējami un iedvesmojoši.
Kas bija grūtākais, strādājot pie šīs grāmatas?
Katrs arhitektūras objekts man bija kā eksāmens, prasīja ne tikai zīmēšanas prasmi, bet arī spēju uztvert un atainot to, kas padara katru ēku unikālu – tās dvēseli. Šīs prasības pārbaudīja manu pacietību, spējas, aizrautību un atjautību, liekot man atkārtoti pievērsties katrai detaļai un iedziļināties objekta būtībā. Tomēr ātri sapratu, ka katra neveiksme ir solis tuvāk izpratnei, jo mērķis bija ne tikai attēlot ēkas fizisko formu, bet arī to, kas padara to dzīvu un nozīmīgu, lai piešķirtu ilustrācijām dziļumu un autentiskumu. Protams, tas ir mans subjektīvais viedoklis, kā galu galā ilustrācijai ir jāizskatās, tomēr man kā māksliniecei ir jābūt pārliecinātai par savu individuālo izpratni un interpretāciju, un pie tā es rūpīgi piedomāju.
Par ko esi patiesi gandarīta, kad grāmata nu ir iznākusi?
Esmu gandarīta par saņemtajām pozitīvajām atsauksmēm no bērniem un viņu vecākiem, man tas ir liels ieguvums un apliecinājums tam, ka esam uz pareizā ceļa. Grāmatas saturs ir kļuvis par pamatu nodarbībām, un tas vienmēr pārsteidz, cik bērni šajā tēmā ir ieinteresēti, atvērti diskusijai un radošām izpausmēm. Šī pozitīvā rezonanse ir skaidrs signāls, ka radītais saturs, tostarp ilustrācija, ir ne tikai izglītojošs, bet arī aizraujošs un saistošs, spējot attīstīt bērnu radošumu, zinātkāri un mīlestību pret mākslu un arhitektūru. Lielākais gandarījums, ka spējam aizraut un iedvesmot jauno paaudzi, kas noteikti nesīs augļus ilgtermiņā.
Ko Tu kā māksliniece meklē un novērtē citās grāmatās: ilustratoru darbu vai arī pārējās grāmatas vērtības?
Šim jautājumam man galvā uzbūrās “Codex Seraphinianus”, kuru radīja mākslinieks un arhitekts Luidži Serafani. Ja mēs runājam par grāmatas unikalitāti, šo grāmatu patiesi šādi arī uztveru, jo grāmatas autors piedāvā ielūkoties pilnīgi unikālā iztēles pasaulē. Šāda pieeja, kur teksts pilda netradicionālas funkcijas (jo to nav iespējams izlasīt), piedāvā plašākas iespējas stāstījuma veidošanā un uztverē, ļaujot radīt darbus, kas ir ne tikai vizuāli piesaistoši, bet arī intelektuāli stimulējoši.
Šī grāmata ir bijusi visaizraujošākā grāmatu pieredze man, tā atklāja, cik plašas ir mākslinieka iespējas eksperimentēt ar formu un saturu, lai radītu unikālas un aizraujošas grāmatu uztveršanas pieredzes.
Ja Tev būtu iespēja paturēt sev tikai vienu grāmatu, kura tā būtu un kāpēc?
Mana mīļākā grāmata ilgu laiku bija "Henri Matisse : A Retrospective". Tad kaut kādu apstākļu dēļ es to pazaudēja. Šīs intervijas jautājums manī uzjundija jūtas pret šo grāmatu, atradu, kur to pasūtīt internetā. Mani šī grāmata uzrunā emocionāli un vizuāli. Man bija svarīgi ik pa laikam pāršķirstīt un zināt, ka man viņa ir.
Kāda loma Tavā dzīvē ir bibliotēkām?
Apmeklēju pārāk reti.
Trīs ašie:
1. Zīmēt uz papīra vai datorā?
Uz papīra un planšetē.
2. Peldēt jūrā vai baseinā?
Baseinā.
3. Grāmata, kino, teātris vai koncerts?
Kino, jo, šķiet, tas ietver visus minētos variantus.
Čivle, Agnese. Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā: ilustratīvs ceļvedis mazajiem nākotnes arhitektūras veidotājiem. Ilustrāciju autore Daina Ēķe. Literārā redaktore Gunta Miheloviča. Mākslinieciskais salikums: Adriāns Toms Kulpe. Rīga: Droši un Koši, 2023. 80 lpp. ISBN 9789934239304.