Populārzinātnisks izdevums “Lielā smaržu grāmata: smaržmīļiem visā pasaulē” soli pa solim vilina smaržu valstībā. Smaržas lietotas jau kopš civilizācijas pirmsākumiem, tādēļ grāmatas autori cauri laikiem atskatās arī pavisam senā pagātnē, ar smaržu stāstu aizvedot lasītāju līdz mūsdienām. Grāmatas papildinātais izdevums latviski tulkots no angļu valodas, savukārt tās pirmizdevums 2018. gadā iznācis franču valodā. Vienpadsmit nodaļās strukturētais saturs sniedz atbildes uz daudziem ar smaržu ražošanu un lietošanu saistītiem jautājumiem. Minēšu vairākus no tiem. Pirmkārt, runājot par smaržu, svarīgi saprast kā darbojas mūsu oža – pirmajā nodaļā lasāms šī jautājuma izklāsts. No kādām sastāvdaļām tiek radītas smaržas, kuros reģionos un kā iegūst to izejvielas? Lasītājs uzzinās, ka pārsvarā smaržu radīšanai tiek izmantotas dabiskās izejvielas, kuras lielākoties iegūstam no aromātiskiem augiem. Šo dabisko izejvielu ieguves vietas norādītas grāmatā iekļautajā kartē. Piemēram, Eiropā smaržu dabiskās izejvielas pārsvarā tiek iegūtas Francijā un Itālijā. Jāmin gan, ka dabiskās smaržu izejvielas tiek iegūtas ne tikai no augu valsts: arī dzīvnieku izcelsmes vielas mēdz tiek iekļaut smaržu receptūru sastāvā. Savukārt 19. gadsimta beigās, kas tiek uzskatītas par modernās parfimērijas laikmeta sākumu, smaržu radīšanā sāk izmantot arī sintētiskās sastāvdaļas, kurām grāmatā veltīta atsevišķa nodaļa. Lai ideju par smaržu pārvērstu izsapņotajā aromātā, pie darba jāķeras parfimēram jeb parfīmu radītājam. Grāmatā sniegts ieskats arī parfimēra profesijā – kas jāapgūst, lai kļūtu par parfimēru; kādas ir parfimēru specializācijas; kāda ir parfimēra darba diena un darba vide? Lasītājs uzzinās arī to, kā norit smaržu ražošanas process, kā smaržas sasniedz pircēju jeb kā tās tiek izplatītas un kas ir neatkarīgā parfimērija. Līdzās atbildēm uz šiem un citiem jautājumiem sniegti arī praktiski padomi ikvienam, kurš lieto smaržas. Piemēram, ko varam izlasīt uz kastītes, kurā iepakota smarža? Kā tās pareizi uzglabāt? Grāmatas noslēdzošajās lappusēs minēti arī citu grāmatu nosaukumi un interneta vietnes, kas ļaus izzināt smaržu pasauli, kā arī norādītas saites uz publisku un profesionālu pasākumu tīmekļvietnēm. Autori norādījuši un aicina apmeklēt populāras ar smaržu pasauli saistītas vietas. Tā, piemēram, atrodoties Francijā, ieteikts apskatīt 1990. gadā dibināto “Osmotēku”, kas ir pirmais un vienīgais smaržu arhīvs pasaulē, kā arī muzejus – Starptautisko parfimērijas muzeju un Parfīmu muzeju. Noderīgi: aminori.lv Lielā smaržu grāmata: smaržmīļiem visā pasaulē. NEZ autoru kolektīvs un Žanna Dorē. Tulkojums no angļu valodas. Rīga: Aminori, 2022. 227 lpp. ISBN 9789934612121. Zane Bondare ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

