top of page
Search

Ivars Å teinbergs. ams, ams, ams!

  • Ričards Edijs Å tibe
  • 25 minutes ago
  • 4 min read

Pirmdienas rÄ«tā, ieradies darbā, pirmoreiz no kolēģes uzzināju par plaÅ¡o diskusiju par Å¡Ä« gada Latvijas LiteratÅ«ras gada balvas laureātu nominācijā "Labākais literatÅ«ras autordarbs bērniem latvieÅ¡u valodā" un programmā "Bērnu, jaunieÅ¡u un vecāku ÅŸÅ«rija" iekÄŒauto darbu vecuma kategorijā "7+", ko ilustrējis Jurijs Tatarkins un izdevis “Liels un mazs”. Dzejnieka un literatÅ«rzinātnieka Ivara Å teinberga debija bērnu literatÅ«rā izraisÄ«ja plaÅ¡u rezonansi, jo divos dzejoÄŒos apskatÄ«tas sabiedrÄ«bā neviennozÄ«mÄ«gi vērtējamas tēmas. IzlasÄ«jis grāmatu, sapratu, ka tajā ir daudzas nozÄ«mÄ«gas Ä«paÅ¡Ä«bas, ko bÅ«tu jāuzsver izskanējušās kritikas vietā.


Abi plaÅ¡i apspriestie dzejoÄŒi par tēti, kurÅ¡ oÅŸ (38. lpp.) un tēti, kam patÄ«k uzkrāsot nagus (41. lpp.) raisa vairākas pārdomas. Tēlainā pieeja alkohola lietoÅ¡anas atainoÅ¡anai ar smarÅŸas palÄ«dzÄ«bu ir precÄ«za, jo atklāj bērna iespējamo priekÅ¡statu, izmantojot daşādas maņas. PretnostatÄ«jums, ka "mamma liek to gulēt kā bēbÄ«ti", bet tikmēr bērns sÄ“ÅŸ un gaida, "kad tētis bÅ«s izgulējies un nomazgājies/ un varēs paņemt mani opā" mudina domāt par sociālo realitāti Ä£imenē, kāda ir satopama Latvijā, un sabiedrÄ«bas gatavÄ«bu to pieņemt. Savukārt nagu uzkrāsoÅ¡ana un doÅ¡anās (pat ne piedalÄ«Å¡anās!) uz praidu, lai arÄ« iespējami sensitÄ«va tēma, mudina domāt par cieņpilnu attieksmi un vienlaikus (arÄ« ārpus praida konteksta) izgaismo sabiedrÄ«bā valdoÅ¡os priekÅ¡status par vÄ«rieti.


Bez diviem daudzviet interneta dzÄ«lēs publicētajiem dzejoÄŒiem krājumā "ams, ams, ams!" atrodami vēl divdesmit. Pēc formas dzejoÄŒi ir daudz klasiskāki un pat vairāk atbilst daudzu bērnu vecāku konkrētajām vēlmēm. Tie ir nereti uzrakstÄ«ti četrrindēs, ar viegli identificējamām un skanÄ«gām atskaņām, ko varētu izmantot skolas vai daiÄŒrunāšanas konkursu vajadzÄ«bām. Citviet dzejolis veidots kā dialogs vai tajā izmantota tiešā runa, mudina uz aktÄ«vu lÄ«dzdalÄ«bu skaÄŒajā lasÄ«Å¡anā lomās, tādējādi stiprinot lasÄ«Å¡anu kā cilvēkus saliedējoÅ¡u darbÄ«bu.

Tematiski dzejoÄŒos atrodamas vairākas bērnam viegli saprotamas metaforas, ko dzejnieks izmanto kā vadmotÄ«vu vai paspilgtina, izmantojot vārdu spēles. Tā tas atklājas dzejolÄ« par mammu gÅ«gli (dzejnieka izvēlētais rakstÄ«bas veids), kas tomēr visu nezina un tādējādi sasaucas ar plašāku tēmu par datu aizsardzÄ«bu un droÅ¡Ä«bu internetā. ArÄ« dzejolÄ« par neparastām zobu pastām iztēles lidojums liek mutē saskriet siekalām par daşādām garšām, kādas zobu fejas māsa var piedāvāt. Visspilgtāk dzejnieks savu patiku pret vārdu spēlēm pauÅŸ dzejolÄ« "Izdomātas valodas", kur bērniem vienkāršā veidā atklāj, cik atÅ¡Ä·irÄ«gi var izjust vārdus, frāzes un pat valodas atkarÄ«bā no lÄ«dzskaņu un patskaņu regularitātes un salikuma.


Autors dzejoÄŒos iezÄ«mē Å¡odienu, sociālos apstākÄŒus un ikdienu, kādā sevi atrod pieauguÅ¡ie un kurā uzaug bērni. Tā lasÄ«tājs iepazÄ«stas ar audzinātāju astoņroci, kurai nav spēka izdarÄ«t visus darba pienākumus, tēti, kurÅ¡ aizbrauc komandējumā un pēc kura klātbÅ«tnes skumst gan mamma, gan bērns, un mammu, kura daudz raksta kladē, jo "iznākumā sanāk – man ir divas dzÄ«ves/ viena Ä£imenē bet otra – burtos/ abās esmu brÄ«va tikai vienā mazliet vairāk/ vienā viss ir Ä«sts bet otrā – varu burties" (42. lpp.).

