Vai varat iedomāties pilnum pilnu kaķu autobusu, palielu kaķu bērnudārza grupiņu vai pārpildītu kaķu klasi? Grāmatas varoņi tik dažādi – te ir pagraba kaķi, badakāši, krāsainie, dancotāji, kaķi no kaimiņu kāpņu telpas, mazuļi – visi kopā 36 un 6 kaķi. Protams, katrs no kaķiem ir neatkārtojama personība! Kad vajag, viņi apvienojas, saliedējas un izdara lielas lietas. Grāmatā 42 kaķu saime savaldzina Krepa kundzi, pie kuras astaiņi negaidīti ierodas ciemos – kaķi sarunājas, spriež, strīdas, kaujas, dejo. Asprātīgi uzrakstītā grāmata noteikti patiks ne tikai “kaķu mīļiem”. Arī es no šodienas uzlūkošu kaķus no cita skatu punkta. Tātad – grāmata gan bērniem, gan viņu vecākiem. Ūsaini astainais stāsts par kādu visai lielu kaķu pulku lika pasmaidīt arī man, tādēļ saprotama ir daudzu bērnu sajūsma par šo grāmatu. Atgādināšu, ka šī ir arī LNB lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2021” programmas 9+ vecumgrupas visaugstāk novērtētā grāmata – vairāk nekā 800 bērni grāmatai piešķīruši godpilno 1. vietu – tas taču ir vērā ņemams fakts! Grāmatas autore sveicienā latviešu lasītājiem saka: “Es pateikšu, kādēļ šie varoņi patīk man. Pirmkārt, tādēļ, ka jebkurā sarežģītā situācijā viņi apvienojas un vienmēr atrod izeju. Un vienmēr iziet no tās kā uzvarētāji.” Noderīgi: lasamkoks.lv Vdovičenko, Halina. 36 un 6 kaķi: ūsaini astains stāsts bērniem. No ukraiņu valodas tulkojis Māris Salējs; literārā redaktore Māra Poļakova. Rīga : Latvijas Mediji, 2020. 135 lpp. ISBN 9789934158575. Ilze Kļaviņa 2022. gada aprīļa numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra projektu koordinatore.

Ilustrācija: Laura Lukeviča Lasīšana kā ziemošanas veids Decembris un janvāris "Literatūras ceļvedī" kļuva par ziemošanas mēnešiem. Kamēr pasauli plosa neparedzami vēji, literatūra šoreiz kalpo kā miera osta un vieta, kur gan laiks, gan domas mācās nejoņot, bet norimt. Šie bija ledaini, piesātināti un skaisti mēneši, kuros ziema kļuva par cilvēku sabiedroto un grāmatas par patvērumu.  Ziemošana šoreiz ir bijusi apzināta pievēršanās literatūrai, domām un cilvēcībai. Līdzīgi kā 2026. gada 21. janvārī, kad sniegs Latvijā tik dāsni ieskāva ainavu, atklājot apsnigušo koku diženo skaistumu. Tieši tāpat kā teksti, kas apjož un nosargā lasītājus. Varbūt spēcīga literatūra ir mūsu laikmeta barikādes.  Atskatoties uz decembri un janvāri, kļūst skaidrs, ka šis ir bijis notikumiem, iedvesmojošām intervijām un saturiski bagātiem pasākumiem piepildīts laiks. Pie lasītājiem atgriežas arī "Literatūras ceļvedis ziņo" , kurā apkopojam būtiskākās pārdomas un notikumus grāmatniecības nozarē. Turpinot jau ierasto un lasītāju iemīļoto tradīciju, sagatavojām Ziemas lasītavu: Ziemošanas grāmatu sarakstu. Tajā apkopotas dažādu žanru un noskaņu grāmatas, lai ikviens varētu atrast sev piemērotu ziemas lasāmvielu. Sarakstā ir ceļojumu, sporta un mākslas stāsti, detektīvi un romantika, dzeja un asprātīgi latviešu stāsti, fantāzija, klasika un daudz kas cits. Ziemā, kad dienas ir īsākas un dabas skaistums bieži paliek aiz loga vai pieejams vien brīvdienās, literatūra kļūst par vienu no drošākajiem veidiem, kā šo gadalaiku patiesi piedzīvot. Daudzu šī ziemošanās saraksta grāmatu sižeti norisinās tieši ziemā, ļaujot šo pieredzi aizlienēt un padarīt par daļu no savējās. Runājot par izcilu literatūru, ar prieku turpinām Bukera lasītavu - vietu, kur mūsu kolēģe Anna Iltnere, kura ir kļuvusi par "Literatūras ceļveža" Bukera vēstnesi, ik mēnesi dalās ar Bukera balvas nominēto darbu apskatiem. Janvārī publicēts jau otrais apskats, "Claire Adam. Love Forms" , kas pievēršas Venecuēlai, sieviešu likteņiem un sarežģītām emocionālām struktūrām mūsdienu literatūrā. Šis numurs ir īpašs arī ar to, ka "Literatūras ceļvedis" sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku sācis veidot Pielāgoto lasītavu , kur Latvijas Neredzīgo bibliotēka iepazīstina ar dažādiem pielāgotajiem formātiem. Šoreiz sākam ar grāmatām palielinātā drukā. Turpmāk šajā sadaļā regulāri publicēsim arī bibliotēkas sagatavotus rakstus, veicinot izpratni par grāmatu reproducēšanu un pieejamību plašākai auditorijai. Pielāgotajā lasītavā tiek publicēti arī citu autoru apskati, kas iepazīstina ar pielāgoto literatūru. Šajā numurā tā ir slovēņu bērnu grāmata "Brīnumainie koki" , kuras dizains pielāgots lasītājiem ar disleksiju. Numurā lasāmi arī vairāki izcili mākslas grāmatu apskati - gan "Boriss Bērziņš. Sarunas un zīmējumi" , gan darbs par aktuāliem klimata jautājumiem mākslas pasaulē "Climate Action in the Art World" , kā arī apjomīgs rakstu krājums "Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks" , kas ļauj ielūkoties 20. gadsimta sākuma kultūras daudzslāņainībā.  Numurā lasāms arī par grāmatu "Suns, kas sekoja zvaigznēm" , kas vēsta par cilvēku un dzīvnieku attiecību dziedinošo spēku. Ar lielu prieku paziņojam, ka pakāpeniski atgriežamies pie "Literatūras ceļveža" apskatu publicēšanas audio formātā, ko ierunā LNB darbinieki un draugi. Meklējiet mūs Spotify podkāstu sadaļā ar atslēgas vārdiem "Literatūras ceļvedis". Uz tikšanos februārī - mūsu dzimšanas dienas mēnesī, kad 13. februārī "Literatūras ceļvedis" svinēs savu 8. gadadienu. Pilns numura pārskats pieejams šeit: Decembris/janvāris 2025/2026 Aicinām arī līdzdarboties izdevuma satura veidošanā un ne tikai lasīt, bet arī rakstīt! Priecāsimies saņemt e-pastu ar vēlmi kļūt par līdzautoru. Raksti uz redakciju anita.veckalne@lnb.lv Lasīsim vēstules!  Spēcinošu ziemošanu!   Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore anita.veckalne@lnb.lv

Ilustrācija: Laura Lukeviča Kam pieder apgaismība un zināšanas. Saruna ar LNB pētniekiem Maiju Treili un Paulu Daiju "Grāmatu lasīšana mūsdienās kļūst par noteikta dzīves stila sastāvdaļu – veidu, kā padziļināt savu ikdienas dzīvi un piešķirt tai jaunu vērtību," gatavojot cikla Latviešu grāmatai 500 programmu, secinājuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieki Maija Treile un Pauls Daija. Lasi te. Anda Baklāne: Gribu, lai mani ietekmē gudri cilvēki "Lai arī atsevišķu spilgtu personību, domātāju ietekmei kultūrā ir liela nozīme, nozares turpmāko gadu aktuālākais jautājums, manuprāt, ir nevis jaunu kritikas talantu atklāšana, bet – kā panākt, lai kvalitatīvs kritiķu viedoklis nonāk iecerēto auditoriju mediju repertuārā." Lasi te. Sākusies pieteikšanās "Literārās Akadēmijas "2026. gada meistardarbnīcās "Literārā Akadēmija" izsludina pieteikšanos 2026. gada dzejas un prozas meistardarbnīcās. Meistardarbnīcu programma kompaktā veidā ietver būtiskākos literārās prakses jautājumus komplektā ar praktiskām nodarbībām dzejas vai prozas analīzē un rakstīšanā. Programma veidota kā neformālās izglītības programma pieaugušajiem un ir piemērota visu vecumu autoriem, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Lasi te. Četri drukātie kultūras žurnāli Valentīndienā rīko "Vientulības festivālu" Četri latviešu drukātie kultūras mediji – literatūras žurnāls "Strāva", filosofijas žurnāls "Tvērums", avangarda žurnāls "Avīzes Nosaukums" un mākslas un literatūras grāmatžurnāls "Asalwaysunknown" – rīko pirmo "Vientulības festivālu". Kultūras pasākumu sēriju dienas garumā bez maksas varēs apmeklēt Valentīndienā, 14. februārī, K. K. fon Stricka villā, informē pasākuma rīkotāji. Lasi te. Mūžībā devusies rakstniece Nora Ikstena Svētdien, 4. janvārī, 56 gadu vecumā pēc smagas slimības mūžībā devusies rakstniece Nora Ikstena, Latvijas Sabiedriskajam medijam apstiprināja rakstnieces tuvinieki. Lasi te. 2025. gadā pie lasītājiem 33 valstīs nonākuši latviešu autoru 80 darbi Pagājušajā gadā pie lasītājiem 33 pasaules valstīs nonākuši latviešu rakstnieku 80 darbi, no kuriem 53 izdoti ar platformas "Latvian Literature" piešķirto grantu atbalstu, informēja platformas pārstāvji. Lasi te. Grāmatniecības piecsimtgade veicināja lasīšanu – ražīgs gads izdevēju nozarē Šogad plaši atzīmējām 500 gadus, kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā. Daudzie pasākumi ne tikai cēla godā pagātni, bet īpaši aktualizēja arī grāmatas un lasīšanas nozīmi mūsdienās. Galvenā notikumu virzītāja bija Nacionālā bibliotēka, bet tai piebiedrojās arī citu veidotas iniciatīvas ar mērķi veicināt interesi par lasīšanu un iedrošināt cilvēkus lasīt arī ikdienā. Lasi te. Ziemassvētku dzejoļu un lasīšanas uzrāviena ritmā. Intervija ar Nacionālās bibliotēkas vadītāju Dagniju Baltiņu Latvijas attīstības pamatā ir inteliģenta un zinoša sabiedrība, un to stiprina un veido tieši grāmata, lasīšana un latviešu valoda, uzsver Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa. Lai arī šobrīd vērojams lasīšanas uzrāviens, ir jānotur šī vilkme arī nākamajos gados – šajā jautājumā nepārtraukti jāturpina piepūlēties. Lasi te. Izstāde "Brīvība sākas ar grāmatu" iepazīstina ar latviešu lasīšanas vēsturi 500 gadu garumā Latvijas Nacionālās bibliotēkas piektajā stāvā atklāta izstāde "Brīvība sākas ar grāmatu". Izstāde noslēdz bibliotēkas rīkoto norišu ciklu "Latviešu grāmatai 500". Tajā var gūt ieskatu latviešu grāmatniecības vēsturē un uzzināt par grāmatu lasīšanas nozīmi nācijas pašapziņas veidošanā. Ekspozīcijā aplūkojami izdevumi, kas bijuši nozīmīgi mūsu tautas izglītībā un kultūrā. Lasi te. "Nerakstu, ja man nav, ko teikt." Intervija ar čehu rakstnieci Viktoriji Hanišovu Ir rakstnieki, kuru spēku iespējams sajust ne vien viņu rakstītajā, bet pat skatienā. Čehu rakstniece Viktorije Hanišova, kas decembra sākumā viesojās Rīgā, ir viena no tādām rakstniecēm – asa savās atbildēs, bezbailīga viedoklī un ar skatienu, kurā sakopots viss pasaules spēks un trauslums vienlaicīgi. Tieši tāpat kā čehu literatūrā, kur smagas, pat ļoti nospiedošas tēmas un likteņi uzrakstīti trausli poētiskā valodā. Lasi te. Noslēguma vakarā apbalvoti festivāla "Prozas lasījumi" 30. jubilejas gada laureāti Decembra sākums Latvijā tradicionāli aizrit "Prozas lasījumu" zīmē – pasākums, kas no Andreja Upīša dzimšanas dienai veltīta vakara izaudzis par pilnvērtīgu literatūras festivālu. Šogad no 29. novembra līdz 7. decembrim Rīgā un citviet Latvijā notika jau 30. "Prozas lasījumu" festivāls, kura vadmotīvs bija jautājums "Kā tev iet?". Lasi te. The Booker Prize 2025 David Szalay  ir ieguvis 2025. gada Bukera balvu par savu sesto prozas darbu Flesh , kļūstot par pirmo ungāru–britu autoru, kurš saņēmis šo apbalvojumu. Lasi te. Bukera lasītava VIDEO: Starptautiskais simpozijs "Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests" Rīgas Grāmatu svētku laikā 24. oktobrī LNB Ziedoņa zālē notikumu ciklā "Latviešu grāmatai 500" notika starptautisks simpozijs "Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests", kura noslēgumā pieņemts vēsturisks manifests par lasīšanas veicināšanu sabiedrībā, informēja tā rīkotāji. Skaties te. Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests "Lasītprasmes apguve un pilnveide ir process visa mūža garumā": intervija ar vācu pētnieku Andrē Šulleru-Cvīrlainu Intervijā Latvijas Bibliotēku portālam viņš dalās pārdomās par lasīšanas nozīmi digitālajā laikmetā, jaunās paaudzes ieradumu maiņu, bibliotēku lomu demokrātijā un to, kā aktīva lasīšanas kultūra var kļūt par sabiedrības noturības pamatu. Lasi te.

🎧 Klausies apskatu Spotify. Lai gan Bredas Podbrežnikas Vukmaras un Klarisas Jovanovičas sastādītās grāmatas "Brīnumainie koki" apakšvirsraksts liecina, ka grāmatā apkopotas "pasakas par kokiem no visas pasaules", pirmajā brīdī šāds virsraksts nešķiet atbilstošs. Lai gan daļā pasaku tiešām centrā ir koks vai mežs, tomēr lielākoties tās ir pasakas par alkatību, muļķību, viltību, brīnumiem, mīlestību, skaistumu, labā cīņu ar ļauno – par visu, ko nu parasti atrodam dažādu tautu pasakās. Dažviet koki ir tik neuzkrītoši, ka paliktu nepamanīti, ja vien nezinātu, ka lasāt grāmatu "Brīnumainie koki". Tieši tāpat ir arī reālajā dzīvē. Lai gan koki mums sniedz tik daudz ko – no ēnas un sirdsmiera līdz augļiem un būvmateriāliem – bieži vien tie paliek, ja ne gluži nepamanīti, tad īsti nenovērtēti gan. Mūsu dzīves stāsts taču arī ir par kaut ko citu, nevis kokiem. Tomēr tam ir koka pamati, it īpaši Latvijā, kur koki ir mūsu vārdos un uzvārdos, māju un ciemu nosaukumos un kur "mežs" būtībā ir sinonīms vārdam "daba". To, ka pasakas par kokiem būtu skatāmas plašāk – kā pasakas par dabas aizsardzību – atgādina arī Slovēnijas Mežsaimniecības institūta Meža ekoloģijas katedras pētnieces Dr. Uršas Vilharas pēcvārds. Vai varbūt tas ir priekšvārds? Aicinājums tad, kad grāmata ir izlasīta, likt to lietā. Ne velti arī uz grāmatas pēdējā vāka norādīts, ka tā ir didaktisks materiāls. Tātad grāmata paredzēta ne tikai tam, lai izklaidētu lasītājus, bet arī lai kalpotu kā mācību līdzeklis, ko var izmantot gan vecāki, gan skolotāji, lai palīdzētu bērniem uz kokiem paskatīties uzmanīgāk un novērtēt to nozīmi. Tam palīdzēs arī grāmatas noslēgumā ievietotais tematiskais rādītājs, kurā var noskaidrot, kuras pasakas būtu atbilstošākās, lai runātu par bioloģisko daudzveidību, ekosistēmu aizsardzību, ilgtspējību un citām dabas aizsardzības tēmām. "Brīnumainie koki" būs labs sākums tam, lai aptvertu, ka koki ir brīnumani ne tikai pasakās, bet arī īstenībā. Tagad tikai vēl gribētos, lai kāds sagatavo grāmatas "Pasakas par ūdeni" un "Pasakas par gaisu". Noderīgi: "Brīnumainie koki" ir grāmata ar dizainu, kas pielāgots lasītājiem ar disleksiju. Izdotas grāmatas, kas pielāgotas bērniem ar disleksiju Izdod poēmu un dažādu tautu pasakas, ievērojot disleksijas lasītājiem piemērotus dizaina principus Breda Podbrežnika Vukmara un Klarisa Jovanoviča. Brīnumainie koki: pasakas par kokiem no visas pasaules. Ilustrējis Marko Rops; tulkojums no slovēņu valodas: Māra Gredzena; literārā redaktore Velga Polinska. Rīga: Valters un Rapa, 2025. 167 lpp. ISBN 9789934570148 Viesturs Ķerus ir dedzīgs dabas aizstāvis, rakstnieks un lasītājs. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026".