Apgādā “Zinātne” izdotā teologam un gleznotājam Miervaldim Ķemeram (1902–1980) veltītā monogrāfija paver daudzpusīgu ieskatu šīs 20. gadsimta neordinārās personības dzīvē un radošajā darbībā. Grāmatai it trīs daļas. Pirmā no tām veltīta izdevuma sastādītāja Dr. habil. Art. Ojāra Spārīša redzējumam par mākslinieka dzīvi un radošās darbības kontekstu, to papildina Signes Irbes vēstures avotos un mākslas darbu analīzē balstīts pētījums; otrajā daļā Irbes paveiktais ietver gleznu reprodukciju izlasi (par laikposmu no 1940. līdz 1960. gadam), savukārt trešā daļa veltīta paša mākslinieka, vienlaikus arī mācītāja, autobiogrāfiskām piezīmēm. Tajās autors fiksējis gan sadzīviskas ainas, gan filozofiskus vispārinājumus, dalās iespaidos par mākslas dzīvi, studijām Latvijas Mākslas akadēmijā un savu pedagogu Vilhelmu Purvīti. Luterāņu mācītāja un gleznotāja Ķemera radošajā ceļā netrūkst 20. gadsimtam raksturīgo vēsturisko satricinājumu, tostarp latviešu bēgļu gaitu Sibīrijā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc ģimenes atgriešanās Latvijā 1921. gadā Ķemers studējis jaundibinātajā LELB Teoloģiskajā institūtā (1924–1929), un gadu vēlāk ticis ordinēts par luterāņu mācītāju, lai kalpotu dažādās draudzēs līdz pat 1964. gadam. Sibīrijā aizsāktais jaunrades ceļš ar pirmo izstādi Petropavlovskā 1919. gadā ievirzīja Ķemeru mākslas jomā arī pēc atgriešanās Latvijā. Tādējādi likumsakarīga šķiet viņa Rēzeknē notikusī iepazīšanās ar Purvīti, asistējot plenēros (1927–1928) un pamazām kļūstot par vecmeistara uzticības personu. Pēc desmit gadiem sekoja studijas Latvijas Mākslas akadēmijā (1938–1947) Purvīša Dabasskatu darbnīcā (līdz 1944. gada rudenim) un Ģederta Eliasa Stājglezniecības darbnīcā. Latvijas mākslas reljefā ainavists Ķemers ir piedzīvojis gan kāpumus, gan kritumus, un šī grāmata ir apliecinājums viņa kalpošanai mākslai un Dievam. Grāmatā izmantoti attēli un dokumenti no Ojāra Spārīša, Signes Irbes un citu privātpersonu krājumiem, no Sv. Trīsvienības draudzes arhīviem un Latvijas Nacionālā arhīva, kā arī no muzeju un bibliotēku krājumiem. Miervalža Ķemera 120 gadu atceres gada ievadā Tukuma Mākslas muzejā 2022. gada februārī tika atklāta personālizstāde “Ķemers no Ķemeriem”, kas bija skatāma līdz maija vidum. Noderīgi: lsm.lv / lr1.lsm.lv Miervaldis Ķemers. Dievam un Purvītim pateicīgs. Sastādītājs Ojārs Spārītis. Rīga: Zinātne, 2022. 527 lpp. ISBN 9789934549649. Ingrīda Peldekse ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperte.