Autors izprot bērnu literatÅ«ras daudznozÄ«mÄ«bas burvÄ«bu. Tāpēc dzejoÄŒi "bzdings", "besis" un dzejolis par bērnÄ«bā bieÅŸi dzirdēto frāzi "kad izaugsi, tad sapratÄ«si" pieauguÅ¡ajiem varētu raisÄ«t lielāku smaidu un atsaukt atmiņā paÅ¡u piedzÄ«votas situācijas. I. Å teinbergs tādējādi maina rakursu no bērna uz pieaugušā skatpunktu, bet saglabā bÅ«tÄ«bu, iepriecinot bērnu caur literatÅ«ras rotaČību. DaÅŸkārt robeÅŸa starp bērna novērojumu un pieaugušā vērtējumu kČūst neskaidra. To labi ilustrē dzejolis "iesaukas", kurā bērna novērojums saplÅ«st ar pieauguÅ¡a cilvēka vērtējumu. DzejolÄ« literārais tēls, neapmierināts ar daşādām iesaukām, kādas viņam tiek pieÅ¡Ä·irtas, beigās nosaka, ka "neesmu purva dÅ«kurs/ un neesmu pÅ«kainais kuzu/ ja nevarat saukt mani pareizi/ labāk pastāviet klusu" (33. lpp.). Jāuzsver, ka autors izceÄŒ arÄ« aizmirstus un ikdienā retāk izmantotus vārdus, kā iepriekÅ¡ fragmentā minētais "dÅ«kurs", turklāt gaumÄ«gi izvairās no lamuvārdu pielietoÅ¡anas, tādējādi saglabājot poētisku tēlainÄ«bu un skaistumu arÄ« ikdienišķām norisēm.


Par spÄ«ti plaÅ¡ajai rezonansei maz ir izcelts ilustratora J. Tatarkina veikums, kura rokraksts ir uzreiz atpazÄ«stams. LÄ«dzās dzejoÄŒiem J. Tatarkina ilustrācijas ieņem salÄ«dzinoÅ¡i neatkarÄ«gu lomu, attēlojot pasauli ar bērniem raksturÄ«gu fantāziju. Tā 11. tramvajs pārvērÅ¡as par garu čūsku, uz kuras sÄ“ÅŸ pasaÅŸieri. Ilustrācijas ir vienkārÅ¡as, ātri uztveramas un rotaČīgas, tajās bieÅŸi atrodami elementi, ar ko asociējas bērnÄ«ba: slidkalniņš, HalovÄ«ns, dators. ĪpaÅ¡u vietu komiskuma pastiprināšanai ieņem kaÄ·is ar brillēm, jo Ä«paÅ¡i lasÄ«tājiem, kuriem ir mājdzÄ«vnieki. Ar ilustrāciju palÄ«dzÄ«bu bērns – lasÄ«tājs – iepazÄ«st plašāku kontekstu, kurā pats sevi var identificēt ārpus tiešā teksta vēstÄ«juma.


NedÄ“ÄŒas garumā vēroju un vaicāju lasÄ«tājiem viņu viedokli par grāmatu. NosodÄ«jumu nedzirdēju, tāpēc secinu, ka izskanējuÅ¡ie viedokÄŒi interneta dzÄ«lēs drÄ«zāk bija izdevÄ«ga metode trokšņa radÄ«Å¡anai un politisku intrigu vērpÅ¡anai. Pieaugušā pieredzes dÄ“ÄŒ vērtējums par dzejoli un tā saturu atÅ¡Ä·iras no bērna. DzejolÄ« par braucienu uz zoodārzu, iespējams, visspilgtāk izteikta Å¡Ä« atziņa, jo pretstatā pieauguÅ¡ajiem vai lielajam brālim roņu un flamingu vietā "viņu vairāk interesē/ vārna balodis un strazds/ divgadniekam apburoÅ¡s/ viss kas citiem prasts" (18. lpp.).


Apvaicātie lasÄ«tāji pauda pozitÄ«vu attieksmi par grāmatu. LiteratÅ«ra ir pasaules, emociju un pārdzÄ«vojumu spogulis, sava laika nospiedums. Kā lasÄ«tājam ir tiesÄ«bas izvēlēties lasāmvielu, tā arÄ« rakstniekam ir tiesÄ«bas dalÄ«ties savos iespaidos un novērojumos, tāpēc pieņemsim literatÅ«ru tās mākslinieciskajā daudzveidÄ«bā, nevis atgriezÄ«simies pie cenzÅ«ras vai sarakstiem ar atÄŒautām un aizliegtām tēmām.

Ivars Šteinbergs. ams, ams, ams! Ilustrējis Jurijs Tatarkins; redaktore Inese Zandere; dizains: Artis Briedis. Rīga: liels un mazs, 2025. 45 lpp. ISBN 9789934633331.


Ričards Edijs Å tibe ir Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpoÅ¡anas nodaÄŒas vadÄ«tājs.



Raksti mums

Thanks for submitting!

© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page