Oliver Moody. Baltic: The Future of Europe

Olivera Mūdija (Oliver Moody) "Baltic: The Future of Europe" Latvijas veikalu grāmatu plauktos parādījās klusi. Nelielā formāta paperback izdevuma vāks vilina ar lakonisku, Rietumu kristietībai raksturīgu baznīcas torni, kas pārtop raķešu galviņā. Izvēlētais dizains ir trāpīgs - tas precīzi atspoguļo trauslo balansu starp mieru un potenciālu agresiju, kas šobrīd valda Eiropas un tās Austrumu kaimiņzemes attiecībās. Pētījums aptver deviņas Baltijas jūras reģiona valstis (Dāniju, Igauniju, Somiju, Vāciju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Zviedriju un Norvēģiju), kas vēsturiski bijušas Eiropas robežjosla ar Krieviju. Pieredzot tās agresiju, šīs zemes ieguvušas arī spēju adaptēties, ģenerēt idejas un nodrošināt ekspertīzi, ko šobrīd iespējams izmantot kopējai Eiropas attīstībai.

Pētījuma autors Olivers Mūdijs ir "The Times" un "The Sunday Times" korespondents Berlīnē, kura ekspertīzes sfēras ir Vācija, Centrāleiropa un Baltijas valstis. Viņa profesionālā interese par Vāciju, Centrāleiropu un Baltiju spilgti atspoguļojas izmantotajos resursos. Līdzās vēsturnieku pētījumiem un arhīvu materiāliem Mūdijs plaši atsaucas uz intervijām un saraksti ar politiķiem un nozaru ekspertiem.

Paperback izdevuma ievadu Mūdijs rakstījis 2025. gada noslēgumā, rēķinoties ar aktuālo ģeopolitisko situāciju, tostarp ASV prezidenta Donalda Trampa neskaidro nostāju NATO jautājumā. Darbu pie grāmatas pamatsatura autors noslēdzis 2024. gada beigās, kad ASV gatavojās prezidenta vēlēšanām, Vācija – Bundestāga vēlēšanām un ar neskaidriem attīstības scenārijiem turpinājās Krievijas iniciētais militārais konflikts Ukrainā. "The Baltic" lasīšanas brīdī ģeopolitisko situāciju ir sašūpojušas Trampa īstenotās politiskās un militārās iniciatīvas; Latvijā nojauktā Uzvaras pieminekļa vietā slejas zaļš, cilvēku apdzīvots un dzīvs parks. Savukārt Ukraina turpinājusi attīstīt apbrīnojamu pretestības spēju, kļūstot par dronu lielvalsti.

Mūdija pētījums sastāv no 3 daļām - "Izturība" (Resilience), "Pretošanās" (Resistance) un "Izdzīvošana" (Survival), kas veltītas Baltijas jūŗas reģiona vēsturiskajai pieredzei, tagadnei un iespējamajiem nākotnes attīstības scenārijiem. Vēstures lielo norišu aizēnots, tas dažādu laiku vēsturnieku darbos visbiežāk skatīts vien ar perifēro redzi, saglabājot terra incognita statusu.

Gadsimtu gaitā piedzīvojot daudzus militārus konfliktus, laicīgo un garīgo varu maiņas, epidēmijas un resursu trūkuma periodus, Baltijas jūrai piekļāvušos zemju iedzīvotāji attīstījuši spēju izdzīvot un pielāgoties, kas salīdzinoši komfortablākajos Eiropas rietumos ar laiku izsīkusi.

Olivera Mūdija skatījumā tas ir viens no iemesliem, kādēļ Baltijas reģions no perifērijas var izvirzīties Eiropas uzmanības centrā. Brīdī, kad pasaules lielvaras atkal pārbauda savstarpējā varas sadalījuma robežas, tieši šeit var izšķirties cīņa par Eiropas nākotni, tās vērtību saglabāšanu un militāro un ekonomisko kapacitāti.

Darba pirmajā daļā ("Resilience") autors raksturo Igaunijas, Somijas, Latvijas un Dānijas vēsturi, kas novedusi pie ļoti daudzveidīga attīstības ceļa un ekspertīzes profila 21. gadsimtā. Igaunija šajā daudzveidīgajā grupā izcelta saistībā ar straujo digitālās nozares uzplaukumu, valsts pārvaldes digitalizāciju, medijpratību un spēju pretoties dezinformācijai. Somija iezīmēta kā veiksmīgs totālās aizsardzības (total defense)* piemērs, nodrošinot iedzīvotāju pretestības spēju, kas Mūdija skatījumā pielīdzināma Spartai**. Latvija analizēta saistībā ar situāciju pēc Padomju Savienības sabrukuma, kurā viens no aktuālākajiem bijis identitātes jautājums - "Kurš ir piederīgs Latvijas valstij?"***. Visbeidzot Dānija raksturota saistībā ar potenciālo pieredzi ekoloģijas jautājumu risināšan

ā un atjaunojamās enerģijas nodrošināšanā.