Latviešu lasītājus nesen sasniedzis Kristinas Sabaļauskaites diloģijas “Pētera imperatore” otrais romāns. Šajā darbā autore turpina vēstījumu par Katrīnas I jeb Martas Skavronskas neparasto, sarežģīto dzīvesgājumu divās jau iepriekš iedibinātās laika plaknēs: tagadnē, kurā Katrīna ar katru stundu tuvojas savai aiziešanai mūžībā, un pagātnē, mirstošajai imperatorei vēl pēdējoreiz gremdējoties atmiņās. Ja iepriekšējais romāns bija saistīts ar atmiņām par jaunības dienu skaistumu un vienlaikus nedrošību, tad jaunajā darbā sniegts jau nobriedušas, daudz pieredzējušas varones arvien bezkaislīgākais vērtējums laikā, kad attiecības ar vīru, Pēteri I, pakāpeniski kļūst arvien atsvešinātākas. Briestošu dusmu un nesaskaņu fonā tiek definēta arī Katrīnas apņemšanās glābt no viņas vīra bargās tiesas iespējami vairāk savu pavalstnieku, lai gan šis mērķis ne vienmēr izrādās īstenojams. Tādējādi Sabaļauskaitei izdevies prasmīgi iezīmēt arī imperatores vietu uz 18. gadsimta Krievijas politiskās skatuves, vienlaikus saglabājot raitu un saistošu sižetu. Romāna detalizētajos tērpu, arhitektūras un interjera aprakstos jūtamas autores bagātīgās zināšanas par mākslas vēsturi, turklāt liela daļa pat šķietami neticamu vai grotesku romāna notikumu balstīti pastāvošās liecībās vai dokumentos. Īpaši izteiksmīgi romānā atveidota Pētera I tūre Eiropā, kurā imperators paņēmis līdzi tikai visiznesīgākos galminiekus; šis notikums izvēršas par Austrumu un Rietumu mentalitāšu un kultūru sadursmi, kurā Pētera imperatore visai ironiskā veidā izrādās gandrīz pilnīgi bezspēcīga. Tomēr, paraugoties cauri vēstures, politikas un mākslas slāņiem, savā būtībā šī romāna centrālā tēma ir laulība, vai, vēl konkrētāk – sievietes centieni rast savu vietu viņai nelabvēlīgā un neizdevīgā sistēmā, kurā aiz bailēm zaudēt imperatora labvēlību nav iespējams pat pienācīgi nodoties sērām par mirušajiem bērniem. Par teksta atveidi dzīvā, bagātā latviešu valodā, kas precīzi papildina sižeta notikumu radīto noskaņu, īpašu atzinību pelnījusi romāna tulkotāja Dace Meiere. Noderīgi: diena.lv Sabaļauskaite, Kristina. Pētera imperatore II. 2. grāmata. No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere. Rīga: Zvaigzne ABC, 2022. 398 lpp. Madara Stāde ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas II kursa studente.

Somu rakstnieks un ilustrators Mauri Kunnass ir ļoti ražīgs autors. Pirmā viņa grāmata izdota 1975. gadā, pirmā grāmata bērniem iznāca 1979. gadā, un kopš tā laika viņa roka un prāts radījuši vismaz 70 literārus ceļojumus (informācija no autora interneta vietnes). Par populārākajām tiek sauktas šī somu autora Ziemassvētku vecīša stāstu grāmatas, kas tulkotas 26 valodās. Kā nu šīs grāmatas nebūs populāras? Somiju taču savā ziņā dēvējam par Ziemassvētku vecīša dzimteni! Kurš gan cits labāk spēs vecīša leģendu nest bērniem un pieaugušajiem, ja ne soms, kura tētis iztiku pelnījis ar rotaļlietu gatavošanu? Kunnasa stāstiem un ilustrācijām piemīt rotaļīgs humors, kas ļauj aizrautīgi atklāt aizvien jaunas detaļas katrā lasīšanas un skatīšanās reizē. Stāsti ir koši gan valodā, gan attēlu krāsās – pelēkums un mērenība nav šī rakstnieka garā. Interesanti, ka Ziemassvētku vecīša stāstu ilustrācijās ielikts daudz no paša autora bērnības. Kunnasa tēvs izgatavoja rotaļlietas, un viņa darbnīcā esot izskatījies līdzīgi, kā attēlots grāmatās par Ziemassvētku vecīša dzīvi. Šobrīd latviešu valodā pieejamas sešas Kunnasa grāmatas, lielākā