🎧 Klausies apskatu Spotify. Boriss Bērziņš ir viens no atpazīstamākajiem Latvijas 20. gs. māksliniekiem, kura raksturīgā bagātīgā, rudenīgā krāsu palete, mīlestība pret apaļīgajām formām un asprātīgais sižeta tvērums liek nekļūdīgi atpazīt autorību. Lauku dzīves vienkāršība un ogles skices viņa darbos kontrastē ar ikonām raksturīgu zeltījumu, ikdienišķo padarot teju sakrālu. Viena no manām spilgtākajām atmiņām par Bērziņa mākslu saistās ar pusaudžu gados apmeklēto izstādi “Sudrabs. Zelts” (2002) izstāžu zālē “Arsenāls”. Par spīti zāles apjomam, krēslainās telpas šķita blīvi piepildītas, kārdinot skatītājus ar avīžpapīra reņģēm, solījumu par svētkiem pēc cūku bērēm un gluži kā no konditorejas stūbiņas izspiestiem krāsu triepieniem. Vienā vārdā – garšīgi! Atmiņām veltīts arī jaunais, apgāda "Neputns" paspārnē iznākušais izdevums "Boriss Bērziņš. Sarunas un zīmējumi" (2025). Tajā apkopotas mākslas zinātnieces un Bērziņa pētnieces Laimas Slavas sarunas ar mākslinieku, kas noritējušas 20. gadsimta pēdējās desmitgadēs, savukārt izdevuma otrajā daļā lasītāji var iepazīt krāsainu Borisa Bērziņa zīmējumu izlasi – nelielu daļu no vairāk nekā 10 000 vienību lielās mākslinieka kolekcijas. Albuma ievadā Laima Slava norāda, ka sarunas ar mākslinieku ir bijušas par pamatu vairākiem izdevumiem, tomēr pats sarunu formāts līdz šim bija saglabājies tikai periodikā. "Sarunas un zīmējumi" sniedz iespēju tajās ielūkoties arī tiem lasītājiem, kuri oriģinālās intervijas nav lasījuši, nepastarpināti iepazīstot Borisa Bērziņa uzskatus un izteiksmes veidu. Borisa Bērziņa glezniecība ir vitāla un saistās ar garšu gan kulinārā, gan dzīves garšas izpratnē. Garša un ēšana ir arī viena no tēmām, par kuru mākslinieks runā intervijās. Vecītis, kas ēd saldējumu, un meitene, kura grauž bumbieri, zīmējumā iedzīvinot kontrastu starp plakanām formām un apaļu kumosu vaigā. No nēģiem un alus Jāņos līdz pārdomām par politiku, bērnības un mācību laika atmiņām, pirmo personālizstādi un dāmām – mākslinieka un pētnieces sarunas atklāj gan abu uzskatus, gan to, kā mainās personības laika gaitā. Tomēr izdevuma lielāko daļu veido bagātīga Bērziņa zīmējumu apkopojums. "Par dienišķu zīmēšanas nepieciešamību Borisa Bērziņa gadījumā ir minēts daudzkārt. Pastāvīgi spontāni zīmējot viņu atceras kursa biedri, viņš allaž zīmēja mūsu sarunu laikā un, jādomā, arī citkārt, kad pie rokas bija zīmulis vai pildspalva un kaut neliels laiciņš pārdomām. Reizēm tās bija tikai pāris līnijas, reizēm izstrādāta aina vai figūra – kas nu kuro reizi bija prātā, un uz tā, kas pie rokas gadījies – tīra papīra lapa, grāmata vai žurnāls. Zīmējums allaž ir palicis viņa tuvumā, lai, iespējams, kļūtu par rosinātāju lielākai kompozīcijai. Taču bieži vien tas izrādījies arī pašpietiekams. Zīmējums kā formu izspēlējoša, saistoša sastāvdaļa pēc tūbiņu perioda, kas pats par sevi nozīmēja zīmējoša žesta manifestāciju, ielaužas arī viņa tonāli izsmalcinātajā monohromajā glezniecībā[1]", raksta Laima Slava. Viņas veidotajā izdevumā Bērziņa zīmējumi ielaužas arī rakstītajā tekstā, papildinot to ar nerātnas rokas vilktiem līniju ritmiem. Skicēti ar zilo lodīšu pildspalvu, mīkstu zīmuli vai spoži krāsainām flomāsteru līnijām, zīmējumi ļauj ielūkoties mākslinieka pārdomu procesā, pirms vēl idejas iecementētas publikas acīm rādāmos lielformāta darbos. "Sarunas un zīmējumi" ir kā laika kapsula, kas ļauj lasītājam nokļūt pie viena sarunu galda ar Borisu Bērziņu. Vienlaikus tas atspoguļo arī mākslinieka un pētnieces attiecību dinamiku un mainīgumu valdošā režīma, uzskatu un iespēju kontekstā. Bagātīgi ilustrēts ar fotogrāfijām un daudzveidīgu zīmējumu izlasi, izdevums kalpos gan kā vērtīgs izziņas materiāls, gan kā gaumīgs papildinājums mākslas mīļotāju grāmatu plauktam. ________________________________________ [1] Slava, L. Sarunas un zīmējumi. Rīga: Neputns, 2025. 153. lpp. Noderīgi: Klajā nācis māksliniekam Borisam Bērziņam veltīts zīmējumu un sarunu izdevums Laima Slava. Boriss Bērziņš. Sarunas un zīmējumi. Redaktors Raimonds Ķirķis. Dizains: Anta Pence. Bibliogrāfija: Dace Gasiņa, Aivija Everte, Ingrīda Peldekse. Fotogrāfi: Sergejs Akurāters, Ilmārs Apkalns, Harijs Burmeistars (un vēl 8 fotogrāfi). Rīga: Neputns, 2025. 477 lpp. ISBN 9789934651076. Ieva Ēkena ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mākslas krājuma eksperte. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026".

Pašā vasaras vidū klajā nākusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores Dr. iur. Valentijas Liholajas monogrāfija "Noziedzīga vardarbība krimināltiesībās". Profesore ir zināma kā daudzu grāmatu un publikāciju autore par krimināltiesību vispārīgās un sevišķās daļas jautājumiem un tiesu prakses apkopojumiem. Grāmatas ievadā autore atzīst, ka "vardarbīga noziedzība kā ļaunākais sociālās vardarbības veids vērtējama kā mūsdienu civilizācijas asākā globālā problēma, kas apdraud ne tikai personas dzīvību, fizisko un mentālo veselību, personas brīvību, bet prasa arī milzīgus materiālus ieguldījumus vardarbības apkarošanai un rada zaudējumus tās izraisīto seku novēršanai". Profesore monogrāfijas saturu strukturējusi trīs nodaļās un katrā no tām detalizēti aplūko konkrēto problemātiku. Pirmajā nodaļā V. Liholaja apraksta noziedzīgas vardarbības izpratni krimināltiesībās. Te profesore centrālo vietu atvēl ieskatam vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu sistēmas ģenēzē Latvijas teritorijā spēkā bijušajā un aktuālajā tiesiskajā regulējumā. Profesore skaidro vardarbības jēdzienu un tās dažādos veidus – fizisko, emocionālo, bruņoto un seksuālo. Autore arī aplūko dažādu vardarbības veidu izraisīto kaitējumu. Otrajā nodaļā profesore analizē vardarbības iedalījumu pēc upura, norādot, ka tā "var tikt iedalīta kā vardarbība pret sevi, ar dzimumu saistīta vardarbība, vardarbība ģimenē, vardarbība pret bērnu, vardarbība pret sievieti, kolektīvā vardarbība, vardarbība pret dzīvnieku vai citu dzīvu radību". Raksturojot dažādās vardarbības izpausmes, V. Liholaja analizē novitātes Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā attiecībā uz vardarbības upuriem un izsaka pārdomas par Krimināllikuma iespējamiem grozījumiem un papildinājumiem. Monogrāfijas pēdējā nodaļā profesore aplūko atsevišķas vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas nianses, tai skaitā kvalifikāciju pēc noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības un konkurences nosacījumiem. Te autore analizē arī vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu sastāva īpatnības. Monogrāfijai ir pievienots kopsavilkums angļu valodā un plašs izmantoto avotu saraksts, kurā iekļauti arī tiesību akti, juridiskās prakses materiāli u.c. Grāmata ir adresēta jurisprudences studentiem krimināltiesību kursa apguvē, kā arī praktizējošiem juristiem. Noderīgi: Noziedzīga vardarbība krimināltiesībās Valentija Liholaja Valentija Liholaja. Noziedzīga vardarbība krimināltiesībās. Mākslinieciskais noformējums: Marina Selunska. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2025. 222 lpp. ISBN 9789934621284. Zane Krūmiņa ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka uzsākusi sadarbību ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) portālu "Literatūras ceļvedis" lai plašāk iepazīstinātu Latvijas bibliotekāru saimi ar grāmatu reproducēšanu dažādos pielāgotos formātos. Pavisam nesen bibliotēka saņēma jaunāko grāmatu kopu LNB "Grāmatu iepirkuma programmā publiskajām bibliotēkām" 2025. gada ietvaros. Ikgadēji no saraksta tiek izvēlētas grāmatas, kuras noder pielāgojumu veidošanā. To bieži nosaka ne tikai izdevuma žanrs, bet arī tā apjoms. No šogad izvēlētā četrpadsmit grāmatu klāsta četras grāmatas 2026. gadā iecerēts izdot palielinātā drukā. Nākamajā "Literatūras ceļveža" numurā pastāstīsim par izdevumu izvēli audiogrāmatu ielasīšanai. Aija Pelīte Latvijas Neredzīgo bibliotēkas metodiķe Grāmatas palielinātā drukā Aija Pelīte, LNerB metodiķe Ēvalds Valters. Rusiāde. Manas skatuves un kara gaitas Lai arī daudzi atceras lielisko aktieri viņa spoži nospēlētajās lomās teātrī un kino, tikpat spilgti tautas atmiņā Ēvalds Valters dzīvo kā latviešu strēlnieks un Atmodas laika nacionālais simbols. Grāmatu ir interesanti lasīt arī tādēļ, ka tā paver mazāk zināmu lappusi aktiera dzīvē – padomju sistēmas kritizēšana, izmantojot dzeju un īsus pierakstus. Lasot poēmu "Rusiāde", ķermenim pārskrien skudriņas - patiesi, precīzi, pravietiski! Īpaši aizkustina aktiera cildinošie vārdi manam novadniekam, pulkvedim Jukumam Vācietim. Īpaši par viņa sirsnību pret saviem 5. Zemgales strēlnieku pulka kareivjiem. Brīžam iesmejot, atzinīgi novērtējot Ēvalda Valtera korekto attieksmi, lasīju par aktiera dzīves un darba ceļā sastaptajiem kolēģiem un režisoriem. Ieva Jēkabsone, LNerB bibliotekāre-sociālo mediju speciāliste Baiba Ziedone-Jansone. Tā tas bija Atmiņas kā spoži uzplaiksnījumi seko cita citai. Tās paceļ to maģisko plīvuru, kas nošķir intīmo no publiskā. Ja cilvēks kā ziņkārīga būtne gribētu ielūkoties pa atslēgas caurumu citu cilvēku dzīvēs, grāmata ļauj to darīt ar cieņu un pietāti. Šajā grāmatā es ieraudzīju nedaudz citādu Imantu Ziedoni - cilvēcīgāku, ne tik epifāniski apgarotu. Reizēm der atgādināt sev, ka arī slaveni rakstnieki ir tādi paši cilvēki kā mēs. Dzīve ir tāda, kāda tā ir. Prieki mijas ar skumjām, atmiņas izplēn gaisā kā dūmi. Vai varam tām uzticēties? Nezinu. Bet mums jāspēlē ar tādām kārtīm, kādas mums iedalītas. Tā tas bija. Tā tas ir. Vija Circāne, LNerB LAN vadītāja Ilze Lāce. Plēšputnam līdzi Tas ir ļoti labs stāstu krājums. Patika valoda, ironija, arī praktiski padomi, piemēram, kā dabūt no burkām nost etiķetes. Te var atrast ieteikumu – sagatavot putriņu no sodas un eļļas. Vajadzētu atcerēties un pamēģināt! Katrā stāstā kāds teikums vai frāze iekvēlojās un uzdzirkstīja – tagadne ir svārstīga, bet nākotne mazliet biedējoša; Raita, smalkjūtīga kā buldozers; Maijs ir darījis zināmu, ka grib būt vasara; Beidzot zeme ar laimīgu nopūtu var apsegties… Grāmata vedina lasītāju, kurš domā un šaubās – kāds varētu būt mans ceļš tālāk, kas varētu gaidīt aiz līkumiem un pagriezieniem, tomēr atzīt, ka dzīve ir skaista līdz pēdējam elpas vilcienam. Valda Sproģe, LNerB LAN vecākā bibliotekāre Džena Andersone. Manzeva nams Autore ir korupcijas lietu prokurore un izcila rakstniece. Lasītājiem pazīstama ar vairākiem stāstu krājumiem. Par grāmatu viņa saka: "Ja elle eksistē, tad uz tās durvīm ir rakstīts - Bailes, Kauns un Vaina. Lai izglābtos, ir jāsasniedz nulles punkts." Darbā aizņemta sieviete kā daļu no darījuma saņem dzīvokli, kuru nav pat iepriekš apskatījusi. Izrādās, ka ne jau viņa diktē noteikumus dzīvei šajā namā. Manzeva nama sarežģītais mikrokosmoss ierauj lasītāju skaistā un biedējošā realitātē, kurā savijas iemītnieku dzīves. Vai grāmatas varone Gvenda spēs sasniegt savu nulles punktu? Atbilde jāmeklē grāmatā. Tā patiks tiem lasītājiem, kuriem tuva un saprotama Kafkas un Borhesa daudzslāņainā daiļrade.

Ilustrācija: Laura Lukeviča Mēs esam atbildīgi par to, ko mums ir iespēja apbrīnot Oktobri un novembri "Literatūras ceļvedī" sākām ar Dākera Keltnera grāmatu "Apbrīna" . Šis darbs mums atgādina, cik veselīga un spēcinoša ir prasme apbrīnot to, kas mums ir svarīgs. Tieši šie rudens mēneši bija pārpilni ar apbrīnojamiem notikumiem – Latvijas svētkiem, padarītiem darbiem un skaidriem nākotnes mērķiem. Atskatoties uz 2025. gada oktobri un novembri, arvien skaidrāk kļūst redzams, cik būtiski ir būt atbildīgiem par to, ko mums ir iespēja apbrīnot. Tas prasa klātbūtni, rūpes un gatavību iestāties par to, kas mums ir svarīgs un kas mūs katru personiski aizkustina. Šajos mēnešos esam papildinājuši "Literatūras ceļvedi" ar speciālnumuriem, kas ļauj padziļinātāk ieskatīties dažādos aktuālos tematos, raksturo mūsu kolēģu profesionālo kompetenci un izgaismo nozīmīgas sabiedrības aktualitātes. Pirmais speciālnumurs ir Ilgtspējas lasītava - vieta, kas mudina pievērsties ilgtermiņa domāšanai, sarunām un praktiskai rīcībai, lai atbalstītu ilgtspējas mērķus. Ilgtspējas lasītavu veidoja Kristīne Deksne – LNB Bibliotēku attīstības eksperte, IFLA Vides, ilgtspējas un bibliotēku sekcijas pārstāve. Turpinot par atbildību pret to, ko mums ir iespēja apbrīnot, oktobrī noteikti jāizceļ pieņemtais "Rīgas manifests. Tiesības uz lasīšanu" , kas pauž: "Lasīšana ir nacionālās drošības un cieņpilnas dzīves atslēga. Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, cik mūsu valstī būs cilvēku, kuri kritiski domā un kvalitatīvi lasa. Rīgas manifests aicina – liksim lasīšanu un grāmatu kultūru par pamatu Latvijas izaugsmei un labklājībai un veidosim nacionāla mēroga lasīšanas stratēģiju, īpaši uzsverot tiesības lasīt latviešu valodā." Tādēļ visus, kuri vēl nav paspējuši ar Rīgas manifestu iepazīties, aicinu to izdarīt un parakstīties par mūsu tiesībām un nostāju. Noteikti jāizceļ arī otrais "Literatūras ceļveža" speciālnumurs – Medijpratības lasītava , ko sastādījis LNB medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis. Lasīšana ir viens no medijpratības stūrakmeņiem, un medijpratīga sabiedrība ir viens no valsts drošības pamatiem. Tādēļ būtiski to izcelt tieši laikā, kad godinām vienu no mūsu lepnuma un apbrīnas vadmotīviem – mūsu brīvību. Šajā "Literatūras ceļveža" numurā īpaši pieminam cilvēkus, kuri nes mūsu kultūru un bagātību. Iepazīstiet aizraujošo stāstu par Latvijas himnas autoru Baumaņu Kārli grāmatā "Mūsu Baumaņu Kārlis" , kā arī "Etnogrāfiskais ansamblis "Suitu sievas" cauri gadiem" un izcilo latviešu rakstnieces Zentas Mauriņas darbu "Tālā gaita" . Turpinot ar izcilām autorēm, jāizceļ godalgotās čehu rakstnieces Viktorijes Hanišovas grāmata "Sēņotāja" , kurā pieminēti 40 sēņu veidi, un atklājas to simboliskā nozīme - tas, kas virs zemes (vai no ārpuses) bieži paliek nesaskatāms. Autore viesojās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Eiropas Autoru dienas ietvaros, un šī vizīte bija viens no spilgtākajiem 2025. gada literatūras notikumiem