top of page
  • Anna Iltnere

Literatūras ceļvedis jautā redaktoram Kasparam Miglam


Kaspars Migla. Ilustrācijas autore: Laura Lukeviča

Turpmāk varēsiet vairāk iepazīt mūsu redakcijas izvēlēto grāmatu autorus – kādu no konkrētā numura rakstniekiem, tulkotājiem, ilustratoriem, kuri īsā intervijā atbildēs uz jautājumiem par pieredzi gan konkrēta izdevuma tapšanā, gan par bibliotēkām kopumā.


"Atverot izdevumu "Pastaiga pa skaisto Liepāju. Uzplaukums", varu kļūt par ceļotāju laikā un sajust pilsētas starp jūru un ezeru noskaņas, ieraudzīt pazīstamas vietas, kādas tās pirms pusotra gadsimta pieredzēja mani vecvecvecāki, jauniņie liepājnieki Līze un Kārlis.

Cita un tomēr tik pazīstama Liepāja. Stāsts par pilsētu izstāstīts attēlos – fotogrāfijās un pastkartēs no laikmeta, kurš aizsākās 19. gadsimta otrajā pusē," apskatā par grāmatu "Pastaiga pa skaisto Liepāju. Uzplaukums" (2023) raksta Sanita Stepena. "208 lappuses attēlu, kas sarunājas ar mūsdienām pāri laika malai. Brīnišķīgs izdevums, ceļvedis Liepājas transformāciju labirintā. Tajā savijas paaudžu veikuma pēctecība ar laikmetu un tehnoloģiju pēctecību. Ja 19. gadsimta izskaņas novitāte bija fotogrāfija, pateicoties kurai saglabāts daudz vizuālu un taustāmu vēsturisku liecību par pilsētu, tad 21. gadsimta tehnoloģiju devums ir iespēja aplūkot albumu ar papildinātās realitātes palīdzību, ieraugot, kā 19. gadsimtā tvertie objekti un mirkļi izskatās mūsdienās. Rokā turu Latvijā pirmo fotoalbumu ar papildināto realitāti – tajā aplūkojami ap 70 no grāmatā ievietotajiem teju 200 attēliem."


Aicinājām redaktoru Kasparu Miglu pastāstīt, kā grāmata tapa.


Kā pie Jums ieradās piedāvājums veidot šo grāmatu?


Ja to var nodēvēt par piedāvājumu, tad vēlme plašākai publikai parādīt cik skaista Liepāja bija pirms Otrā pasaules kara, virmoja jau krietnu laiku. Visas zvaigznes pareizi sastājās, kad kopā ar kolekcionāru Andri Ivanovu un Liepājas muzeja vadītāju Daci Kārklu nodibinājām biedrību “Liepāja 400”. Biedrību izveidojām pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai, fokusu liekot tiešu uz Liepājas pilsētas 400 gadu jubileju, kas mūs visus gaida 2025. gadā. Tādēļ arī “Liepāja 400”.


2021. gadā dienas gaismu ieraudzīja fotoalbums “Pastaiga pa skaisto Liepāju”, bet 2023. gadā uz popularitātes viļņa tapa “Pastaiga pa skaisto Liepāju. Uzplaukums”. Pirmais aptvēra periodu starp diviem pasaules kariem, bet otrais ir par posmu līdz 1914. gadam, kad pilsēta attīstījās sevišķi strauji.


Pastāstiet par redaktora darba aizkulisēm – kā tas notiek?


Fotoalbumu, it īpaši vēsturisku, veidošana ir daudz sarežģītāks process nekā man sākumā šķita. Un domāju, ka es neesmu vienīgais, kas dzīvoja un dzīvo ar šādām ilūzijām. Bez tradicionālajām grāmatu sastāvdaļām, tas prasa darbu ar ļoti lielu daudzumu attēlu, no kuriem publicēšanai jāatlasa kāda trešdaļa. Kad tas ir izdarīts, katrs attēls ir jāapstrādā, jārestaurē. Un katrai bildei ir sava pieeja. Savs atjaunošanas darbu scenārijs. Bieži vien tie ir vairāki mēģinājumi, līdz ir atrasts pareizais ceļš.


