Medijpratības grāmatu ieteikumi: no bērnu pasakām līdz vēstures faktu izpētei
- Emīls Rotgalvis
- 38 minutes ago
- 7 min read

Iespējas runāt par medijpratību piesaka sevi literatūrā tikpat daudzveidīgi kā ikdienas izglītības darbā. Medijpratība - kā 21. gadsimta prasme, kā mūžizglītības prasme, kā caurviju prasme. Šajos un citos veidos to varam ieraudzīt arī grāmatu lappusēs. Tematam iegūstot arvien lielāku aktualitāti, līdz ar tehnoloģisko attīstību un nereti arī satraucošiem sabiedriskajiem procesiem, ik gadu top daudz jaunas literatūras par šo tēmu.
Taču vienlaikus varam tapt medijpratīgāki arī skatoties atpakaļ - kā pazīstami un nereti arī iemīļoti stāsti mūs ir aicinājuši domāt kritiskāk jau kopš bērnības. Novēlu ikvienam ieraudzīt to! Liels paldies bibliotēku speciālistiem gan no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, gan Latvijas reģioniem par iesaisti šīs izlases tapšanā.
Emīls Rotgalvis,
LNB Medijpratības nozares eksperts
Aiga Hincenberga, Skultes bibliotēkas galvenā bibliotekāre

Gotfrīds Augusts Birgens. Minhauzens (Zvaigzne ABC, 2012)
Gotfrīds Augusts Birgens darbā "Minhauzens" piedāvā neticamus, humoristiskus piedzīvojumus, kuros galvenais varonis pārvērš ikdienišķas situācijas par fantastiskiem, melīgiem stāstiem. Piemēram, ka muša nav diez ko mazāka par aitu vai, ka uz mēness viss aug kokos. Šī grāmata ne tikai izklaidē, bet arī veicina kritisko domāšanu bērniem, ļaujot mācīties atšķirt realitāti no pārspīlējuma un meliem. Kā Minhauzena stāstījumu papildina fantāzija, tā arī bērni var saprast, ka medijos un interneta ziņās ne vienmēr viss ir pilnīga patiesība. Lasot stāstus, bērni var attīstīt prasmi vērtēt informāciju, pārbaudīt avotus un atpazīt pārspīlējumu, melus vienlaikus baudot humoru un radošumu. "Minhauzens" kļūst par lielisku tiltu starp literatūru un medijpratības mācībām, veidojot interaktīvu un izglītojošu pieredzi bērniem.
Zanda Rubene. Digitālā bērnība (Jāņa Rozes apgāds, 2024)

Zandas Rubenes grāmata "Digitālā bērnība" piedāvā niansētu skatījumu uz bērnības vēstures veidošanos un bērnu pieredzi mūsdienu digitālajā laikmetā. Autore neizsaka vienkāršus spriedumus, bet, izmantojot akadēmisku pamatīgumu un empātiju, aicina lasītājus domāt par to, kā tehnoloģijas ietekmē bērnu domāšanu, radošumu un attiecības ar apkārtējo pasauli. Viņa uzdod būtiskus jautājumus: kā pieaugušie var būt līdzās bērniem šajā digitālajā vidē un kā mācīt viņus būt gudriem, ne tikai prasmīgiem lietotājiem? Rubene piedāvā apvienojumu starp filozofisku skatījumu un pedagoģisko pieredzi, papildinot to ar reāliem piemēriem, kas palīdz vieglāk uztvert apskatītās tēmas. Grāmata iedvesmo domāt par bērnības cilvēcību laikā, kad digitālie rīki kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu. Tie nav jānoliedz, bet jāiemācās lietot gudri, integrējot tos bērna attīstībā un mācīšanās procesā.
No medijpratības skatpunkta šis darbs uzsver nepieciešamību apgūt spēju orientēties informācijas plūsmā un saglabāt kritisku domāšanu digitālajā pasaulē. Rubene atgādina, ka medijpratība nav tikai tehnisku prasmju kopums, bet domāšanas kultūra, kas palīdz saglabāt ētisku nostāju un emocionālu līdzsvaru. Autore arī akcentē pieaugušo, īpaši skolotāju un vecāku lomu bērnu mediju paradumu veidošanā. "Digitālā bērnība" aplūko digitālo laikmetu nevis kā draudu, bet kā iespēju. Tā rāda, kā tehnoloģijas var kalpot par radošuma un mācīšanās instrumentiem, vienlaikus saglabājot bērnības autentiskumu un cilvēciskās vērtības. Šis darbs ir gan intelektuāli bagāts, gan praktiski noderīgs ceļvedis, kas palīdz veidot medijpratīgu sabiedrību, kurā bērni spēj būt domājoši, atbildīgi un līdzsvaroti digitālajā laikmetā. Noderīgi: Irēnas Moreino grāmatas apskatu lasiet šeit
Gita Švarce, Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja

Kluso un mierīgo meža dzīvi pāršalc kāds pavisam savāds notikums…Zaķim uzbrucis negants, briesmīgs, līdz šim neredzēts zvērs. Ziņa ļoti ātri izplatās meža dzīvnieku vidū, sējot paniku. Dzīve mežā apstājas. Bailes par savu drošību, aizdomas - tā pārvēršas dzīve mežā. Neviens gan nav redzējis šo nezvēru, bet ikvienam ir savs viedoklis par uzbrucēju. Briesmonis kļūst arvien briesmīgāks, jo katram ir savs izdomāts stāsts par nezvēru. Iniciatīvu uzņemas ezis Adis, jo tikai viņš izprot situācijas nopietnību un ir gatavs rīkoties – lai noskaidrotu patiesību, ir jārunā ar cietušo zaķi.
Solvitas Denisas-Liepnieces grāmata "SaZVĒRestības teorija". ir lielisks palīgs, kas sākumskolas skolēniem vieglā un aizraujošā veidā stāstīt par sarežģītiem medijpratības jautājumiem – baumām, maldinošām ziņām, nevis noticēt tām, bet mēģināt kritiski izvērtēt notikumu, atrast pareizās atbildes un pieņemt pareizo lēmumu.
Grāmatu papildina mākslinieces Marinas Heniņas iespaidīgās un pat bailīgās ilustrācijas, kuras notikumu mežā padara vēl nopietnāku.
Ineta Melne, Bulduru Tehnikuma bibliotekāre

Nathan E. Sanders. Rewiring Democracy: How AI Will Transform Our Politics, Government, and Citizenship (Strong Ideas, 2025)
Šobrīd, kad demokrātijas pamatvērtību ledus atklājies tik neprātīgi trausls, Brūsa Šneiera un Dr. Neitana Sandersa jaunākais pētījums par mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz demokrātiju grāmatā "Rewiring Democracy: How AI Will Transform Our Politics, Government, and Citizenship" (2025) nepalīdz rast risinājumus, bet noteikti veicina indivīda kritisko domāšanu. Savā būtībā grāmata ir diezgan maiga vīzija par to, kā MI veikli un nemanāmi jau pārkārto kauliņus uz pasaules politiskā ričurača lauciņiem, eleganti integrējoties valsts pārvaldības un katra pilsoņa ikdienā.
Grāmata noteikti vairāk patiks MI kvēlajiem faniem, man personīgi autoru tēzēs, ka MI ietekmē demokrātijas vērtības un procesi uzlabosies un pilnveidosies, optimisma bija krietni par daudz. Starp miljons mākslīgā intelekta (MI) priekšrocībām ir tik par daudz šaubu, vai mūsu izturīgā civilizācija izturēs šo spiedienu. Strādājot skolā, redzu, cik vienkārša, vieglprātīga, pat azartiska ir pāreja no domāšanas, analīzes un radošām pašizpausmēm uz MI atbilžu patērēšanu. Dialogi ar MI mūs kaitina arvien mazāk, jo atbildes kļūst loģiskākas, komplicētākas, attapīgākas, uzbarotākas, ja vēlamies būt tieši. Grāmatā paustajā priekā par MI pozitīvo ietekmi uz gudrāku un ērtāku valsts pārvaldību visās jomās ir pārlieku daudz patosa, bet tā noteikti palīdzēs ieraudzīt un aptvert MI varenību un potenciālu un to, ka mums kā cilvēkiem tomēr pieder tiesības iesaistīties, izvēlēties, līdzdarboties, nekļūstot tikai par pasīviem MI izmantotājiem.
Elita Vīksna, LNB nozaru informācijas eksperte