daļa no tām pirmoreiz tulkotas pēdējo triju gadu laikā. Trīs no grāmatām saistītas ar Ziemassvētku vecīša tematiku, bet pārējās ved kosmosa piedzīvojumā, stāsta par draudzīgām šausmām un caur rotaļām māca skaitīt no 1 līdz 20. Tikai viena no šīm grāmatām īpaša ar to, ka pirmo reizi latviešu valodā tulkota un izdota jau 1996. gadā, bet atkārtotu izdevumu piedzīvo 2022. gadā. Tādējādi “12 dāvanas Ziemassvētku vecītim” pie noteiktas paaudzes lasītāja atgriežas otro reizi, ļaujot šo stāstu par labajiem darbiem pirmssvētku laikā iepazīt pavisam jaunā, pieauguša cilvēka skatījumā. Vēl jo īpašāk, ja šis jaunais skats vienlaikus tiek gūts caur bērna pirmo iepazīšanos ar šo grāmatu. Grāmatas “Ziemassvētku vecītis” un “Ziemassvētku vecīša ziemas brīvdienas” ir vairāk izglītojošas, savukārt “12 dāvanas Ziemassvētku vecītim” drīzāk ir pamācība vecākiem – kā tvert lietas vieglāk, kā ar labdabīgu lēnprātību pieņemt to, kas citureiz liktu pieri pamatīgi saraukt dusmās. Korvantunturos, kā allaž pirms svētkiem, darba pilnas rokas un rūķi skrien vienā skriešanā. Mazais rūķis Ville ir ļoti gādīgs – tieši 12 dienas pirms svētkiem viņš iedomājas, ka arī Ziemassvētku vecītis ir pelnījis iepriecinājumu un apņemas vecītim gādāt ko īpašu visas šīs līdz Ziemassvētkiem atlikušās dienas. Kā nu mazajam nebēdnim iet, kā neiet, lai mazie un lielie lasītāji uzzina paši. Bet skaidrs ir viens – mums ikvienam jāmācās ar vieglumu uztvert mazās neizdošanās un ar pateicību pieņemt labi domāto – pat, ja tas nav noticis kā plānots. Šī un pārējās Kunnasa Ziemassvētku vecīša notikumu grāmatas pavisam noteikti nav stāsti tikai bērniem. Tie ir teksti arī bērnu vecākiem – lai ģimene pabūtu kopā, lai ļautos svētku brīnumam un rastu iedvesmu uzturēt bērnos ticību brīnumainajam. Noderīgi: zvaigzne.lv Kunnass, Mauri. 12 dāvanas Ziemassvētku vecītim. No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga. Rīga: Zvaigzne ABC, 2022. 40 lpp. ISBN 9789984044798. Līva Alksne ir literatūras blogere.

Dzejnieka Marta Pujāta dzejoļu cikls “Zenīts” šķietami savijas ar autora atmiņām, kas savulaik piedzīvotas, mācoties Rīgas Doma kora skolā un dziedot zēnu korī. Ar dzejas tēlu palīdzību autors ataino to, kā zēnu kora puikas, lai gan ikdienā pārsvarā saistīti ar nošu pierakstiem, tāpat kā citi vienaudži domā arīdzan par to, kā lēkāt pa pierakstu klades džungļiem un pierakstīt blēņas. Grāmatā iekļautie dzejas teksti ir rotaļīgi un skanīgi, kas ne tikai muzikālā kontekstā, bet arī saturiski izskan dažādās tonalitātēs – te bēdas, te prieks, te viss labākais, ko dzīvē ieskandina draudzības viļņi. Dzejas tekstus papildina ilustratores Rūtas Briedes dzīvīgās ilustrācijas, kurās attēlots skolas gados piedzīvotais un pārdzīvotais. Grāmata ir piemērota kā pamatskolas vecuma bērniem, tā arī pieaugušajiem, kam skolas gaitas jau piemirsušās – lai atcerētos to jautrību un bezrūpību, kāda allaž valda skolas gaiteņos. Vēl interesantāku iepazīšanos ar dzejoļiem padara grāmatā nodrukātais kvadrātkods, kas aizved uz mūzikas atskaņošanas platformu Spotify, lai lasītājiem būtu iespēja ieklausīties muzikālās izrādes “Zenīts” skanējumā, ko sakomponējis Marta Pujāta klasesbiedrs, mūziķis Jānis Šipkēvics. Noderīgi: www.fold.lv / www.diena.lv / ltv.lsm.lv Pujāts, Marts. Zenīts. Dzejoļi. Redaktore Inese Zandere. Rīga: Liels un mazs, 2022. 48 lpp. ISBN 9789934574788. Betija Celitane ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas II kursa studente.