Turklāt, jāņem vērā, ka ir 21. gadsimts. Mainās visa informācijas pasniegšanas un uztveršanas vide. Dažādas platformas mijiedarbojas un saplūst viena ar otru. Tas aizrauj lasītājus un informācijas uztveri padara daudz interesantāku un piesātinātāku. Tādēļ otrā grāmata kļuva par Latvijā pirmo fotoalbumu ar papildināto realitāti. Lasītājs, atverot telefonā aplikāciju un pieliekot to pie attiecīga attēla, redz kā konkrētā vieta izskatās mūsdienās. Notiek pagātnes un tagadnes simbioze. Vēl vairāk – šobrīd strādājam pie grāmatas, kuras aplikācijā varēs redzēt arī video.


Nešaubos, ka nākotnē bez tradicionālām grāmatām, kas bija, ir un būs fundamentāla vērtība, lasītājs arvien biežāk saskarsies ar multiplatformu izdevumiem. Piemēram, detektīvromāniem, kuros nozieguma vietu varēs apskatīt un sadzirdēt telefonos un planšetdatoros.


Kas bija grūtākais, veidojot šo grāmatu?


Grūtākais bija apmierināt lasītāja vēlmi redzēt vienlaikus tagadni un pagātni, jeb pietiekami kvalitatīvi realizēt papildinātās realitātes principu. Tā bija taka, pa kuru Latvijā neviens vēl nebija gājis, lai sasniegtu tieši to rezultātu, ko mēs gribējām un kas mums arī izdevās. Tas bija milzīgs vēsturisko vietu apzināšanas darbs, to salīdzināšana ar mūsdienām un labāko risinājumu izvēle. Tas bija kompromiss ar leņķiem, platumiem, garumiem, saules gaismu, laika apstākļiem, satiksmi, ielu remontiem utt. Gints Egliņš, kam pietika drosmes to uzņemties, kļuva par īstu fotomīklu atminētāju. Savukārt Digitālo inovāciju parks parādīja, ka nekas nav neiespējams.


Par ko esat patiesi gandarīts, kad grāmata nu ir izdota?


Ne tikai par iegūto pieredzi, labajām atsauksmēm, ieteikumiem, jauniem kontaktiem un vizuālo baudījumu, bet arī par to, ka vēsturisku fotoalbumu ar interesi rokās paņem arī jaunā paaudze. Tā ir paaudze, kurai vēsture interesē vismazāk. Taču vieglais, demokrātiskais un aizraujošais formāts arī tai neviļus liek doties gana romantiskā ekskursijā pa dzīvē iepriekš neredzētām vietām.


Ko Jūs meklējat un novērtējat grāmatās kopumā?


To, lai lasītājs iegūtu ko jaunu un neaizmirstamu, lai viņš būtu iespaidots vēl ilgu laiku. Šajā ziņā ļoti palīdz žanru daudzveidība. Un runa, protams, ir par grāmatām, ko lasītājs pats izvēlas, nevis spiests lasīt skolas vai darba dēļ.


Ja Jums būtu iespēja paturēt tikai vienu grāmatu, kura tā būtu un kāpēc?


Es atturētos no tādas iespējas. Vienai grāmatai ir būtiska loma tikai noteiktos specifiskos apstākļos, kādos ir nokļuvis tas nabaga cilvēks, kurš jāatstāj bez grāmatām. Bībele, korāns un ģimenes relikvijas ir citā kategorijā.


Kāda loma Jūsu dzīvē ir bibliotēkām?


Studiju laikā bibliotēkas bija ikdiena, bet šobrīd šī loma ir piedodami maza, ņemot vērā grāmatu daudzumu visapkārt.



Trīs ašie:


1. Lasīt grāmatas drukāti vai digitāli?


Lasīt. Drukāti vai digitāli.


2. Peldēt jūrā vai baseinā?


Vasarā – jūrā, ziemā – baseinā.


3. Grāmata, kino, teātris vai koncerts?


Lai neieciklētos un garīgi attīstītos, cilvēkam vajag kultūras notikumu daudzveidību. Katra no šīm lietām piepilda savas nišas.



Pastaiga pa skaisto Liepāju. Uzplaukums. Projekta vadītāji: Andris Ivanovs, Kaspars Migla; priekšvārds: Dace Kārkla; makets: Ginta Filia Solis. Liepāja: Biedrība “Liepājai 400”, 2023. 215 lpp. ISBN 9789934238512.

114 views0 comments

Recent Posts

See All
bottom of page