Jūlija un augusta "Literatūras ceļvedī" daba ienākusi daudzos un ļoti atšķirīgos veidos. Ar šo numuru paplašinām arī "Literatūras ceļveža" ziņu sadaļu. Šīs un citas grāmatas atradīsi jūlija un augusta apvienotajā "Literatūras ceļveža" numurā. Un vēl – ir pagājis gads, kopš esmu "Literatūras ceļveža" redaktore. Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore anita.veckalne@lnb.lv

Ilustrācija: Laura Lukeviča Jūlija numurs portālā “Literatūras ceļvedis” aicina lasītājus piedzīvot jaunas un daudzveidīgas literatūras formas, kurās teksts kļūst par ceļvedi. Atskatoties uz teksta vēsturi un literatūras attīstību, iesaku apskatīt grāmatas apskatu "Papiruss. Kā redzams – jūlija numurs ir teksta un kvalitatīvas literatūras pārbagāts. Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore

domraksti”, kurš atspoguļo Pētera Brūvera (1957–2011) daudzveidīgo radošo daiļradi un tās vietu latviešu literatūrā aktualizējusi vietējā literārā mantojuma rakstniecības vērtības, turklāt rosinājusi sabiedrību uz sarunām par literatūras

2023. gada sākumā iznāca ilgi gaidīts izdevums – pirmā mācību grāmata administratīvā procesa tiesībās latviešu valodā. Izdevums sastādīts atbilstoši augstskolā apgūstamajam administratīvā procesa tiesību kursam. Latvijā administratīvā procesa tiesību galvenais avots ir Administratīvā procesa likums. Ilgu laiku tieši šī likuma komentāru izdevums (izdots 2013. gadā) bija viens no visbiežāk izmantotajiem avotiem, apgūstot administratīvā procesa tiesību jautājumus. Grāmatā sniegts neliels, koncentrēts vēsturisks ieskats administratīvā procesa tiesību attīstības posmos Latvijā – gan par to, kā veidojusies šī procesa izpratne pirms, gan kā tā attīstījusies pēc mūsu valsts nodibināšanas. Izdevumā rodams apstiprinājums tam, ka pirmais pētījums par administratīvo procesu Latvijā ticis publicēts tikai vairāk nekā 15 gadus pēc administratīvo tiesu izveides. Raksturota arī šīs tiesību jomas attīstība pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā – šeit nozīmīgi atzīmēt Egila Levita iniciēto nepieciešamību nošķirt administratīvo procesu un administratīvo pārkāpumu regulējumu. Turpinājumā autori pievērsušies administratīvā procesa pamatjēdzienu skaidrojumam, administratīvā procesa principiem, arī procesa dalībniekiem gan iestādē, gan tiesā. Skaidrots arī jautājums, kuram ir tiesības būt par personas tiesisko interešu aizstāvi. Atsevišķi apskatīts administratīvais process iestādē un tiesā. Noslēdzošajās nodaļās pastiprināta uzmanība pievērsta atlīdzinājuma jautājumiem, valsts atbildības priekšnoteikumiem, kā arī administratīvā akta un tiesas nolēmumu izpildei. Svarīgi, ka pirms katras nodaļas piedāvāts resursu saraksts ar galvenajiem avotiem, kurus autori iesaka konkrētā temata padziļinātai apguvei. Turklāt jāatzīmē, ka katrs no apskatītajiem tematiem ir papildināti ar piemēriem, tajā skaitā, judikatūru par attiecīgajiem jautājumiem, t.i., ar tiesu spriedumos un atzinumos sniegtajām nozīmīgākajām juridiskajām atziņām un principiem. Atsevišķos gadījumos ietverti arī detalizētāki skaidrojumi (tos tekstā var viegli atpazīt, jo izcelti rindkopās ar atkāpēm un mazākiem burtiem). Kaut arī mācību grāmatas mērķauditorija ir studenti, ne mazāk noderīga tā var būt arī praktizējošiem juristiem – kā rokasgrāmata zināšanu atsvaidzināšanai tajā vai citā jautājumā, kā arī jebkuram interesentam, kuram ir aktuāls kāds no administratīvā procesa tiesību aspektiem. Noderīgi: tnagramatas.tna.lv / www.at.gov.lv / www.jf.lu.lv Administratīvā procesa tiesības: mācību grāmata. Autori: Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis, Anita Kovaļevska. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023. 443 lpp. ISBN 9789934508981. Ilze Gensberga ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