Latvijā. Numura noslēgumā ar sirsnīgu lepnumu varam paziņot, ka, sākot no novembra, esam atvēruši Bukera lasītavu. Iepriekšējā "Literatūras ceļveža" redaktore Anna Iltnere – vienīgā pasaulē, kura laimējusi visas 13 Bukera balvas garajam sarakstam nominētās grāmatas jeb t.s. "Bukera duci" – ir piekritusi ik mēnesi dalīties ar šo grāmatu apskatiem līdz pat 2027. gadam. Tas ir milzīgs ieguvums mūsu lasītājiem un lieliska iespēja sekot līdzi pasaules literatūras tendencēm. Un visbeidzot – milzīgs prieks, ka "Literatūras ceļvedis" Instagramā ir sasniedzis vairāk nekā 1000 sekotāju. Paldies visiem par atbalstu, interesi un uzticību. Ja vēl neesat piesekojuši – laipni aicināti pievienoties! Turpināsim kopā tiekties uz izcilu literatūru un apbrīnot to, kas mūs padara domājošus, iejūtīgus un spēcīgus. Sargāsim un būsim atbildīgi par to, ko apbrīnojam. Pilns numura pārskats pieejams šeit: Oktobris/novembris 2025 Aicinām arī līdzdarboties izdevuma satura veidošanā un ne tikai lasīt, bet arī rakstīt! Priecāsimies saņemt e-pastu ar vēlmi kļūt par līdzautoru. Raksti uz redakciju anita.veckalne@lnb.lv Lasīsim vēstules! Uz tikšanos 2026. gadā! Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore

Iespējas runāt par medijpratību piesaka sevi literatūrā tikpat daudzveidīgi kā ikdienas izglītības darbā. Medijpratība - kā 21. gadsimta prasme, kā mūžizglītības prasme, kā caurviju prasme. Šajos un citos veidos to varam ieraudzīt arī grāmatu lappusēs. Tematam iegūstot arvien lielāku aktualitāti, līdz ar tehnoloģisko attīstību un nereti arī satraucošiem sabiedriskajiem procesiem, ik gadu top daudz jaunas literatūras par šo tēmu. Taču vienlaikus varam tapt medijpratīgāki arī skatoties atpakaļ - kā pazīstami un nereti arī iemīļoti stāsti mūs ir aicinājuši domāt kritiskāk jau kopš bērnības. Novēlu ikvienam ieraudzīt to! Liels paldies bibliotēku speciālistiem gan no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, gan Latvijas reģioniem par iesaisti šīs izlases tapšanā. Emīls Rotgalvis, LNB Medijpratības nozares eksperts Aiga Hincenberga, Skultes bibliotēkas galvenā bibliotekāre Gotfrīds Augusts Birgens. Minhauzens (Zvaigzne ABC, 2012) Gotfrīds Augusts Birgens darbā "Minhauzens" piedāvā neticamus, humoristiskus piedzīvojumus, kuros galvenais varonis pārvērš ikdienišķas situācijas par fantastiskiem, melīgiem stāstiem. Piemēram, ka muša nav diez ko mazāka par aitu vai, ka uz mēness viss aug kokos. Šī grāmata ne tikai izklaidē, bet arī veicina kritisko domāšanu bērniem, ļaujot mācīties atšķirt realitāti no pārspīlējuma un meliem. Kā Minhauzena stāstījumu papildina fantāzija, tā arī bērni var saprast, ka medijos un interneta ziņās ne vienmēr viss ir pilnīga patiesība. Lasot stāstus, bērni var attīstīt prasmi vērtēt informāciju, pārbaudīt avotus un atpazīt pārspīlējumu, melus vienlaikus baudot humoru un radošumu. "Minhauzens" kļūst par lielisku tiltu starp literatūru un medijpratības mācībām, veidojot interaktīvu un izglītojošu pieredzi bērniem. Zanda Rubene. Digitālā bērnība (Jāņa Rozes apgāds, 2024) Zandas Rubenes grāmata "Digitālā bērnība" piedāvā niansētu skatījumu uz bērnības vēstures veidošanos un bērnu pieredzi mūsdienu digitālajā laikmetā. Autore neizsaka vienkāršus spriedumus, bet, izmantojot akadēmisku pamatīgumu un empātiju, aicina lasītājus domāt par to, kā tehnoloģijas ietekmē bērnu domāšanu, radošumu un attiecības ar apkārtējo pasauli. Viņa uzdod būtiskus jautājumus: kā pieaugušie var būt līdzās bērniem šajā digitālajā vidē un kā mācīt viņus būt gudriem, ne tikai prasmīgiem lietotājiem? Rubene piedāvā apvienojumu starp filozofisku skatījumu un pedagoģisko pieredzi, papildinot to ar reāliem piemēriem, kas palīdz vieglāk uztvert apskatītās tēmas. Grāmata iedvesmo domāt par bērnības cilvēcību laikā, kad digitālie rīki kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu. Tie nav jānoliedz, bet jāiemācās lietot gudri, integrējot tos bērna attīstībā un mācīšanās procesā. No medijpratības skatpunkta šis darbs uzsver nepieciešamību apgūt spēju orientēties informācijas plūsmā un saglabāt kritisku domāšanu digitālajā pasaulē. Rubene atgādina, ka medijpratība nav tikai tehnisku prasmju kopums, bet domāšanas kultūra, kas palīdz saglabāt ētisku nostāju un emocionālu līdzsvaru. Autore arī akcentē pieaugušo, īpaši skolotāju un vecāku lomu bērnu mediju paradumu veidošanā. "Digitālā bērnība" aplūko digitālo laikmetu nevis kā draudu, bet kā iespēju. Tā rāda, kā tehnoloģijas var kalpot par radošuma un mācīšanās instrumentiem, vienlaikus saglabājot bērnības autentiskumu un cilvēciskās vērtības. Šis darbs ir gan intelektuāli bagāts, gan praktiski noderīgs ceļvedis, kas palīdz veidot medijpratīgu sabiedrību, kurā bērni spēj būt domājoši, atbildīgi un līdzsvaroti digitālajā laikmetā. Noderīgi: Irēnas Moreino grāmatas apskatu lasiet šeit Gita Švarce, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Solvita Denisa-Liepniece. Sazvērestības teorija (Latvijas Mediji, 2022) Kluso un mierīgo meža dzīvi pāršalc kāds pavisam savāds notikums…Zaķim uzbrucis negants, briesmīgs, līdz šim neredzēts zvērs. Ziņa ļoti ātri izplatās meža dzīvnieku vidū, sējot paniku. Dzīve mežā apstājas. Bailes par savu drošību, aizdomas - tā pārvēršas dzīve mežā. Neviens gan nav redzējis šo nezvēru, bet ikvienam ir savs viedoklis par uzbrucēju. Briesmonis kļūst arvien briesmīgāks, jo katram ir savs izdomāts stāsts par nezvēru. Iniciatīvu uzņemas ezis Adis, jo tikai viņš izprot situācijas nopietnību un ir gatavs rīkoties – lai noskaidrotu patiesību, ir jārunā ar cietušo zaķi. Solvitas Denisas-Liepnieces grāmata "SaZVĒRestības teorija". ir lielisks palīgs, kas sākumskolas skolēniem vieglā un aizraujošā veidā stāstīt par sarežģītiem medijpratības jautājumiem – baumām, maldinošām ziņām, nevis noticēt tām, bet mēģināt kritiski izvērtēt notikumu, atrast pareizās atbildes un pieņemt pareizo lēmumu. Grāmatu papildina mākslinieces Marinas Heniņas iespaidīgās un pat bailīgās ilustrācijas, kuras notikumu mežā padara vēl nopietnāku. Ineta Melne, Bulduru Tehnikuma bibliotekāre Nathan E. Sanders. Rewiring Democracy: How AI Will Transform Our Politics, Government, and Citizenship (Strong Ideas, 2025) Šobrīd, kad demokrātijas pamatvērtību ledus atklājies tik neprātīgi trausls, Brūsa Šneiera un Dr. Neitana Sandersa jaunākais pētījums par mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz demokrātiju grāmatā "Rewiring Democracy: How AI Will Transform Our Politics, Government, and Citizenship" (2025) nepalīdz rast risinājumus, bet noteikti veicina indivīda kritisko domāšanu. Savā būtībā grāmata ir diezgan maiga vīzija par to, kā MI veikli un nemanāmi jau pārkārto kauliņus uz pasaules politiskā ričurača lauciņiem, eleganti integrējoties valsts pārvaldības un katra pilsoņa ikdienā. Grāmata noteikti vairāk patiks MI kvēlajiem faniem, man personīgi autoru tēzēs, ka MI ietekmē demokrātijas vērtības un procesi uzlabosies un pilnveidosies, optimisma bija krietni par daudz. Starp miljons mākslīgā intelekta (MI) priekšrocībām ir tik par daudz šaubu, vai mūsu izturīgā civilizācija izturēs šo spiedienu. Strādājot skolā, redzu, cik vienkārša, vieglprātīga, pat azartiska ir pāreja no domāšanas, analīzes un radošām pašizpausmēm uz MI atbilžu patērēšanu. Dialogi ar MI mūs kaitina arvien mazāk, jo atbildes kļūst loģiskākas, komplicētākas, attapīgākas, uzbarotākas, ja vēlamies būt tieši. Grāmatā paustajā priekā par MI pozitīvo ietekmi uz gudrāku un ērtāku valsts pārvaldību visās jomās ir pārlieku daudz patosa, bet tā noteikti palīdzēs ieraudzīt un aptvert MI varenību un potenciālu un to, ka mums kā cilvēkiem tomēr pieder tiesības iesaistīties, izvēlēties, līdzdarboties, nekļūstot tikai par pasīviem MI izmantotājiem. Elita Vīksna, LNB nozaru informācijas eksperte Roy S. Whitehurst. Teaching Media Literacy with Social Media News: practical techniques for middle and high school classrooms (Routledge, 2025) Šis izdevums ir praktisks un viegli lietojams ceļvedis skolotājiem, kas vēlas attīstīt skolēnu ziņu un medijpratības iemaņas. Autors Rojs Vaithērsts ir bijušais CIP analītiķis ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, specializējies plašsaziņas mediju jautājumos, šobrīd instruktors, kura pamatnodarbošanās ir topošo CIP analītiķu medijpratības prasmju izkopšana. Izdevumā piedāvāti rīki, aktivitātes un piemēri, kas palīdz pedagogiem mācīt skolēniem kritisko domāšanu, mediju izvērtēšanu un faktu pārbaudi. Pirmajā daļā Vaithērsts sniedz pārskatu par mediju izvērtēšanas metodēm, tostarp izpratni par to, kā mūsu aizspriedumi un domāšanas veids padara mūs neaizsargātus pret dezinformāciju. Autors apraksta, kā mediji cenšas mūs pārliecināt, un sniedz ieskatu faktu pārbaudē un dezinformācijas atpazīšanā. Otrajā daļā viņš detalizēti analizē paņēmienus un veidus, kā noteikt, vai argumenti sociālajos tīklos ir pamatoti, ilustrējot stāstījumu ar piemēriem no mūsdienu populārās kultūras satura dažādos medijos (video, foto, mēmes u.c.). Izdevumā iekļauto digitālo rīku komplektu papildina arī praktiskas tehnikas un iekļaujoši stundu plāni, kas palīdz pedagogiem veicināt skolēnu kritisko domāšanu un izpratni par mūsdienu informācijas vidi. Jāpiebilst, ka autors veido tīmekļa vietni "News Literacy Sleuth" , kurā var atrast aktualitātes, tostarp arī jaunus un atjauninātus piemērus no sociālajiem medijiem. Anita Veckalne, "Literatūras ceļvedis" redaktore Umberto Eko. Rozes vārds (Jāņa Rozes apgāds, 2016) Umberto Eko grāmata "Rozes vārds" ir viens no veiksmīgākajiem daiļliteratūras piemēriem, kurā ir attēlota nepieciešamā prāta disciplīna, saskare ar realitāti, savu nezināšanas robežu godīga pieņemšana, lai attēlotu sarežģītību, ar ko saskaras cilvēks, kurš grib atšķetināt manipulētas informācijas ceļu. Šajā romānā ir meistarīgi attēlots galvenā varoņa ceļojums 14. gadsimtā, lai atsijātu viedokļus no faktiem un patiesību no maldiem, atklājot Itālijas klosterī notikušās slepkavības. Romānā medijs ir grāmata - ilgi pirms radio, televīzijas un sociālo tīklu radītā trokšņa un informācijas pārbagātības. Tomēr cilvēku uzvedība un informācijas piedrazošana atgādina gandrīz ikdienišķu mūsdienu dezinformācijas kampaņu (baiļu un naida kurināšana, un kārtīga deva savtīgos nolūkos sagrozīta garīguma). Mediji mainās, bet cilvēku ieradums ar informāciju manipulēt laikam ir tikpat vecs kā pati informācija. Un izcila daiļliteratūra var šo informācijas šķetināšanas ceļu attēlot ļoti niansēti un prasmīgi, lai lasītājā radītu padziļinātu izpratni par prasmēm, kas nepieciešamas, lai varētu sagrozītai informācijai stāties pretī ar ja ne vēsu, tad vismaz skaidru prātu. Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts Aiga Grēniņa. Ceļojums medijpratībā: Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkās (Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome, 2017) "Ceļojums medijpratībā" ir tapusi kā praktiska rokasgrāmata. Tās galvenā mērķgrupa ir bibliotekāri, taču tikpat noderīga tā būs skolotājiem, vecākiem un ikkatram, kas vēlas bērnus iesaistīt medijpratības apguvē un pilnveidē. Rokasgrāmatas pamatmērķis ir, izmantojot bilžu grāmatas un to analīzi, palīdzēt bērniem attīstīt prasmes, kas saistītas ar medijpratību - informācijas atrašanu, vērtēšanu, interpretāciju, kā arī kritisko domāšanu. Grāmata savieno teoriju un praksi, sniedzot gan izpratni par medijpratību, gan konkrētas idejas, ko var izmantot uzreiz. Piedāvātie nodarbību plāni jau ir gatavi - atliek vien parūpēties par vietu, auditoriju un izvēlēties vienu vai citu tīkamu pieeju, kura varētu būt interesanta arī bērniem. Spilgti piemēri ir scenārijs "Kas lācītim grāmatai vēderā?" (grāmatas sastāvdaļu iepazīšana), "Stāstu māja" (dažādu naratīva elementu analīze) vai "Domā, lūdzu" ("labo" un "ļauno" tēlu iepazīšana, lai ilustrētu, kāpēc pastāv viedokļu atšķirības). Kopumā minētie piemēri jau iezīmē, ka rokasgrāmatas piemēri ne tikai aicina runāt par kritisko domāšanu, bet arī par stāstniecību, naratīvu analīzi - elementiem, kam ir visai nopietns potenciāls veicināt arī interesi par lasīšanu, kino, stāstu veidošanu. Grāmata ir orientēta uz bibliotēku un skolu vidi - ja bērni ar jautājumiem strādā individuāli vai ģimenes vidē, daži scenāriji prasīs adaptāciju. Tāpat scenāriju izmantošanai kā vērtīgs un dažkārt pat nepieciešams palīgmateriāls ir norādītas bilžu grāmatas, līdz ar to rokasgrāmata ierosina arī krājuma pārskatīšanu un analīzi, lai noteiktu, kuras bērnu grāmatas var kalpot kā medijpratības nodarbību papildinātājas. Daniels Kānemans. Domā ātri, domā lēnām (Jumava, 2012) "Domā ātri, domā lēnām" ir Nobela prēmijas laureāta Daniela Kānemana nozīmīgākais darbs psiholoģijā un uzvedības ekonomikā. Tajā tiek pētīts, kā cilvēki domā, pieņem lēmumus un novērtē realitāti. Balstoties uz gadu desmitiem ilgiem pētījumiem, no kuriem liela daļa tika veikta kopā ar līdzstrādnieku Amosu Tverski, Kānemans atklāj, ka mūsu prātus pārvalda divas atšķirīgas kognitīvās sistēmas: ātrā, intuitīvā domāšana un lēnā, apzinātā domāšana. Šis duālās sistēmas modelis izskaidro, kāpēc cilvēki bieži uzticas intuīcijai pat tad, ja tā viņus maldina. Lai gan grāmatā tiek aplūkota sarežģīta psiholoģijas teorija un prakse, tajā tiek izmantoti spilgti piemēri, dzīves situācijas un intuitīvi eksperimenti. Iesaistot lasītāju spraigā sarunā par domāšanas procesu, autors parāda, kādos aspektos varam un kādos nevaram uzticēties intuīcijai, kā savukārt gūt labumu no lēnās domāšanas priekšrocībām. Ieteikumi būs vērtīgi ikvienam, kurš jebkad ir cīnījies jautājumu - kas tad ir kritiskā domāšana un kā to varu praktizēt labāk? "Domā ātri, domā lēnām" nereti pamatoti tiek dēvēta par mūsdienu psiholoģijas literatūras klasiku. Kānemans meistarīgi izskaidro, kā darbojas prāts un kāpēc tas bieži vien darbojas pret mums, pat ja paši to neapzināmies. Kur šo aprakstu un ieteikumus izmantot jau paliek lasītāja ziņā - attiecībās, biznesā, sevis pilnveidošanā. Jautājumu loks ir tik plašs, cik mūsu spēja tos pielāgot savai dzīvei un vajadzībām.