Šis izdevums ir praktisks un viegli lietojams ceļvedis skolotājiem, kas vēlas attīstīt skolēnu ziņu un medijpratības iemaņas. Autors Rojs Vaithērsts ir bijušais CIP analītiķis ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, specializējies plašsaziņas mediju jautājumos, šobrīd instruktors, kura pamatnodarbošanās ir topošo CIP analītiķu medijpratības prasmju izkopšana. Izdevumā piedāvāti rīki, aktivitātes un piemēri, kas palīdz pedagogiem mācīt skolēniem kritisko domāšanu, mediju izvērtēšanu un faktu pārbaudi. Pirmajā daļā Vaithērsts sniedz pārskatu par mediju izvērtēšanas metodēm, tostarp izpratni par to, kā mūsu aizspriedumi un domāšanas veids padara mūs neaizsargātus pret dezinformāciju. Autors apraksta, kā mediji cenšas mūs pārliecināt, un sniedz ieskatu faktu pārbaudē un dezinformācijas atpazīšanā.
Otrajā daļā viņš detalizēti analizē paņēmienus un veidus, kā noteikt, vai argumenti sociālajos tīklos ir pamatoti, ilustrējot stāstījumu ar piemēriem no mūsdienu populārās kultūras satura dažādos medijos (video, foto, mēmes u.c.). Izdevumā iekļauto digitālo rīku komplektu papildina arī praktiskas tehnikas un iekļaujoši stundu plāni, kas palīdz pedagogiem veicināt skolēnu kritisko domāšanu un izpratni par mūsdienu informācijas vidi.
Jāpiebilst, ka autors veido tīmekļa vietni "News Literacy Sleuth", kurā var atrast aktualitātes, tostarp arī jaunus un atjauninātus piemērus no sociālajiem medijiem.
Anita Veckalne, "Literatūras ceļvedis" redaktore

Umberto Eko grāmata "Rozes vārds" ir viens no veiksmīgākajiem daiļliteratūras piemēriem, kurā ir attēlota nepieciešamā prāta disciplīna, saskare ar realitāti, savu nezināšanas robežu godīga pieņemšana, lai attēlotu sarežģītību, ar ko saskaras cilvēks, kurš grib atšķetināt manipulētas informācijas ceļu. Šajā romānā ir meistarīgi attēlots galvenā varoņa ceļojums 14. gadsimtā, lai atsijātu viedokļus no faktiem un patiesību no maldiem, atklājot Itālijas klosterī notikušās slepkavības.
Romānā medijs ir grāmata - ilgi pirms radio, televīzijas un sociālo tīklu radītā trokšņa un informācijas pārbagātības. Tomēr cilvēku uzvedība un informācijas piedrazošana atgādina gandrīz ikdienišķu mūsdienu dezinformācijas kampaņu (baiļu un naida kurināšana, un kārtīga deva savtīgos nolūkos sagrozīta garīguma).
Mediji mainās, bet cilvēku ieradums ar informāciju manipulēt laikam ir tikpat vecs kā pati informācija. Un izcila daiļliteratūra var šo informācijas šķetināšanas ceļu attēlot ļoti niansēti un prasmīgi, lai lasītājā radītu padziļinātu izpratni par prasmēm, kas nepieciešamas, lai varētu sagrozītai informācijai stāties pretī ar ja ne vēsu, tad vismaz skaidru prātu.
Emīls Rotgalvis, LNB medijpratības nozares eksperts

