Grāmatas par sievietes pieredzi: Latvijas Rakstnieču apvienības ieteikumi
- Literatūras ceļvedis
- 7 hours ago
- 2 min read
Martā tiek atzīmēta Starptautiskā sieviešu diena, tāpēc šis ir laiks, kad runājam gan par sieviešu panākumiem un iedvesmu, gan par izaicinājumiem, ar kuriem sievietes joprojām sastopas dažādās dzīves jomās. Literatūra šajā sarunā ieņem īpašu vietu, jo tieši grāmatas bieži vien ļauj ieraudzīt sievietes pieredzi visā tās daudzveidībā – no klusas ikdienas drosmes un atbildības līdz iedvesmojošai neatlaidībai un pretestībai.
Atsaucoties aicinājumam dalīties ar nozīmīgām lasīšanas pieredzēm, Latvijas Rakstnieču apvienības dalībnieces iesaka grāmatas, kas viņām bijušas īpaši svarīgas. Katrs ieteikums ir personisks skatījums uz grāmatām, kas iedvesmojušas, rosinājušas domāt vai palīdzējušas labāk izprast to, ko nozīmē būt sievietei un kā šo pieredzi piedzīvo citas.
Sirsnīgs paldies Latvijas Rakstnieču apvienības biedrēm par atsaucību un dalīšanos ar šīm nozīmīgajām grāmatām. Ceram, ka viņu ieteikumi kļūs par iedvesmu arī citiem lasītājiem atklāt jaunus stāstus, autores un skatījumus uz sievietes pieredzi literatūrā un dzīvē.
Anita Veckalne
"Literatūras ceļveža" redaktore
Grāmata ir par sievietes spītu un spēku dzīvot ilgi. Zaudējuma ēna ir milzīga, taču tikpat lielas ir atmiņas, kas dara laimīgu un palīdz noturēties virs ūdens, peldot, airējot savas sirds laivā – ar mīlestības un neizbēgamības airiem. Nepārvēršoties par cilvēka ietvaru, bet turpinot būt cilvēkam, kas rūpējas un pat rāda dzīvesprieka, dzīvesbaudas un arī sēru un skumju piemēru mazmeitai. Pasniedz bērnam emociju un robežu ābeci. Viss ir kā uz delnas, bet vienlaikus noslēpumains. Tieši nāves tuvumā dzīve ir visdzīvākā, varbūt tāpēc šī grāmata šķiet tik skaista, tik stipra kā sieviete, kura mācās pieņemšanu, apzinoties, ka pilnīgi un līdz galam tas var arī neizdoties. Nu un tad? Grāmatu iesaka: Inga Pizāne, dzejniece.
Smalki un rūpīgi izpreparēta sievietes esības ievainojamākā daļa – autore runā par dusmām, par kaunu, par vainu, ieskatās acīs skumjām un bailēm un brīžiem, kad nākas vilties. Šajā krājumā ir daudz sāpju un daudz cerību gaišuma – dzeja, kas liek smaidīt caur asarām un priecāties par valodas grodo lietojumu un spēju ieraudzīt ikdienišķībā paslēptos brīnumus.
Debijas krājumos putnu tēma parasti ir riskanti slidena, jo "putna" tēls ir poētiski ļoti ietilpīgs un pašpietiekams, un ir viegli ar to iebraukt salkanības grāvī, taču Džena brīnišķīgi tiek galā gan ar saviem, gan dzejas putniem, nevienu brīdi nekļūstot banāla.
Ļoti spēcīgs un sievišķīgs krājums, kuru lasīt tad, kad uzbrūk akūta melanholija – te sadzirdēsi radniecisku balsi un ieraudzīsi ceļu, pa kuru atgriezties pie sevis.
Grāmatu iesaka: Dace Rukšāne, rakstniece.
Grāmata, kas pārsteidz gan satura, gan formas ziņā. Grāmata, kas jauc robežu starp literatūru, performanci un dzīvi. Un tā nav metafora – ar to nedomāju, ka grāmata uzrakstīta reālistiski, bet gan to, ka grāmatas galvenā varone un autore vienā personā izdara drosmīgas, neiedomājamas un pat neloģiskas izvēles ar diezgan skaidru motivāciju (vai varbūt svētību?) – lai to pierakstītu. Beidzot kāda ir aprakstījusi to, cik pretīgi un grūti ir iemīlēties. Nē, nevis aprakstījusi, bet pieredzējusi, datējusi un atļāvusi mums to izlasīt.
Interesanti, ka, lai arī grāmata Amerikas Savienotajās valstīs izdota 1997. gadā un kļuvusi par kulta klasiku, latviešu valodā tā tulkota un izdota tikai pirms trīs gadiem, 2023. gadā. Tomēr, to lasot, rodas sajūta, ka Latvijas auditorijai šī grāmata ir vajadzīga un piemērota tieši šobrīd. Grāmatas tulkotājas Agneses Krivades priekšvārds, kas ietverts mīlestības vēstulē, lasītājam ļauj uzzināt par grāmatas nozīmi plašākā kontekstā.
Grāmatu iesaka: Elizabete Lukšo-Ražinska, rakstniece un scenāriste.
Comments