Vidzemes jūras vārti: Salacgrīvas osta

Ziemeļlatvijas logs uz Baltijas jūru – tieši tā pēc Pirmā pasaules kara, pamatojot nepieciešamību Salacas grīvā izbūvēt jaunu ostu, nule kā dzimušās Latvijas valsts

tautsaimnieki pamatoja ģeogrāfisko nepieciešamību radīt plašus Vidzemes jūras vārtus netālu no sābru igauņu robežām. Pilsēta pie ostas, tuvu lielceļu krustpunktam, pie Salacas, pa kuru plostnieki jau gadsimtiem pludinājuši baļķus uz jūru – tā bija nenovērtējama bagātība, ko vajadzēja lieti izmantot.

Ostas vēsturi grāmatā spilgti izgaismo fotogrāfijas, kas apliecina, ka Salacas grīvā nākuši ne tikai palieli kuģi, bet ka te dzīvojuši viedi ļaudis un zinātkārie pilsētnieki pratuši ne tikai lādēt kokus, bet zvejojuši un bērnus skolās laiduši – gan vidusskolai, gan bibliotēkai nesen apritējuši jau vairāk nekā simt gadu.

Jānis Peters Salacu nodēvējis par atvērtu skrejošu zibeni, kam vējš matos un brīvas domas galvā. Līdzīgi ir arī ar Salacgrīvas ostu – tās nākotnes vīzijas sakņojas dokumentos, bet versijas par priekšdienām ir kā zibeņi, kas debesīs uzplaiksnī pērkona laikā, savukārt pēc tā arvien gaiss ir dzidrāks un domas ļaužu prātos – ilgtspējīgākas.

Noderīgi: www.auseklis.lv

Vidzemes jūras vārti: Salacgrīvas osta: versijas, vīzijas, dokumenti. Sastādītājs Gints Šīmanis. Salacgrīva: Salacgrīvas osta, 2019. 180 lpp. ISBN 9789934199578.

Gints Šīmanis ir kultūras publicists un Bibliokuģa bocmanis.