“Šeit, pavisam nelielā Dieva ierādītā zemes laukumiņā starp daudzām citām pilsētām kopā ar maniem sirdspukstiem tikšķ pasaulē visskaistākās un man visdārgākās pilsētas sirds. Talsi.” Tie ir Maijas Laukmanes vārdi no cita Talsiem veltīta izdevuma “Pilsētas grāmata: dzeja un pulsācijas” (Aleksandra Pelēča lasītava, 2013). Savukārt atzīmējot Latvijas simtgadi, iznāca krājums “Pakalni pilsētas vaibstos” (Aleksandra Pelēča lasītava, 2018), kurš turpināja Talsiem un Talsu pakalniem veltītu dzeju, apvienojot ne tikai pārdomas par ielu līkumiem un pagalmiem, bet arī par cilvēkiem, kuri arī pēc aiziešanas mūžībā savā veidā joprojām sajūtami arī mūsdienās. “Ielošanās. Talsu ielu līkloči un noslēpumi” (Aleksandra Pelēča lasītava, 2022) paver jaunu lappusi Talsiem veltīto grāmatu klāstā – šeit dzejā sastopas Talsu ielas. Grāmatas saturs nosacīti dalāms trīs sadaļās. Pirmajā daļā Talsu ielas iedzīvojušās Maijas Laukmanes rotaļīgajos dzejoļos, kas būs īpaši saistoši tieši jaunākajiem lasītājiem. Gandrīz katrs alfabēta burts iesakņojies kādā dzejiskā un vizuālā Talsu ieliņas stāstā. Grāmatu papildina jau vairāku citu Laukmanes grāmatu ilustratores, mākslinieces Antras Auziņas-Bajāres zīmējumi un vizuālais dizains. Otra grāmatas daļa veltīta 13 personībām, kuru vārdā nosauktas Talsu ielas. Līdzās lielajiem Latvijas dižgariem Krišjānim Valdemāram un Rainim nostājušās tādas personības kā Justīns Grots vai Voldemārs Ruģēns, par kuriem līdz šim ne katrs jaunais talsinieks zinātu pastāstīt. Biogrāfisko informāciju papildina fakti par personu saistību ar savu pilsētu un novadu. Izdevuma trešā sadaļa aicina lasītāju aktīvi iesaistīties: grāmatas beigu daļā atstātas mākslinieces noformētas brīvas lapas ar pilsētas ielu karti – tās var aizpildīt ar saviem dzejoļiem, pārdomām un zīmējumiem, atzīmēt savas iecienītākās, mīļākās vietas pilsētā, ceļu uz skolu, vietu, kur dzīvo labākais draugs. Runājot par Laukmanes “Ielošanos”, neviļus aizdomājos – vai iespējams, ka dažādu autoru grāmatas vieno kādas ciešas, netveramas saites? Manuprāt, šajā gadījumā var atbildēt apstiprinoši, atceroties Ievas Samauskas un Gundegas Muzikantes kopdarbu “Pilsēta no A līdz Z” (“Annele”, 2009) – tā ir grāmatiņa, kurā dzejā un ilustrācijās iedzīvojušās Rīgas pilsētas ielas. Aizvēja, Aveņu, Ceriņu, Puķu ir tikai dažas no ielām, kuru nosaukumi caurvij abus šos “ielu grāmatu” darbus. Lūk, daži piemēri: “… Aizvēja ielā nekad nav vēja – It nekāda: ne maiga, pavisam neliela, Ne arī stipra un mežonīgi spēja! Vējš Aizvēja ielai vienmēr garām zogas Kā balerīna uz pirkstgaliem…” (Ieva Samauska, “Pilsēta no A līdz Z”) “…Kā gan ielas prot izlīkumot Tik ļoti daudz līkumu? Kā neaizķeras tām kājas? Mazs, mazs saules stariņš Brīnās, brīnās un brīnās, Paslēpies aiz vēja, Līdz izskrien ielas malā un izlasa Ielas nosaukumu: AIZVĒJA” (Maija Laukmane, “Ielošanās”) Nedaudz neskaidra gan ir grāmatas mērķauditorija. Jaunākos lasītājus visvairāk iepriecinās dzejas un ilustrāciju rotaļas, bet, lai novērtētu izzinoši enciklopēdiskos personību aprakstus un atsauces Talsu pilsētvidē un kultūrvēsturē, nāksies būt jau krietni zinošākam. Prieks, ka šajā izziņas procesā iesaistīti arī skolotāji un bibliotekāri, plānojot bērniem ar novadpētniecību saistītas mācībstundas. Tomēr, iespējams, grāmatas patiesais un īstenais lasītājs ir un būs pati Pilsēta. Talsi. Un tā varbūt būs pat labāk. Talsos šobrīd ir 137 reģistrētas ielas, bet pilsēta aug un ielu saraksts papildinās. Un tas var nozīmēt tikai to, ka arī grāmatas, kas būs veltītas Talsiem un priecēs pilsētniekus un viesus, taps vēl un vēl. Grāmata izdota ar Talsu novada Kultūras un tūrisma projekta konkursa un Talsu novada pašvaldības atbalstu. Varbūt arī citām pilsētām vērts radīt kādu ielu stāstu vai līdzīgu projektu, jo popularizēt savu pilsētu jebkurā pieejamā veidā taču nekad nevar būt par daudz! Noderīgi: talsunovads.lv Laukmane, Maija. Ielošanās. Talsu ielu līkloči un noslēpumi. Māksliniece Antra Auziņa-Bajāre. Talsi: Aleksandra Pelēča lasītava, 2022. 120 lpp. ISBN 9789934513596. Andžejs Beļevičs 2022. gada novembra numura iznākšanas brīdī ir Talsu Galvenās bibliotēkas sociālo mediju speciālists.

