top of page

šŸŽ§ ā€œStāsti vieglajā valodā: 1. grāmataā€

  • Marta Leimane
  • Sep 5, 2024
  • 3 min read

Updated: Jan 21


šŸŽ§ Klausies apskatu Spotify.
šŸŽ§ Klausies apskatu Spotify.

Vieglās valodas jēdziens Latvijā pastāv jau 25 gadus, taču izpratne par to, sabiedrÄ«bas izglÄ«totÄ«ba un resursu pieejamÄ«ba vieglajā valodā aizvien ir nepietiekama. Vieglā valoda ir Ä«paÅ”i izstrādāts komunikācijas veids, kas padara informāciju saprotamu ikvienam. LÄ«dz Å”im Latvijas grāmatnÄ«cās nebija iespējams brÄ«vi iegādāties grāmatas valodā, kas nodroÅ”inātu plaŔākas kultÅ«ras pieejamÄ«bas iespējas diasporas latvieÅ”iem, mazākumtautÄ«bu pārstāvjiem, kuri apgÅ«st latvieÅ”u valodu, senioriem un citām vieglās latvieÅ”u valodas mērÄ·grupām. Latvijas bibliotēkās vieglās valodas grāmatas piedāvā Latvijas NeredzÄ«go bibliotēka, 2022. gadā tā uzsāka grāmatu adaptēŔana un izdoÅ”ana vieglajā valodā bibliotēkas lietotājiem. Å obrÄ«d bibliotēkas krājumā pieejami tikai 20 vieglās valodas grāmatu nosaukumi, tāpēc ar grāmatas ā€œStāsti vieglajā valodÄā€ projektu sākas ļoti nepiecieÅ”amas un vēl neizstrādātas nozares literāro darbu sērija.


IzdevniecÄ«ba ā€œValters un Rapaā€ ir celmlauži – Ŕī ir pirmā grāmata Latvijas grāmatniecÄ«bas vēsturē ar latvieÅ”u oriÄ£inālliteratÅ«ru vieglajā valodā, turklāt – pieejamu grāmatnÄ«cās.

Grāmatā ir iekļauti pieci stāsti dažādām vecuma grupām. Katrs stāsts demonstrē vieglās valodas virtuozitāti, kas nepiekāpjas satura prasÄ«bām sniegt lasÄ«tājam dziļu un jēgpilnu baudÄ«jumu. Ja PatrÄ«cijas Å teinbergas stāstu ā€œAnna cep pankÅ«kasā€ var lasÄ«t bērni, kas pamazām iepazÄ«st virtuves apvārŔņus, tad Arvja Ostrovska darbu ā€œPēterim ir idejasā€, Ramonas Indriksones ā€œKaramelesā€ un Ilzes Aizsilas ā€œSmilÅ”u pilsā€ ietver dziļus, eksistenciālus un pārlaicÄ«gus jautājumus. Savukārt Lauras Vinogradovas stāsts ā€œAutoveikalsā€ pilnÄ«bā apliecina vieglās valodas potenciālu jebkuru sadzÄ«visku situāciju pārvērst par latvieÅ”u haiku.


PaÅ”i autori atzÄ«st, ka, strādājot projektā, ir apguvuÅ”i vēl vienu valodu, kas atver durtiņas uz jaunu literārās izteiksmes un domformas veidu. Vieglajā valodā ir jāizvairās no nolieguma formām, izpuŔķotām, saliktu pakārtotu teikumu virtenēm, nedrÄ«kst saturu balstÄ«t kontekstā un koÄ·etēt ar dažādām laika formām – respektÄ«vi – nedrÄ«kst darÄ«t visu to, ko tik ļoti gribas, Ä«paÅ”i, ja cenÅ”amies sevi pierādÄ«t caur teksta kalambÅ«riem un sapņojam kādreiz kļūt par Ä«stiem valodas maestro. Par laimi vieglajā valodā lasÄ«t ir daudz vienkārŔāk nekā tajā rakstÄ«t.


Lasot grāmatu ā€œStāsti vieglajā valodÄā€, rodas pārliecÄ«ba, ka par emocionāli sarežģītām tēmām var runāt Ä«sos teikumos, kurus ā€œapēstā€ pamazām – pa atseviŔķai rindiņai. Kā katram no mums, arÄ« grāmatas galveno varoņu pieredze nebÅ«t nav vienkārÅ”a. Tā stāsta par novecoÅ”anas pieredzi un vientulÄ«bu, pieaugÅ”anu savas identitātes un iekļauÅ”anās meklējumos un par traumējoÅ”as personÄ«gās pieredzes pārdzÄ«vojumiem.


Aizverot grāmatu, ceru, ka tikpat vienkārÅ”i, bet saturiski ietilpÄ«gi mēs spēsim saprast arÄ« viens otru un vieglā latvieÅ”u valoda nepaliks vien instrukciju un muzeju norāžu plauktos.

Tomēr vislabāk par sevi var pastāstīt valoda pati:


ā€œā€PuļķīŔosā€ dzÄ«vo ļoti nikns suns.

Melns un liels.

Dacei no suņa ir bail.

Viņa paliek maŔīnā un gaida saimnieku.

ā€œPuļķīŔuā€ saimnieks vienmēr pērk ļoti daudz.

Viņam ir liela ģimene.

Viņam vienmēr ir līdzi kāds no bērniem.

Kopā ir vieglāk pirkumus sanest istabā.

Saimnieks nāk un nikno suni iespundē ŔķūnÄ«.

Tomēr suns no Ŕķūņa izsprÅ«k.

Tas rej un skrien pie Daces.

Dace sabīstas un grib mukt.

Bet aizmukt viņa nepaspēj.

Suns iekožas Daces rokā un neatlaiž.

Koļa tūlīt izlec no maŔīnas.

Saimnieks sauc suni.

Bet suns neklausa.

Saimnieks ieķeras suņa melnajā kažokā

un rauj suni nost.

Beidzot suns Daci atbrīvo.

Daces roka asiņo.

Tajā redzamas suņa kodiena pēdas.

ā€œPuļķīŔuā€ saimnieks sit suni un rājas.

Suns smilkst.

Tad saimnieks atnes marli un apsējus.

ViņŔ ar Å«deni mazgā Daces brÅ«ci un atvainojas.

Koļa grib vest Daci uz slimnīcu.

Dace apgalvo, ka viss ir labi.

Viņiem ir jābrauc tālāk – cilvēki taču gaida.

Uz slimnīcu var aizbraukt pēc tam.

Koļa Dacei piekrÄ«t.ā€


(Fragments no Lauras Vinogradovas stāsta ā€œAutoveikalsā€.)


Stāsti tapuÅ”i konkursam ā€œViegli lasÄ«tā€, kuru rÄ«koja Latvijas Universitātes LatvieÅ”u valodas institÅ«ts un Vieglās valodas aÄ£entÅ«ra. Projektu atbalsta Valsts kultÅ«rkapitāla fonds. Nākamo stāstu sēriju plānots izdot lÄ«dz 2024. gada beigām.


Stāsti vieglajā valodā. Stāstu autori: Ilze Aizsila, Ramona Indriksone, Arvis Ostrovskis, PatrÄ«cija Å teinberga, Laura Vinogradova; redaktore, pēcvārda autore Velga Polinska; ilustrāciju autore Betija Jakaite; grāmatu sērijas māksliniece Vanda VoiciÅ”a. RÄ«ga: Valters un Rapa, 2024. 111 lpp. ISBN 9789934570117.


Marta Leimane ir ā€œValters un Rapaā€ projektu vadÄ«tāja.


Comments


Raksti mums

Thanks for submitting!

Ā© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page