Pēc dziļi personiskās debijas ar grāmatu “Kinomāna slimības vēsture” (2019) un radoša turpinājuma esejiskajā “Viktora otrā grāmata” (2021), kinozinātnieks un Latvijas Universitātes docents Viktors Freibergs pirms aiziešanas mūžībā šī gada jūlijā pabeidza filmu pasaulē būtisku autordarbu kopu – triloģiju. Tās noslēgums ir kopdarbs ar viņa kādreizējo studenti – radniecīgu kino mīlošu dvēseli – Danielu Zacmani. Tās ir dienasgrāmata formāta atziņas par spilgtiem dažādu gadu kinodarbiem ar nosaukumu “Vakar, šodien, rīt”, kura nodēvēta pirmās tajā minētās filmas – režisora Vitorio De Sika 1963. gada darba “Ieri, oggi, domani” – vārdā. Šī, tāpat kā daudzas citas grāmatā aprakstītās kinolentes, man bija sveša, tomēr tas ir lielisks iemesls paplašināt savus kino apvāršņus. Nereti, lasot filmu un seriālu aprakstus, sajutos kā studiju laikos, apmeklējot Freiberga lekcijas Latvijas Universitātē – lai gan tiek apskatīts man, iespējams, svešs kinodarbs un pa ausu galam dzirdēti aktieri vai režisori, tik un tā ir interesanti. Īpaši jau tāpēc, ka īstenu kinomānu stāstījums spēs aizraut un ieinteresēt neatkarīgi no žanra vai sižeta. Brīžiem pasmaidīt liek arī vienkāršas dzīves patiesības, piemēram, ka “bērnībā iemīļotām filmām ir spēcīgas aizsargbruņas, tāpēc par tām domāt kritiski ir neiespējami”. Protams, aprakstītas arī zināmākas filmas, piemēram, Kristofera Nolana “Tenet”, “Džezā tikai meitenes” vai Džona Kārpentera klasika “Halovīns”. Jaunāko kinodarbu aprakstīšanu dienasgrāmatā vairākkārt uzņēmusies Zacmane. “Bloknoti domāti tāpēc, lai katrs tajos pierakstītu klāt to, kas šķiet svarīgs viņam personīgi,” tāpēc ieraksti nav grupēti vai secīgi; tiek lēkāts no visu parodijfilmu parodijfilmas “Lidmašīna!” līdz, piemēram, meksikāņu režisora Alfonso Kurarona garadarbiem un 20. gadsimta 80. gadu franču kinodarbiem. Kopumā grāmatā apskatītas aptuveni 200 filmas. Jāsecina, ka “Vakar, šodien, rīt” man šķiet daudz veiksmīgāks un daudzpusīgāks interesanta kino raksturojums, nekā ik pa laikam no jauna izdotās “100 izcilāko filmu” izlases. Tiek aprakstīts ne tikai vēsturiski nozīmīgs vai izcils jaunais kino, bet brīžiem autori mēdz apstāties un novērtēt arī kaut ko ne tik spožu. Jā, varbūt Mārtina Skorsēzes “Īrs” nestāv klāt režisora agrāko gadu daiļradei, taču kāpēc neuzrakstīt arī par to? Gluži kā mēs savā plānotājā mēdzam ierakstīt arī kaut ko ikdienišķu un mazsvarīgu, varbūt pat kaut ko, kas licis vilties. Katru ierakstu papildina ilustrācijas, kas liek aizdomāties, cik izklaidējošs radošais process bijis grāmatas māksliniekam. Šķiet, viņam tikusi dota pilnīga brīvība skricelēt, kaut ko ielīmēt (piemēram, 10 mārciņu banknoti), pārzīmēt filmu kadrus. It kā nejauši vai nenozīmīgi zīmējumi šo grāmatu dara dzīvu, un tas ļauj domāt, ka atskaties uz kāda pērnā gada plānotāju, kas pierakstīts gandrīz pilns. Interesanti ar šo grāmatu iepazīties tieši gadumijā, kad aktīvi tiek iegādāti jaunā gada plānotāji un kalendāri, un te nu rokā ir viens, kurā gadam jau izskriets cauri. Un tomēr – ne visas lappuses ir aizpildītas, tāpēc lasītājs var kļūt arī par līdzautoru un filmu sarakstu papildināt atbilstoši savai kinoskatītāja pieredzei. Noderīgi: aminori.lv / satori.lv / lsm.lv Freibergs, Viktors, Zacmane, Daniela. Vakar, šodien, rīt. Piezīmes par filmām un dzīvi. Rīga: Aminori, 2022. 1 sējums (apmēram 386 nenumurētas lpp.) ISBN 9789934612107. Emīls Rotgalvis ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperts.