Vienā no iepriekšējiem “Literatūras ceļveža” numuriem lasītāji jau tika iepazīstināti ar šīs sērijas

Piebilstams, ka Hājīčeks ir Čehijā atzīts autors, kurš divas reizes saņēmis čehu literatūras galveno albāņu, baltkrievu, bulgāru, horvātu, angļu, vācu, ungāru, itāļu, latviešu, maķedoniešu, poļu, slovēņu, ukraiņu

vēlēšanām un ar neskaidriem attīstības scenārijiem turpinājās Krievijas iniciētais militārais konflikts Ukrainā Savukārt Ukraina turpinājusi attīstīt apbrīnojamu pretestības spēju, kļūstot par dronu lielvalsti. Tomēr, balstīti uz apjomīgu literatūras un ekspertu viedokļu analīzi, nodaļā sniegtie valstu raksturojumi Atsauksme "Literatūras ceļvedī" šeit: https://www.literaturascelvedis.lv/post/jacob-mikanowski-goodbye-eastern-europe

Pirmdienas rītā, ieradies darbā, pirmoreiz no kolēģes uzzināju par plašo diskusiju par šī gada Latvijas Literatūras gada balvas laureātu nominācijā "Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā" un programmā Autors izprot bērnu literatūras daudznozīmības burvību. tādējādi maina rakursu no bērna uz pieaugušā skatpunktu, bet saglabā būtību, iepriecinot bērnu caur literatūras Literatūra ir pasaules, emociju un pārdzīvojumu spogulis, sava laika nospiedums.

Grāmatu izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds. Ne velti Kārlis Vērdiņš teicis, ka “…viņas baletiņi ir viena no spicākajām trimdas literatūrā sacerētajām Tagad par viņas pienesumu latviešu literatūrā liecina jaunizdotā grāmata “Saules spēles”. Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2024. 247 lpp.

Literatūra šajā sarunā ieņem īpašu vietu, jo tieši grāmatas bieži vien ļauj ieraudzīt sievietes pieredzi par iedvesmu arī citiem lasītājiem atklāt jaunus stāstus, autores un skatījumus uz sievietes pieredzi literatūrā Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore anita.veckalne@lnb.lv Leta Semadeni. Grāmata, kas jauc robežu starp literatūru, performanci un dzīvi.

Ilustrācija: Laura Lukeviča Mēs esam atbildīgi par to, ko mums ir iespēja apbrīnot Oktobri un novembri "Literatūras Šajos mēnešos esam papildinājuši "Literatūras ceļvedi" ar speciālnumuriem, kas ļauj padziļinātāk ieskatīties Šajā "Literatūras ceļveža" numurā īpaši pieminam cilvēkus, kuri nes mūsu kultūru un bagātību. Un visbeidzot – milzīgs prieks, ka "Literatūras ceļvedis" Instagramā ir sasniedzis vairāk nekā 1000 Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore