Sūzija Hodža. Kā māksla var mainīt dzīvi

Grāmata "Kā māksla var mainīt dzīvi" ir aizraujošs darbs, kas piemērots gan mākslas pazinējiem, gan tiem, kuri līdz šim uz mākslu skatījušies ar zināmu distanci. Nereti māksla tiek uztverta kā kas elitārs - jāsaprot stili, jāzina vēsture, jāpārzina tehnikas. Šī grāmata nojauc šos priekšstatus un piedāvā pavisam citu skatījumu -

māksla ir pieejama ikvienam, un tās patiesā vērtība slēpjas spējā raisīt emocijas, pārdomas un sniegt mierinājumu.

Grāmatas autore ir britu rakstniece, mākslas vēsturniece un māksliniece Sūzija Hodža, kura sarakstījusi vairāk nekā 100 grāmatu par mākslu, mākslas vēsturi un radošajiem procesiem gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Grāmata ir pārskatāmi strukturēta - katra nodaļa ir veltīta konkrētai emocionālai pieredzei: dusmām, bailēm, trauksmei, stresam, vientulībai, skumjām, pašrefleksijai, līdzjūtībai, iedvesmai, enerģijai, cerībai un laimei. Katru tēmu ilustrē konkrēti mākslas darbi, neliela mākslas darba autora biogrāfija un īsi pārdomu teksti, kas palīdz lasītājam iepazīt gan mākslinieka viedokli par mākslu, gan atklāt savu personisko reakciju. Tajā pašā laikā autore liek mums domāt par to, vai mākslinieki, kas piedzīvojuši traģēdijas, slimības, vientulību vai dvēseles krīzes, spēj caur mākslu dziedēt sevi un citus. Vai viņu ievainojamība padara viņus jūtīgākus? Vai varbūt tieši pateicoties grūtībām, rodas spēcīgākie darbi?

Grāmatā tiek apskatīti vairāk nekā 70 izcili mākslinieki, tostarp Klods Monē, Frīda Kalo, Vinsents van Gogs, Karavadžo, Marks Rotko un citi. Mākslas darbi tiek skatīti nevis akadēmiskā nozīmē, bet kā dzīvās pieredzes nesēji.

Grāmata apliecina, ka māksla nav tikai vizuāla baudīšana, bet arī emocionāls process. Skatoties uz mākslas darbu, mēs bieži piedzīvojam kaut ko, ko nevaram līdz galam izskaidrot. Grāmata piedāvā iespēju domāt par mākslu kā tiltu starp radītāju un skatītāju.

Tajā skartas gan vispārcilvēciskas tēmas, gan ļoti konkrēti, personīgi pārdzīvojumi. Piemēram, Džordžija O’Kīfa atzīst: "Katrā savas dzīves mirklī esmu baiļojusies - taču nekad neesmu ļāvusi, lai tas mani kavē paveikt jel ko no tā, ko esmu gribējusi". Savukārt Pauls Klē saka: "Es gleznoju, lai neraudātu." Šie citāti ne tikai ilustrē konkrēto emociju tēmas, bet arī padara grāmatu vēl personīgāku. Reiz Anrī Matiss rakstīja, ka cenšas radīt mākslu, kurai būtu "veldzējoša, nomierinoša ietekme uz prātu, gluži kā labam atzveltnes krēslam".

Grāmatā gan tiek pieminēts, ka mākslai piemīt dziedinošs spēks, un autore atsaucas uz psiholoģijas pētījumiem, taču konkrētas zinātniskas atsauces nav iekļautas. Šis aspekts varētu nedaudz pietrūkt lasītājam, kurš meklē pamatotību šai mijiedarbībai starp mākslu un mentālo veselību. Pietrūka arī mākslinieku fotogrāfiju - vizuāls kontakts ar viņiem varētu padziļināt iespaidu un sasaisti ar viņu stāstiem.

Tomēr kopumā šī ir ārkārtīgi noderīga grāmata. Tā ir praktiska, iedvesmojoša un vienlaikus pašanalītiska. Tā sniedz jaunas zināšanas par mākslu, bet vienlaikus - arī par sevi. Lasītājs tiek mudināts just, domāt, analizēt, un pats galvenais - pieņemt, ka māksla nav tikai elitāru cilvēku privilēģija. Tā ir mūsu visu kopīgā pieredze, un katrs no mums to var izjust, pārdzīvot un saprast savā veidā. Šī grāmata ir kā kluss sarunu biedrs - rītos pie kafijas vai mierīgā vakarā, lai rastu kādu iedvesmojošu domu, sajūtu vai citātu dienai.

Noderīgi: LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā krājuma izlase "Stress un izdegšana – divu faktoru tandēms"

Sūzija Hodža. Kā māksla var mainīt dzīvi. Literārā redaktore: Dace Lāže. Tulkojums latviešu valodā: Renāte Punka. Rīga: Jāņa Rozes apgāds. 2022. 191 lpp. ISBN 9789984239026

Anita Veckalne ir LNB izdevuma "Literatūras ceļvedis" redaktore.