Radošās pilsētas: procesi un cilvēki: kolektīvā monogrāfija (2024)

Monogrāfija ir tapusi, balstoties uz Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas pētniecības projekta "Pārskatot radošo pilsētu konceptu: tīkli, starpnieki un attīstības virzieni/ RePrint" rezultātiem. Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku īstenotais projekts sniedz ieskatu četrās Latvijas pilsētās – Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā un Valmierā -, kuras 2022. gadā iesniedza pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai 2027. gadā.

Monogrāfijas centrā ir mazās pilsētas ar to specifiskajām priekšrocībām un izaicinājumiem. Pēdējās desmitgadēs zinātniskajā literatūrā iezīmējies visai plašs pētījumu kopums, kurā tiek analizētas būtiskas kultūras un radošo nozaru darbības īpatnības tieši mazo pilsētu kontekstā.

Latvijas situācijā visas pilsētas, izņemot Rīgu, uzskatāmas par mazām. Vienlaikus kultūras un radošo nozaru darbība ir vitāli nozīmīga katrai no šīm pilsētām kā ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves faktors. Pētījuma autori analizē Latvijas situācijai būtisku un specifisku kultūras un radošo nozaru darbības vidi, sniedzot jaunas zināšanas gan par tās darbību, gan par mazo pilsētu attīstību.

Monogrāfijas zinātniskā nozīme saistāma, pirmkārt, ar izvēlēto tēmu – radošo pilsētu attīstības priekšnoteikumu meklējumiem un radošo starpnieku fenomena analīzi –, un, otrkārt ar metodoloģiju – radošās pilsētas starpdisciplināru izpēti. Īpaši atzīmējama jaunu zināšanu ieguve par mazajām pilsētām, kas ļauj niansētāk izprast kultūras un radošo nozaru darbību ne tikai globālajās lielpilsētās, bet arī vairākumā Latvijas apdzīvoto vietu. Pētījuma autori papildina latviešu zinātniskajā valodā lietojamo terminoloģiju, izveidojot izvērstu radošo starpnieku tipoloģiju un katra tipa apzīmējumu.

Monogrāfijai ir ne tikai zinātniska, bet arī praktiska nozīme. Tā palīdz saskatīt un novērtēt aktīvo kultūras un radošā lauka dalībnieku nozīmi plašākā kontekstā, kā arī padziļināt zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Pētījumā tiek apzināti radošie starpnieki un viņu dažādās lomas, un skaidrots, kā tās var stiprināt. Ir svarīgi saprast, kāpēc šos starpniekus nepieciešams iesaistīt lēmumu pieņemšanā kultūras un radošajā sektorā dažādos līmeņos. Analizējot viņu veidoto tīklu stiprās un vājās puses, iespējams labāk plānot finanšu un citus atbalsta pasākumus pilsētā. Tas ļauj mērķtiecīgi veicināt sadarbību starp dažādām nozarēm.

Monogrāfijā vairākkārt tiek uzsvērta kultūras līdzdalības saikne labbūtības veicināšanā, kas ietver gan materiālo labklājību, gan indivīda paša vērtējumu par savas dzīves kvalitāti, ietverot tādus aspektus kā indivīda vērtības, jēgas apzināšanās, pašcieņa, pārliecība, apmierinātība, piepildījuma sajūta, harmonisks fizioloģiskais un psihoemocionālais stāvoklis.

Radošās pilsētas: procesi un cilvēki : kolektīvā monogrāfija (Latvijas Kultūras akadēmija, 2024)

Apskatu sagatavojusi Latgales Centrālā bibliotēka.