Otrā daļa ("Resistance") iezīmē trīs attīstības scenārijus pretestībai, raksturojot reģiona "uzlecošo zvaigzni" Poliju, Vācijas identitātes meklējumus un piemērus tam, ko var sniegt Baltijas reģiona mazo valstu vienotība. "Pakavveidīgi apvijot Baltijas jūru no Kopenhāgenas līdz Helsinkiem, Viļņai un tad caur Varšavu līdz Prāgai, grupa "mazāko" valstu, kas tradicionāli atradušās Eiropas pasīvajā perifērijā, ir kļuvušas par nozīmīgām patstāvīgām spēlētājām, kas spēj ietekmēt ES un reizēm arī pašas NATO politiku"****. Reģiona nelielo valstu spēja pastāvēt par savu viedokli, vienoties atbalstā Ukrainai un pretestībā Krievijas izplatītajai dezinformācijai Mūdija skatījumā ir resurss, no kura smelties brīdī, kad Eiropas tradicionālās līdervalstis piedzīvo identitātes krīzi.

Visbeidzot trešā daļa ("Survival") veltīta Eiropas attiecībām ar Krieviju un iespējamiem nākotnes scenārijiem. Autors raksturo esošo situāciju, analizē Krievijas līdera stratēģiju attiecībā uz Eiropas valstīm un iezīmē potenciālos militārā konflikta attīstības scenārijus. Nodaļā ietvertie scenāriji ir reālistiski, ietverot informatīvo karu, sabotāžas, militāru iebrukumu un arī tabu tēmu – potenciālu kodolieroču izmantojumu reģionā. Situācijā, kurā mediju lietotāji ik dienu saskaras ar dažādu avotu sniegtiem konflikta pareģojumiem, tostarp dezinformāciju, būtiski apzināties potenciālās konflikta sekas. Vienlaikus nepieciešams attīstīt pretestības prasmes, lai tās nekad nebūtu jāizmanto. Izdevuma noslēgumā autors iezīmē potenciālos scenārijus un stratēģijas Eiropas kopīgo vērtību, pretošanās spējas un savas identitātes saglabāšanai, norādot uz nepieciešamību pievērst uzmanību tieši Baltijas reģiona piedāvātajai ekspertīzei.

Uzreiz jāuzsver, ka Mūdija piedāvātās valstu ekspertīzes jomas neietver visu plašo pieredžu un prasmju spektru, ko katra no tām spēj piedāvāt, tāpat kā nav iespējams viena pētījuma ietvaros sniegt pilnu ainu par katras specifiku. Tomēr, balstīti uz apjomīgu literatūras un ekspertu viedokļu analīzi, nodaļā sniegtie valstu raksturojumi ir korekti un bez liekiem pārspīlējumiem. Kā veiksmīgās, tā neveiksmīgās pieredzes sniedz pamatu ekspertīzei jomās, kuras pārņemt izturības spējas stiprināšanai.

Stratēģiskais princips "Si vis pacem, para bellum" (lat. - "Gribi mieru, gatavojies karam") 21. gadsimta otrā ceturkšņa iesākumā ir atguvis uz brīdi piemirsto aktualitāti Eiropā, un Mūdija skatījumā Baltijas reģions var attīstīt līderību šī miera nodrošināšanai. Nepretendējot uz absolūtas panacejas atrašanu Eiropas problēmām, Mūdijs sniedz vērtīgu pēdējās simtgades notikumu analīzi reģionā, norādot uz tā specifiskās attīstības sniegtajām priekšrocībām.***** Tajā sniegtās atziņas noderēs kā vēsturniekiem, tā politikas, mediju un citu nozaru ekspertiem. Tomēr plašākā skatījumā tas būtu iesakāms ikvienam, sniedzot iespēju paplašināt izpratni par aktuālo situāciju pasaulē un noorientēties mediju sniegtās informācijas un dezinformācijas gūzmā.

* totālās izsardzības jeb visaptveroša valsts aizsardzības koncepcija pārsniedz aizsardzības sektora robežas un prasa visas valdības, pašvaldību, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju un citu struktūru saskaņotu darbību. Vairāk: https://www.mod.gov.lv/lv/nozares-politika/visaptverosa-aizsardziba/sabiedribas-vienotiba-un-psihologiska-noturiba-0

** O. Moody. "Baltic: The Future of Europe", P. 63.

*** O. Moody. "Baltic: The Future of Europe", P. 87.

**** "In a horseshoe that sweeps around the Baltic from Copenhagen to Helsinki to Vilnius and then down through Warsaw to Prague, a group of ‘smaller’ states that were traditionally on the passive periphery of Europe have become important actors on their own right, capable of tilting the policies of the EU and occasionally of NATO itself" (O.Moody. "Baltic: The Future of Europe", P.181.)

***** Šajā ziņā izdevums papildina poļu vēsturnieka Jakoba Mikanovska "Goodbye Eastern Europe", kas iezīmē bijušā Austrumeiropas reģiona specifiku līdz 21. gadsimta pirmajai pusei. Atsauksme "Literatūras ceļvedī" šeit: https://www.literaturascelvedis.lv/post/jacob-mikanowski-goodbye-eastern-europe Oliver Moody. Baltic: the future of Europe. London: John Murray, 2026. 370 lpp. ISBN 9781399814294.

Ieva Ēkena ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mākslas krājuma eksperte.