🎧 Tilbergs, Imants. (imt). Nāka

Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.

Nekad neatvainojies par to, kāds esi

Nu jau patālajā 2013. gadā apgāds “Neputns” izdevis dzejnieka Imanta Tilberga krājumu “Nāka” mākslinieka un tuva Tilberga drauga Ilmāra Blumberga grafiskajā noformējumā. Tomēr ne visiem zināms, ka šis nav pirmais autora krājums – 2004. gadā izdevniecības “Nordik” paspārnē iznāca dzejnieka pirmais dzejas krājums, kuru pats autors neilgi pēc izdošanas izņēma no pārdošanas. Nevienam netika tuvāk paskaidroti tirāžas iznīcināšanas iemesli. Varam vien minēt, ka dzejniekam bija augstas mākslinieciskās prasības vai citi personīgie untumi.

Šie un citi prātojumi un minējumi, diemžēl, paliks vien viņa laikabiedru atmiņās. 2023. gada 10. februārī dzejnieks atvadījās no dzīves. Šis dzeju krājuma apskats – veltījums dzejnieka piemiņai.

Fantāziju filmā “Mākoņu atlants” (“Cloud Atlas”, 2012), kas balstīta uz britu autora Deivida Mičela (David Mitchell) tāda paša nosaukuma romānu, parādās epizode, kurā aģents nopratina pretošanās grupas līderi Sonmi. Pirms nāvessoda izpildīšanas aģents pajautā: “Jūs zinājāt, ka neuzvarēsiet, vai tas bija tā vērts?” Uz ko Sonmi atbild, ka viņa nevarēja palikt neredzama, jo tādā gadījumā patiesība būtu noslēpta. Sonmi nesagrauj pastāvošo varas sistēmu, taču atmodina aģentā nākamo dumpinieka garu, lai kāds cits klusībā turpinātu pretoties pieņemtajai sabiedrības kārtībai. Šī pretošanās metafora parādās arī citās mākslas izpausmēs – galerijā sakrauta ķieģeļu siena, kur zem krāvuma palikta grāmata (Horhe Mendezs Bleiks (Jorge Méndez Blake), “Pils”, 2007). Virs tās ķieģeļi vairs neveido taisnas sienas formu. Vai preses fotogrāfa Endrjū Makkonela (Andrew McConnell) attēls, kurā āfrikāņu sieviete atkritumu piemētātā piepilsētas pagalmā spēlē čellu.

Kas tas par spēku, kurš mudina celties un strīķēt lociņu pret stīgām? Varbūt tas ir līdzīgi kā izdot vienu dzejas krājumu divtūkstoš eksemplāros, bet pēc tam to izņemt no pārdošanas un nokurināt savā Maskavas forštates dzīvokļa krāsnī? Pieļauju, ka tās ir katra indivīda attiecības ar mākslu vai – sarunas ar mūžību.

Žurnāla “IR” slejā “Tiekamies ceturtdienā. Kaut kad.” jau pasen Tilbergs nosaukts par vienas grāmatas autoru. Raksta izskaņā dzejnieks domīgi aicina intervētāju: “Varbūt mēs to rakstu

varam nepublicēt?” Tilberga poēzijā jūtama haiku noskaņa, īsas kodolīgas rindas. Dzejoļos daba kļūst par ētisko mērauklu – “Ar ko tas putns gaisā svērts?” (64. lpp.). Dzejnieks dzīves laikā netiecās pēc plašas atpazīstamības, drīzāk saglabāja vientuļnieka oreolu – “Es neticu aplausiem, aplausi nāk viegli” (46. lpp.). Galvenās tēmas viņa dzejā aizgūtas no dabas – mākoņi, vējš, zāle, putns; cilvēks parādās kā šo lietu vērotājs vai mūžīgais skolnieks, lai

no dabas parādībām izlobītu paslēpto dzīves gudrību. “Esmu vienkārši cilvēks, vienkārši jūra šalc” (89. lpp.).

Interneta dzīlēs un citos resursos izlasāms, ka dzejnieks laikabiedru atmiņās palicis prātā kā visīstākais bītniks gan pēc pārliecības, gan ārējām izpausmēm. Piemēram, kopā ar dzejnieku Uldi Bērziņu savulaik stopējot apceļojuši Armēniju un Azerbaidžānu. Ik vasaru viņš vismaz mēnesi nodzīvojis teltī kaut kur Vidzemes jūrmalā, palīdzot vietējiem pļaut sienu... Ar savu dzīvesveidu viņš pretojies sabiedrības morāles standartiem. Tilbergs beidzis augstskolu, bijis diplomēts jurists, strādājis par advokātu Liepājā. Bet tad kādu rītu vienkārši neaizbrauca uz darbu un šajā darba vietā vairs neatgriezās.

Poļu dzejniece Vislava Šimborska (Wisława Szymborska) 1996. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā, kaut visas dzīves laikā bija publicējusi tikai dažus dzejoļus. Iespējams, katram no mums piemīt savs “lielums” un arī savs lasītājs.

Noderīgi: neputns.lv / satori.lv / lu.lv / ir.lv

Tilbergs, Imants. (imt). Nāka. Rīga: Neputns. 2013. 118 lpp. ISBN 9789934512117.

Elvis Friks ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Valodu un kultūru studiju programmas

doktorants.