“Nāvīgi interesantas”, “iespējams izlasīt pāris stundās”, “kabatas formāta” – tā raksturota žurnāla “Rīgas Laiks” 2022. gadā uzsāktā grāmatu sērija – “Rīgas Laika mazās grāmatiņas”. Vienā no iepriekšējiem “Literatūras ceļveža” numuriem lasītāji jau tika iepazīstināti ar šīs sērijas izdevumu – rakstnieka Andra Kalnozola biogrāfisko stāstu “Eiropas smaržas”. Šobrīd aktuālajā grāmatu sērijā izdots arī vēsturnieka un etnologa Jurija Sļozkina darbs, kas veltīts vienam no savā laikā zināmākajiem un ievērojamākajiem, bet mūsdienās aizmirstajam latviešu boļševikam un revolucionāram Ivaram Smilgam. Pasaules līmeņa vēsturnieks Sļozkins, kurš jau vairākus gadus dzīvo un darbojas Latvijā, līdz šim iepazīts ar savu monumentālo darbu “The House of Government: A Saga of the Russian Revolution” (“Valdības nams: Krievijas revolūcijas sāga”), kurš iznāca 2017. gadā un saņēmis neskaitāmus apbalvojumus un atzinības. Grāmatas centrā ir stāsts par elitārāko dzīvokļu kompleksu Maskavā, tā saukto Valdības jeb Krastmalas namu (celts no 1927. līdz 1931. gadam) un tā pirmajām iedzīvotāju paaudzēm – vecajiem padomju revolucionāriem, režīma augsta ranga funkcionāriem un viņu ģimenēm jeb padomju eliti. Viena no galvenajām sižeta līnijām veltīta šo personu un viņu ģimeņu publiskajai un personīgajai dzīvei, savstarpējām attiecībām un likteņiem Lielajā terorā 1937.–1938. gadā. Tā dēvētās Staļina lielās tīrīšanas laikā viena trešdaļa jeb aptuveni 800 mājas iedzīvotāju viens pēc otra tika apcietināti un notiesāti. Šī iemesla dēļ nams saņēma iesauku “Iepriekšējās aizturēšanas nams”. Viens no šī 505 dzīvokļu lielā nama zināmākajiem iedzīvotājiem bija Ivars Smilga – Ungurpils pagasta saimnieka dēls, rakstnieka Pāvila Rozīša skolasbiedrs un romāna “Valmieras puikas” tēla Ivara Kļavas prototips, kuram bija lemts kļūt par vienu no ietekmīgākajiem latviešu revolucionāriem, no Valmieras ģimnāzista izaugot par ievērojamu boļševiku revolūcijas līderi Somijā, Kara revolucionārās padomes locekli Krievijas Pilsoņu kara laikā un Sarkanās armijas galveno komisāru. Grāmatiņā autors izseko gan svarīgākajiem Smilgas dzīves, viņu kā personību veidojošiem notikumiem, gan ideoloģisko uzskatu attīstībai, gan viņa kā revolucionāra un padomju funkcionāra izaugsmei, kā arī krišanai. Vienlaikus Sļozkins veidojis stāstu par Smilgu kā tikai vienu no daudziem latviešiem revolucionāriem, kuri cīņā par proletāriešu revolūciju bija nokļuvuši boļševiku pirmajās rindās. Atgādinot par latviešu strēlnieku izšķirīgo nozīmi gan Pilsoņu kara militārajās cīņās, gan ideoloģiskajā frontē (piemēram, 1918. gadā latvieši veidoja 48 procentus no čekas personāla), autors latviešus nešaubīgi