Foto: Vidzemes Augstskola Vidzemes Augstskolas rektore, asociētā profesore un vadošā pētniece Agnese Dāvidsone par medijpratību runā aktīvi un jēgpilni. Kopā ar kolēģiem augstskolā viņa aktīvi pēta medijpratību dažādās sabiedrības grupās un kontekstos, kā arī laiku pa laikam tiekas ar Latvijas bibliotēku speciālistiem, lai pastāstītu par noderīgām metodēm un pieejām, kas nereti rezultējas arī interesantos pasākumos lasītājiem visā Latvijā. Par medijpratību, lasīšanu un grāmatām arī mūsu saruna. Runājot par medijpratības veicināšanu, izceļam dažādus darba virzienus un pieejas, taču šoreiz vēlos runāt par lasīšanas nozīmi medijpratības veicināšanā. Diezgan skaidrs, ka bez lasītprasmes nemaz nevaram runāt par medijpratību, bet kā redzi to, kā šīs divas prasmes dzīves laikā var savstarpēji viena otru pilnveidot? Lasītprasme un medijpratība ir cieši saistītas prasmes, kas ne tikai balstās viena otrā, bet arī mijiedarbojas un savstarpēji pastiprina viena otru visa mūža garumā. Bez pamata lasītprasmes – spējas saprast rakstītu tekstu – medijpratība, kas ietver informācijas analīzi, novērtēšanu un komunikāciju dažādos formātos, patiešām nav iespējama. Tomēr šī saikne nav vienvirziena: lasīšana palīdz attīstīt medijpratību, bet medijpratība savukārt uzlabo lasīšanas kvalitāti, veidojot dinamisku ciklu. Pirmkārt, lasītprasme kalpo kā pamats medijpratībai, jo tomēr joprojām liela daļa mediju satura (ziņas, sociālo mediju ieraksti utml.) ir tekstuāla. Regulāra lasīšana gan sniedz faktu zināšanas, gan trenē spēju atpazīt aizspriedumus, kā arī novērtēt avotu uzticamību. Piemēram, lasot dažādus tekstus, cilvēks iemācās atšķirt faktus no viedokļiem, kas tālāk palīdz izvērtēt mediju ziņojumus un pretoties dezinformācijai. Ir pētījumi, kuros tiek sekots, kā šīs prasmes attīstās dzīves laikā: bērnībā lasīšana attīsta pamata izpratni par tekstu. Tālāk pusaudžu gados tā palīdz kritiski analizēt sociālos mediju saturu, iemācīties arī izmantot mediju sava vēstījuma veidošanai un izplatīšanai, sniedz zināšanas, kas tālāk dzīvē veido to, ko es saucu par “references rāmi” – pamata zināšanas un vismaz virspusēju izpratni par daudziem ikdienā svarīgiem jautājumiem, kas saistīti, piemēram, ar veselību. Pieaugušajiem tā palīdz dziļāk izprast sarežģītus jautājumus, piemēram, norises politikā, globālos procesus, klimata pārmaiņas, sabiedrības funkcionēšanas pamatjautājumus. Es pārstāvu viedokli, ka mūsdienās ikvienam pieaugušajam ir gan tiesības, gan pienākums būt labi izglītotam, zinošam, aktīvam sabiedrības loceklim. Medijpratības un lasītprasmes mijiedarbība sekmē paradumu lasīt daudzveidīgus avotus, kas bagātina vārdu krājumu un uzlabo izpratni. Pētījumi rāda, ka medijpratības intervences pozitīvi ietekmē zināšanas par medijiem un kritisko domāšanu, kas savukārt stiprina lasīšanas prasmes. Šī savstarpējā pilnveide ir īpaši svarīga digitālajā laikmetā, kur informācijas ir milzīgi daudz un tās aprites ātrums ir neiedomājams. Turpinot par lasītprasmi, vērts izcelt "augstākā līmeņa lasītprasmes" jēdzienu, kad kā lasītāji tiešām iedziļināmies tekstā un izvērtējam to kritiski. Kā, Tavuprāt, varam šo lasītprasmes veidu vismaz censties attīstīt laikā, kad tik daudz dažādu informācijas avotu cīnās par mūsu uzmanību? Augstākā līmeņa lasītprasme jeb kritiskā lasīšana nozīmē, ka mēs ne tikai saprotam tekstu, bet arī izvērtējam tā ticamību, kontekstu, iespējamos aizspriedumus, varam novērtēt teksta kvalitāti, ja esam ļoti zinoši – atpazīt teksta žanru utt. Tas ir liels izaicinājums laikā, kad dažādi informācijas avoti (TV un radio, sociālie mediji, ziņu portāli, mākslīgā intelekta ģenerēts saturs jebkādā formātā) konkurē par mūsu uzmanību. Tomēr to var attīstīt ar mērķtiecīgām stratēģijām, kas apvieno tradicionālās lasīšanas metodes ar digitālajām prasmēm. Pirmkārt, sev pašam jāpasaka, ka lasīšana nav tikai izklaide, relaksācija, ka lasīšana nozīmē arī piepūli. Svarīgi izvēlēties uzticamus avotus un praktizēt informācijas pārbaudīšanu. Digitālajā laikmetā tas nozīmē izmantot faktu pārbaudes rīkus un platformas (piemēram, FactCheck.org , latviski publicētajam saturam – ReBaltica.lv ), lai izvairītos no "klikšķu lamatām". Līdz ar to mazliet samazinās prieks no lasīšanas kā laika kavēkļa, bet tas palīdz attīstīt ieradumu neuztvert visu par patiesību uzreiz, bet apšaubīt un salīdzināt. Otrkārt, ikdienā būtu jāmēģina praktizēt garāka teksta lasīšanu, jo viena no mūsdienu milzīgajām problēmām ir, ka rīlu, šortu (īsvideo) un cita veida dažu sekunžu īsa satura patēriņš graujoši iedarbojas uz smadzeņu spēju fokusēties uz garāka apjoma saturu. Pētījumos konstatēts, ka prasmi fokusēties var trenēt, arī, piemēram, lasot kādu garāku tekstu 15-20 minūtes dienā. Nav nepieciešams spiest sevi lasīt stundām. Ja vēlamies vēl vairāk trenēt "aktīvo lasīšanu" – pēc teksta izlasīšanas vēlams pierakstīt jautājumus, galvenās idejas, padomāt par pretrunām tekstā. Pazīstu ģimenes, kurās visi ģimenes locekļi vakarā vismaz 20 minūtes lasa katrs savu grāmatu, pēc tam pastāsta viens otram, kas izlasīts, un to kopīgi apspriež. Treškārt, es vienmēr izcelšu izglītības lomu: skolās un mūžizglītības programmās daudz vairāk jāiekļauj medijpratības elementi. Savās nodarbībās dalībniekiem saku – kļūt medijpratīgam nav tas pats, kas apgūt prasmes braukt ar divriteni. Mīt pedāļus, noturēt līdzsvaru – tajā palīdzēs muskuļu atmiņa. Medijpratībā tā nebūs. Tikai nemitīga zināšanu papildināšana, regulāra pašam, savu paradumu trenēšana kritiski pieiet mediju saturam (un tas nozīmē – spēt to kompetenti izvērtēt, nevis kritizēt vai automātiski neuzticēties nekam) veido labu medijpratību. Varbūt vēl ir kādas pieejas vai ikdienas atgādinājumi sev, kurus vēlies izcelt apspriežot lasīšanas un medijpratības savstarpējo pilnveidi? Es laikam ieteiktu ikdienā pēc iespējas mēģināt lietot dažādus medijus. Nav ilūziju, ka mēs lielāko informācijas daļu ikdienā saņemam no digitāliem medijiem, bet tāpēc būtu noderīgi paņemt palasīt kādu drukāto žurnālu vai laikrakstu, paskatīties TV, kad sanāk, arī klausīties radio. Katrā no tiem varam gūt citu mediju patēriņa pieredzi. Es pati šobrīd pastiprināti skatos dokumentālās filmas par 20.gadsimta vēsturi, mani ir ieinteresējis šis žanrs. Es esmu pierakstījusi, ka jāiegādājas vairākas grāmatas, kas ļautu filmās parādīto saprast vairāk. Vēl man prātā nāk dažādie grāmatu vai filmu klubiņi, kas veidojas pie bibliotēkām vai draugu, kolēģu lokā. Dalība šādā klubiņā noteikti palīdzētu dažādot mediju patēriņu, uzzināt par tādu mediju saturu, kāds iepriekš mūsu uzmanības lokā nav nonācis. Atgriežoties pie tēzes, ka mediju patēriņš nevar būt tikai izklaide un laika kavēklis, varu ieteikt arī, piemēram, ejot pastaigā, nelikt austiņās nākamo audiogrāmatu, bet veltīt šo laiku domāšanai par kaut ko, kas jau ticis redzēts, izlasīts. Šo sauc par refleksiju vai pašrefleksiju – kad mēs jautājam paši sev: "Ko es tikko izlasīju?", "Ko es par izlasīto domāju?", "Kā izlasītais teksts saistās ar manu pašreizējo viedokli?" Kā Tu raksturotu sevi kā lasītāju un vai ir kādas grāmatas par mediju un medijpratības tematu, kuras vēlētos izcelt īpaši? Esmu slikta lasītāja tajā izpratnē, ka man ļoti maz sanāk sekot līdzi jaunumiem daiļliteratūrā. Es izcili orientējos, piemēram, 20. gadsimta nu jau par klasiku kļuvušajos darbos, jo līdz apmēram 25 gadu vecumam lasīju "kā traka". Lasīju visu, latviešu autorus, tulkoto literatūru. Nu jau daudzus gadus pārsvarā manu laiku aizņem profesionālās literatūras lasīšana, sekošana līdzi aktuālajām zinātniskajām publikācijām komunikācijas zinātnē. Ieteikt varu ikvienu grāmatu, kas tiek izdota par medijpratību, jo mums katram izpratnes, zināšanu līmenis par šo jomu var būt atšķirīgs, tāpēc grūti pateikt, kas varētu "sarezonēt". Ja runājam par lasīšanu plašāk, tad 2025. gadā viena no skaistākajām lasīšanas pieredzēm man ir sastapšanās ar Irenes Valjehio grāmatu "Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās" par grāmatu un lasīšanas vēsturi (izdota izdevniecībā Jānis Roze, tulkojusi Dace Meiere). Kādu lomu Vidzemes Augstskolas ikdienā pilda Valmieras Integrētā bibliotēka? Diezgan unikāla tā ir arī Latvijas mērogā, jo apvieno gan publiskās, gan akadēmiskās bibliotēkas funkcijas. Jā, Valmieras Integrētā bibliotēka ir šāds pirmais piemērs Latvijā. Integrētās bibliotēkas modelis paredz, ka pilnīgi visi resursi, ko Vidzemes Augstskola sagādā, ir pieejami ne tikai mūsu studentiem, bet ikvienam iedzīvotājam. Tas sasaucas ar manu tēzi, ka ikvienam sabiedrības loceklim ir gan tiesības, gan pienākums būt labi izglītotam, zinošam, aktīvam savā kopienā. Šajā vasarā man sanāca izveidot nodarbību par to, ko nozīmē dzīvot labu dzīvi un kāda loma tajā ir izglītībai. Gatavojoties šai nodarbībai, mani ļoti uzrunāja Aristoteļa nu jau tūkstošiem gadu atpakaļ rakstītais, ka cilvēkam ir pienākums savus talantus izlietot sabiedrības labā. Talantus var apzināties un izkopt, lasot, izglītojoties. Kāds būtu Tavs novēlējums Latvijas bibliotēkām un lasītājiem kopumā? Mans novēlējums būtu nekad neaizmirst ceļu uz tuvāko bibliotēku. Un uzturēt labus lasīšanas paradumus ne tikai sev pašam, bet palīdzēt to darīt arī citiem – klubiņos vai, piemēram, lasīšanas nometnēs (esmu redzējusi sociālo mediju vidē, ka tādas organizē draudzeņu grupiņas). Lai mums vienmēr skaista un gudra lasīšanas pieredze! Paldies!

