Tomass Mūrs. Kad klusums runā. Pārsteidzošā gudrība stāstos par tukšumu

Lasītāji jau noteikti ir pazīstami ar latviski tulkotajām Tomasa Mūra (1940) − rakstnieka, lektora un psihoterapeita, kurš specializējies garīguma un psiholoģijas jautājumos, − grāmatām: "Rūpēs par dvēseli" (2022), "Dvēseles tumšās naktis" (2023) un "Dvēseles terapija. Māksla iejūtīgi sarunāties" (2024). T. Mūrs grāmatā "Kad klusums runā. Pārsteidzošā gudrība stāstos par tukšumu" (2025) turpina padziļināti pievērsties dvēseles filozofijas un izpētes jautājumiem, šoreiz īpašu uzmanību veltot stāstiem par tukšumu. Kas ir tas, par ko biežāk domājam, esot vienatnē un klusībā? Vai tukšumu iespējams uztvert pozitīvā veidā?

Autors dažādu tautu stāstos, garīgajās tradīcijās un domātāju filozofiskajās atziņās smeļas iedvesmu un plašāku skatījumu uz to, kā klusumu un tukšumu integrēt kā būtisku dzīves sastāvdaļu, no kuras nevajadzētu vairīties. Šāda pieeja spēj dot iekšēju brīvību un vēlmi būt patiesam pret sevi un citiem..

Laikā, kad esam informācijas pārbagātībā, notikumu epicentros un to virpuļos, vai maz spējam atrast laiku klusumam un tukšumam savā dzīves fiziskajā un garīgajā telpā? Autors aicina palūkoties uz tukšumu no citas perspektīvas - kā uz iespēju garīgai transformācijai un jaunai izaugsmei, kurā slēpjas apslēpts potenciāls, kas jāatklāj ikkatram no mums. Varbūt mūsdienu piepildītajā dzīves skrējienā un pienākumu jūgā dažreiz aizmirstam, cik klusums mēdz būt noderīgs, lai rastos jaunas domas un idejas, ar ko tukšumu atkal no jauna piepildīt - jēga rodas tajā, ka tas ir nebeidzams, ciklisks process.

Vai domas, ko domājam, ir mūsējās vai aizgūtas no kāda cita, internetā izlasītas vai saklausītas televīzijā? Ieklausīšanās klusumā varētu sniegt negaidītas un varbūt pārsteidzošas atbildes. Ikkatram ir nepieciešama "telpa", kurā nav ārēju iespaidu, bet kurā var sadzirdēt patiesību.

"Mūsdienu dzīvē, kas tiecas jebkuru nezināšanu aizpildīt ar informāciju un piebāzt pasauli ar jauniem produktiem, tukšums nav populārs" (13. lpp) T. Mūrs grāmatā aktualizē problēmu – cilvēkam ir dabiska vēlme tukšumu aizpildīt – ar lietām, vārdiem, darbībām. Kad dzīve nav saplānota pa punktiem, un dienas grafikā rodas negaidīti tukšuma brīži, iestājas panika – ko ar to tagad iesākt? Vai mākam nedarīt neko? Šķiet, ka nu jau grūti atcerēties laiku, kad būtu bijis garlaicīgi, jo visu laiku taču ir ko darīt, vajag tik daudz paspēt, esam pārsātināti, bet vai tā tomēr nav ilūzija? T. Mūrs piedāvā tukšuma līdzību ar logiem un durvīm – "brīva vieta mūsu dienas grafikā nav tukšums, kas gaida, kad to aizpildīs, bet gan logs vai durvis, kuras vislabāk atstāt vaļā." (26. lpp)

Katrs, lasot šo grāmatu, var uzdot sev svarīgu jautājumu − vai man pašam ir spēks paklusēt? Kāpēc gribam visu izskaidrot, attaisnoties par kaut ko? Tukšums spēj dot līdzsvaru, ja šķiet, ka kaut kas jau ir par daudz, un ir nepieciešamība sazemēties, jo troksnī varam nepamanīt to, kas patiešām ir svarīgs. Grāmatā vēstīts arī par to, kā pārstāt just nepieciešamību pēc visa kontrolēšanas,− tas nozīmē, ka nevajag vienmēr bēdāties par neizdošanos, − vēlāk kopaina var parādīties pavisam citādi, daudz interesantākās krāsās. Dažreiz kaut ko nākas zaudēt, bet vieta nekad nepaliek tukša, bet jautājums ir – ar ko mēs to aizpildām? Vai vienmēr to vajag aizpildīt?

T. Mūrs runā arī par to, ka ļoti bieži, neiedziļinoties, pieņemam sava laikmeta sabiedrības domāšanas veidu, tās jēgas meklējumus, un arī ieradumus, kas nemaz nav mūsu pašu, bet nāk, piemēram, no ģimenes no paaudzes paaudzē, taču svarīgi ir spēt būt brīvam no jebkurām dogmām, kas it kā aizrauj, tomēr ir jāatrod veids, kā mācīties, paņemt sev nepieciešamo – arī nepieķeroties. Tik daudz kas tiek pateikts priekšā, bet paša noietais ceļš un process līdz nonākam pie savām atbildēm, noteikti ir krietni vērtīgāks, izzinošāks, ko arī uzsver autors.

Mums tiek atgādināts, ka bez pārmaiņām un zaudējumiem, dzīvē nevarētu notikt kustība uz priekšu. Vērtīgi apzināties, ka tukšums nav jāuztver kā trūkums. Grāmata jāizlasa visiem, kas vēlas vairāk miera, iedvesmas un apzinātības savā dzīvē. Šī ir viena no nomierinošākajām grāmatām steidzīgajā, informācijas pārbagātajā, skaļajā un trokšņojošajā pasaulē.

Noderīgi:

Thomas Moore ~ The Eloquence of Silence

Tomass Mūrs. Kad klusums runā. Pārsteidzoša gudrība stāstos par tukšumu. No angļu valodas tulkojusi Ita Ankoriņa; tulkotājas redakcijā. Maketētāja Dace Polkmane. Vāka dizaina autore Ilze Isaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2025. 192 lpp. ISBN 9789934331930

Raiva Turka ir grāmatu blogere.