Literatūras ceļvedis jautā Ekziperī skolas bibliotekārei Līgai Grundšteinei

Ekziperī Starptautiskās vidusskolas (Exupery International School, EIS) bibliotekāre Līga Grundšteine reizi divos mēnešos organizē sarunu pasākumu "Grāmatu sarunas", lai skolēni un skolotāji dalītos iespaidos un pārdomās par grāmatām, kas rosina globālu domāšanu. Diskusiju laikā tiek apskatītas dažādas perspektīvas, kultūras, idejas, mēģinot izprast to, ko nozīmē būt cilvēkam mūsdienu pasaulē.

Kā radās doma par Grāmatu sarunām?

Lielākā daļa skolēnu nenāks pie grāmatām paši, lai arī cik skaisti tās būs izstādītas bibliotēkā. To sapratu kā pieredzējusi valodu skolotāja. Grāmatas un lasīšana, īpaši tīņiem, ir sociāls process. Lai veicinātu lasīšanu, jārāda piemērs gan no vienaudžu, gan no skolotāju puses. Ideju ieguvu no citiem starptautisko skolu bibliotekāriem, kas savās skolās organizēja "Book Talks" - pāris minūšu sarunas par grāmatām. Izvēlējos tēmu "global mindedness" jeb "globālā domāšana", uzrunāju pirmos runātājus individuāli, un tā arī šī ideja aizgāja. Šajā mācību gadā runājam par jaunu tēmu "Well-being" jeb "labbūtība", kuras viens no aspektiem ir planētas labbūtība un veselība.

Kas notiek Grāmatu sarunās? Mūsu skolā grāmatu sarunas ir īss, bet intensīvs pasākums, kur trīs vai četri skolēni un skolotāji dalās ar savu iesakāmo grāmatu. Tas notiek rīta klases stundas laikā, kas parasti ir 15 minūtes. Runātāji viens pēc otras pastāsta par grāmatu, tās saistību ar globālo domāšanu, savu pieredzi un ieteikumiem. Pēc tam grāmatas pieejamas bibliotēkā īpašā vietā lasīšanai.

Man kā klausītājam vienmēr šķiet, ka sarunu laikā apstājas laiks. Tā ir vienreizēja iespēja ieskatīties runātāju privātajā pasaulē, jo stāsti bieži vien ir ļoti personīgi. Kādam cilvēkam kāda grāmata palīdzējusi grūtā brīdī, bet kādu iedvesmojusi darīt jaunas lietas. Skolēni piesakās brīvprātīgi, tādēļ bieži vien klausītājiem ir pārsteigums par runātājiem.

Ko šī iniciatīva ir devusi skolēniem un skolotājiem?

Manuprāt, šīs sarunas ir savā veidā normalizējušas lasīšanu un domu, ka lasīt var dažādi un to dara dažādi skolēni un skolotāji, ne tikai valodas un literatūras skolotāji. Lasīšana nozīmē gan daiļliteratūru, gan zinātnisko literatūru, komiksus vai audiogrāmatas.

Es nesagaidu, ka visi skolēni pēkšņi sāks masveidā lasīt un pievērsīsies tieši ieteiktajām grāmatām. Bet pilienu pa pilienam viņiem tiek dota pārliecība, ka lasīt ir labi un tas paplašina redzes lauku.

Iespējams, pēc daudziem gadiem lidostas kioskā viņi ieraudzīs vienu no mūsu sarunās minētajām grāmatām un to beigu beigās izlasīs.

Vai ir kāda konkrēta grāmata vai saruna, kas palikusi atmiņā? Skolas fizikas skolotājs stāstīja par Karla Sagāna grāmatu "Kontakts", kas viņu iedvesmoja gan profesionāli, gan personīgi. Pēc tās izlasīšanas viņš devās ceļojumā uz grāmatas ekranizējumā redzēto Puerto Riko Arecibo observatoriju (Arecibo Observatory). Šis bija ļoti personīgs stāsts par zinātni, par aizrautību, par ceļošanu un jaunu apvāršņu meklēšanu.

Kā, jūsuprāt, literatūra palīdz lasītājiem izprast un risināt globālos izaicinājumus?

Globālas tēmas, kā, piemēram, līdztiesība vai rūpes par planētu, ir grūti diskutēt teorētiski. Bieži vien skolēni zina, ka notiek globālā sasilšana un zina, ka ir valstis, kur cilvēki neizbauda tādu vienlīdzību, kāda ir mums. Taču viņiem trūkst sasaistes ar šo problēmu viņu ikdienā. Grāmatas dod iedvesmu uz to paskatīties no kāda cita cilvēka, rakstnieka vai tēla perspektīvas, kas ir daudz personiskāka pieredze.

Ja jūs varētu ieteikt vienu grāmatu, ko būtu jāizlasa katram, lai saprastu mūsdienu pasauli – kura tā būtu un kāpēc?

Es labprāt dalīšos ar 12. klases skolēna ieteikumu, kas ir Yuval Noah Harari grāmata "Sapiens". Tā viņa vārdiem runājot, palīdz saprast saikni starp progresu un mūsu sabiedrības labbūtību.

Paldies!