Latviešu muzikoloģe, mūzikas vēsturniece un pedagoģe Zane Gailīte (1952-2019) publicējusi vairākus pētījumus par latviešu mūzikas vēsturi. Viņa ir pirmā muzikoloģe, kura ieguva Lielo mūzikas balvu par kultūrvēsturisko pētījumu "Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli" (2003). Zanes Gailītes grāmata "Mūsu Baumaņu Kārlis" ir ne tikai darbs par Latvijas valsts himnas autoru, par viņa ikdienišķajām rūpēm un spītīgo raksturu, bet arī plašs stāsts par 19. gadsimta Latvijas vēsturisko un kultūras vidi. Bija 1853. gads. Kārlis mācījās izcilā pedagoga un latviešu kora mūzikas pamatlicēja Jāņa Cimzes vadītajā Valkas seminārā. Baumaņu Kārlis, būdams pašapzinīgs latvietis ar jaunlatviešu idejām, bieži vien nonāca domstarpībās ar pedagogu. Kamēr Jānis Cimze uzskatīja, ka skolotājam jābūt pieticīgam, paklausīgam un jāseko vācu pedagoģiskajiem paraugiem, Baumaņu Kārlis aizstāvēja latviešu nacionālo pašapziņu. Viņš vēlējās, lai latviešu mūzikā būtu vairāk tautiskuma, nevis vācu baznīcas formu. Šīs domstarpības atspoguļoja plašāku laikmeta konfliktu starp konservatīvo, vāciski ievirzīto audzināšanu un jaunlatviešu nacionālās atmodas idejām. Pēc Baumaņu Kārļa domām, arī Cimzes sastādītajā dziesmu krājumā "Dziesmu rota", latviskais gars bija apslāpēts un vāciski orientēts. Divdesmit trīs gadu vecumā Baumaņu Kārlis ieradās Pēterburgā, pilsētā, kas ar laiku kļuva par īstenu jaunlatviešu pulcēšanās vietu. Jau kopš 1868. gada tur darbojās Latviešu biedrība un teātris. Ap 1874. gadu Pēterburgā iznāca Baumaņu Kārļa pirmās oriģināldziesmas. Tieši šeit, Pēterburgā, latviskajā vidē, radās dziesmas "Dievs, svētī Latviju!" mūzika un vārdi. Pirmajā rokraksta variantā tā tika rakstīta vīru korim. Vēlāk Baumaņu Kārlis to aranžējis jauktajam korim ar pavadījumu. Vēlāk himna transponēta par toni zemāk, acīmredzot tāpēc, lai būtu vieglāk dziedāt. Milzīgs nacionālās atmodas notikums bija 1873. gada pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Zane Gailīte citē skaistos Ausekļa vārdus: "Lepnās Rīgas vārti atvērās, viņas palodas pacēlās, un nievātā tauta caur tiem iegāja. Rīga nodimdēja, Māras baznīca notrīcēja, un Ķeizardārzs pārvērtās dziesmu ezerā." Lai gan Baumaņu Kārļa dziesma "Dievs, svētī Latviju!" tajos netika atskaņota, jo dziesma vēl nebija oficiāli atzīta, tomēr ar sajūsmu tā tika nodziedāta 26. jūnijā Jāņa Dreiberģa vadībā, kad biedrības namā notika dziedātāju apsveikšana. Tātad bija dzimusi mūsu dziesmu dziesma – himna, kas kļuva par latviešu tautas kopā saucēju un mūsu piederības zīmi. Zanes Gailītes grāmata ir vērtīgs izziņas avots par vienu no Latvijas kultūras stūrakmeņiem - Baumaņu Kārli. Tajā jūtams gan akadēmisks pamats, gan literāra pieeja - fakti tiek savīti ar dzīviem aprakstiem un laikmeta detaļām. Muzikoloģe izmantojusi vēstures avotus, vēstules un preses materiālus, kas netraucē stāstam plūst dabiski un saistoši. Kā raksta pati autore: "Baumaņu Kārlis … paliks vēsturē un mūžībā kā rosinātājs, mudinātājs, spriedējs un visādā ziņā – gudrinieks, kam nekad nav padoma trūcis, nekad nav kabatā pēc vārdiem jāmeklē un nekad nav bijis žēl nodzīvoto dienu; tās lielākoties vienmēr bijušas piepildītas ar darbiem un idejām: muzikālām un literārām, sarkastiskām un brīžiem - vienkārši jocīgām. Viņš savu daļu Tēvzemes labā ir pārpārēm piepildījis." Noderīgi: Baumaņu Kārlis Latvijas valsts himna Zane Gailīte. Mūsu Baumaņu Kārlis. Mākslinieks Eduards Groševs; redaktore Zaiga Lasenberga. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015. 166 lpp. ISBN 9789934053849 Inta Šapovalova ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mūzikas krājuma eksperte.

Latviešu tekstilmākslinieka, etnogrāfa un pedagoga Jūlija Straumes (1874–1970) 150. jubilejai veltīto katalogu izdevusi Gruzijas Mākslas pils sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju. Grāmata ir izdota trīs valodās – gruzīnu, angļu un latviešu. Līdz šim par Jūliju Straumi izdota folkloristes un vizuālās mākslas pedagoģes Laimas Kļaviņas monogrāfija "Jūlijs Straume: lietišķās mākslas meistars" (Zinātne, 2004). Šajā izdevumā ietverts viss tekstilmākslinieka dzīves gājums – tajā skaitā iekļauta nodaļa par sešpadsmit Kaukāzā pavadītajiem profesionālās darbības gadiem, kā arī dzīvi Latvijā, atgriežoties dzimtenē četrdesmit deviņu gadu vecumā. Savukārt šis izdevums, "Jūlijs Straume 150", veltīts etnogrāfa darbam Kaukāza reģiona tautas daiļamata tradīciju izpētē un saglabāšanā, dzīvojot un strādājot Gruzijā (1907–1923). Jūlija Straumes galveno uzmanību piesaistīja ornamentāli dekori, zinātniski pētījumi par paklāju ornamentiem un dabisko krāsu izmantošanu gruzīnu paklāju aušanā. Druvienas pagastā dzimušais un augušais Jūlijs Straume, pabeidzis mācības Druvienas pagastskolā, 1898. gadā sāka studijas Sanktpēterburgas Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolā (tagad Štiglica Valsts mākslas un dizaina akadēmija) un absolvēja 1905. gadā. Talantīgais zīmētājs kļuva par prestiža konkursa uzvarētāju, iegūstot prakses iespējas Parīzē (1905–1907). Atgriežoties Sanktpēterburgā, pēc Štiglica skolas ieteikuma un Kaukāza Mājamatniecības komitejas Tbilisi uzaicinājuma Jūlijs Straume ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Gruzijā 1907. gadā. Tā bija iespēja Straumem atdzīvināt senās amatniecības tradīcijas Kaukāzā. Veidojot skices, par iedvesmas avotu kalpoja gruzīnu ornamenti, sienu gleznojumi, arhitektūras pieminekļi, kristiešu un musulmaņu miniatūras. Līdzās šim darbam, Straume veidoja izstādes, lai eksponētu Mājamatniecības komitejas mākslas darbnīcā veidotos paklājus, keramikas un metālmākslas priekšmetus. Tāpat Straume piedalījās arheoloģiskās ekspedīcijās Ziemeļkaukāzā. Nenovērtējami ir Jūlija Straumes nopelni šajā laikā, dibinot un veidojot kultūrvēstures muzeja Mākslas pils pamatfondu, kurā glabājas Gruzijas Valsts tautas un lietišķās mākslas muzeja eksponāti. Divas trešdaļas izdevuma veltītas katalogam, kurš sastāv no nodaļām: Paklāji, Metālmākslas priekšmeti, Keramika, Ciļņi, Gravīras freskas, Manuskriptu dekorācijas, Mežģīnes un tekstils. Izdevums papildināts ar Kaukāza amatniecības komitejas un Jūlija Straumes veidoto izstāžu bibliogrāfiju. Monogrāfija izdota ar Gruzijas Kultūras ministrijas atbalstu un atkārtoti izdota ar Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda un Gulbenes novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Jūlijs Straume – 150 George Kalandia, Izolda Melikishvili, Valda Dargais. იული სტრაუმე 150 = Jūlijs Straume 150. Catalogue compiler Irine Moistsraphishvili; translation: Viola Vilde, Aija Landzberga; editors: Ilze Vanaga (Latvian text), Irma Beridze (Georgian text); photographer Rafael Arzumanov. Rīga: Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, 2025. 199 lpp. ISBN 9789934383458 Ingrīda Peldekse ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mākslas krājuma eksperte.