Zane Gailīte. Mūsu Baumaņu Kārlis

Latviešu muzikoloģe, mūzikas vēsturniece un pedagoģe Zane Gailīte (1952-2019) publicējusi vairākus pētījumus par latviešu mūzikas vēsturi. Viņa ir pirmā muzikoloģe, kura ieguva Lielo mūzikas balvu par kultūrvēsturisko pētījumu "Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli" (2003).

Zanes Gailītes grāmata "Mūsu Baumaņu Kārlis" ir ne tikai darbs par Latvijas valsts himnas autoru, par viņa ikdienišķajām rūpēm un spītīgo raksturu, bet arī plašs stāsts par 19. gadsimta Latvijas vēsturisko un kultūras vidi.

Bija 1853. gads. Kārlis mācījās izcilā pedagoga un latviešu kora mūzikas pamatlicēja Jāņa Cimzes vadītajā Valkas seminārā. Baumaņu Kārlis, būdams pašapzinīgs latvietis ar jaunlatviešu idejām, bieži vien nonāca domstarpībās ar pedagogu. Kamēr Jānis Cimze uzskatīja, ka skolotājam jābūt pieticīgam, paklausīgam un jāseko vācu pedagoģiskajiem paraugiem, Baumaņu Kārlis aizstāvēja latviešu nacionālo pašapziņu. Viņš vēlējās, lai latviešu mūzikā būtu vairāk tautiskuma, nevis vācu baznīcas formu.

Šīs domstarpības atspoguļoja plašāku laikmeta konfliktu starp konservatīvo, vāciski ievirzīto audzināšanu un jaunlatviešu nacionālās atmodas idejām. Pēc Baumaņu Kārļa domām, arī Cimzes sastādītajā dziesmu krājumā "Dziesmu rota", latviskais gars bija apslāpēts un vāciski orientēts.

Divdesmit trīs gadu vecumā Baumaņu Kārlis ieradās Pēterburgā, pilsētā, kas ar laiku kļuva par īstenu jaunlatviešu pulcēšanās vietu. Jau kopš 1868. gada tur darbojās Latviešu biedrība un teātris.

Ap 1874. gadu Pēterburgā iznāca Baumaņu Kārļa pirmās oriģināldziesmas.

Tieši šeit, Pēterburgā, latviskajā vidē, radās dziesmas "Dievs, svētī Latviju!" mūzika un vārdi. Pirmajā rokraksta variantā tā tika rakstīta vīru korim. Vēlāk Baumaņu Kārlis to aranžējis jauktajam korim ar pavadījumu. Vēlāk himna transponēta par toni zemāk, acīmredzot tāpēc, lai būtu vieglāk dziedāt.

Milzīgs nacionālās atmodas notikums bija 1873. gada pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Zane Gailīte citē skaistos Ausekļa vārdus: "Lepnās Rīgas vārti atvērās, viņas palodas pacēlās, un nievātā tauta caur tiem iegāja. Rīga nodimdēja, Māras baznīca notrīcēja, un Ķeizardārzs pārvērtās dziesmu ezerā." Lai gan Baumaņu Kārļa dziesma "Dievs, svētī Latviju!" tajos netika atskaņota, jo dziesma vēl nebija oficiāli atzīta, tomēr ar sajūsmu tā tika nodziedāta 26. jūnijā Jāņa Dreiberģa vadībā, kad biedrības namā notika dziedātāju apsveikšana. Tātad bija dzimusi mūsu dziesmu dziesma – himna, kas kļuva par latviešu tautas kopā saucēju un mūsu piederības zīmi.

Zanes Gailītes grāmata ir vērtīgs izziņas avots par vienu no Latvijas kultūras stūrakmeņiem - Baumaņu Kārli. Tajā jūtams gan akadēmisks pamats, gan literāra pieeja - fakti tiek savīti ar dzīviem aprakstiem un laikmeta detaļām. Muzikoloģe izmantojusi vēstures avotus, vēstules un preses materiālus, kas netraucē stāstam plūst dabiski un saistoši.

Kā raksta pati autore:

"Baumaņu Kārlis … paliks vēsturē un mūžībā kā rosinātājs, mudinātājs, spriedējs un visādā ziņā – gudrinieks, kam nekad nav padoma trūcis, nekad nav kabatā pēc vārdiem jāmeklē un nekad nav bijis žēl nodzīvoto dienu; tās lielākoties vienmēr bijušas piepildītas ar darbiem un idejām: muzikālām un literārām, sarkastiskām un brīžiem - vienkārši jocīgām. Viņš savu daļu Tēvzemes labā ir pārpārēm piepildījis."

Noderīgi: Baumaņu Kārlis Latvijas valsts himna Zane Gailīte. Mūsu Baumaņu Kārlis. Mākslinieks Eduards Groševs; redaktore Zaiga Lasenberga. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015. 166 lpp. ISBN 9789934053849

Inta Šapovalova ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mūzikas krājuma eksperte.