"Ceļojums medijpratībā" ir tapusi kā praktiska rokasgrāmata. Tās galvenā mērķgrupa ir bibliotekāri, taču tikpat noderīga tā būs skolotājiem, vecākiem un ikkatram, kas vēlas bērnus iesaistīt medijpratības apguvē un pilnveidē. Rokasgrāmatas pamatmērķis ir, izmantojot bilžu grāmatas un to analīzi, palīdzēt bērniem attīstīt prasmes, kas saistītas ar medijpratību - informācijas atrašanu, vērtēšanu, interpretāciju, kā arī kritisko domāšanu.
Grāmata savieno teoriju un praksi, sniedzot gan izpratni par medijpratību, gan konkrētas idejas, ko var izmantot uzreiz. Piedāvātie nodarbību plāni jau ir gatavi - atliek vien parūpēties par vietu, auditoriju un izvēlēties vienu vai citu tīkamu pieeju, kura varētu būt interesanta arī bērniem. Spilgti piemēri ir scenārijs "Kas lācītim grāmatai vēderā?" (grāmatas sastāvdaļu iepazīšana), "Stāstu māja" (dažādu naratīva elementu analīze) vai "Domā, lūdzu" ("labo" un "ļauno" tēlu iepazīšana, lai ilustrētu, kāpēc pastāv viedokļu atšķirības). Kopumā minētie piemēri jau iezīmē, ka rokasgrāmatas piemēri ne tikai aicina runāt par kritisko domāšanu, bet arī par stāstniecību, naratīvu analīzi - elementiem, kam ir visai nopietns potenciāls veicināt arī interesi par lasīšanu, kino, stāstu veidošanu.
Grāmata ir orientēta uz bibliotēku un skolu vidi - ja bērni ar jautājumiem strādā individuāli vai ģimenes vidē, daži scenāriji prasīs adaptāciju. Tāpat scenāriju izmantošanai kā vērtīgs un dažkārt pat nepieciešams palīgmateriāls ir norādītas bilžu grāmatas, līdz ar to rokasgrāmata ierosina arī krājuma pārskatīšanu un analīzi, lai noteiktu, kuras bērnu grāmatas var kalpot kā medijpratības nodarbību papildinātājas.

"Domā ātri, domā lēnām" ir Nobela prēmijas laureāta Daniela Kānemana nozīmīgākais darbs psiholoģijā un uzvedības ekonomikā. Tajā tiek pētīts, kā cilvēki domā, pieņem lēmumus un novērtē realitāti. Balstoties uz gadu desmitiem ilgiem pētījumiem, no kuriem liela daļa tika veikta kopā ar līdzstrādnieku Amosu Tverski, Kānemans atklāj, ka mūsu prātus pārvalda divas atšķirīgas kognitīvās sistēmas: ātrā, intuitīvā domāšana un lēnā, apzinātā domāšana.
Šis duālās sistēmas modelis izskaidro, kāpēc cilvēki bieži uzticas intuīcijai pat tad, ja tā viņus maldina. Lai gan grāmatā tiek aplūkota sarežģīta psiholoģijas teorija un prakse, tajā tiek izmantoti spilgti piemēri, dzīves situācijas un intuitīvi eksperimenti. Iesaistot lasītāju spraigā sarunā par domāšanas procesu, autors parāda, kādos aspektos varam un kādos nevaram uzticēties intuīcijai, kā savukārt gūt labumu no lēnās domāšanas priekšrocībām. Ieteikumi būs vērtīgi ikvienam, kurš jebkad ir cīnījies jautājumu - kas tad ir kritiskā domāšana un kā to varu praktizēt labāk?
"Domā ātri, domā lēnām" nereti pamatoti tiek dēvēta par mūsdienu psiholoģijas literatūras klasiku. Kānemans meistarīgi izskaidro, kā darbojas prāts un kāpēc tas bieži vien darbojas pret mums, pat ja paši to neapzināmies. Kur šo aprakstu un ieteikumus izmantot jau paliek lasītāja ziņā - attiecībās, biznesā, sevis pilnveidošanā. Jautājumu loks ir tik plašs, cik mūsu spēja tos pielāgot savai dzīvei un vajadzībām.






Comments