nodēvē kā visspēcīgāk radikalizēto, mobilizēto un apokaliptiski revolucionāro kopienu visā Eiropā. Būdami pārliecināti, ka kalpo vispārējās pasaules proletariāta atbrīvošanas idejai, Smilga un citi latviešu revolucionāri Pirmajā pasaules karā un Pilsoņu karā nokļuva padomju varas priekšējās pozīcijās, tomēr pēc kara divdesmito gadu vidū pamazām sāka izšķīst padomju dzīvē, kur vadošā loma tika uzticēta uzticamajiem krieviem un ebrejiem, un jau trīsdesmito gadu vidū latviešus, tāpat kā tūkstošiem citus cittautiešus, iznīcināja kā opozicionārus, teroristus un nodevējus. Grūti identificēt un ielikt plauktā Sļozkina vēstījuma žanru – populārzinātnisks darbs, eseja vai izklāsts, tomēr nav noliedzama autora spēja aizraut ar bagātīgu stāstījumu, kas balstīts ne tikai apjomīgās dokumentārās avotu studijās, bet arī literāro darbu izpētē (piemērs – romāns “Valmieras puikas”). Tieši ar literāro darbu palīdzību autors parāda, cik liela nozīme tiem bijusi konkrētu personību un notikumu interpretācijā un mitoloģizācijā. Lai arī latviešu līdzdalība boļševiku režīma uzvaras gājienā un padomju valsts kaldināšanā ir vispārzināms fakts, tomēr atsevišķu personību, tajā skaitā Smilgas, izcelšana saulītē lieku reizi atgādina, cik nozīmīga bija šī latviešu loma, kā Smilgas un citu latviešu revolucionāru satriecošās, bieži vien arī traģiskās politiskās un personīgās dzīves peripetijas individuālā līmenī ietekmēja padomju režīmu kopumā. Noderīgi: www.rigaslaiks.lv / www.rigaslaiks.lv Sļozkins, Jurijs. Ivars Smilga un latviešu revolūcijas epilogs Krievijā. No krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Redaktors Uldis Tīrons. Rīga: Rīgas Laiks, 2022. 127 lpp. ISBN 9789934880223. Zane Rozīte ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Latvijas Kiberpsiholoģijas asociācijas speciālisti sarakstījuši grāmatu, kura lasītājiem sniedz iespēju iepazīties ar unikālām idejām par tematiku, kas saistīta ar virtuālo vidi un sabiedrību. Šis izdevums ir liels ieguldījums kiberpsiholoģijas zinātnes attīstībā un sabiedrības izglītībā, lai palīdzētu cilvēkiem produktīvi adaptēties un justies komfortabli mūsdienu tehnoloģiju laikmetā. Grāmatas autori ir pieņēmuši izaicinājumu izstrādāt pilnīgi jaunu un visaptverošu kiberpasaules koncepciju, lai pilnveidotu esošās zināšanas par digitālo vidi un piedāvātu adaptīvus mehānismus nepieciešamajam atspēriena punktam veiksmīgai sabiedrības integrācijai kiberpasaulē. Grāmatas centrā ir cilvēks – tehnoloģiju lietotājs – un viņa adaptācijas procesi kiberpasaulē. Grāmatas mērķis ir aktualizēt un pētīt tādas tēmas kā virtuālā pasaule, tās loma, struktūra un koncepcijas; digitālā pašreprezentācija; virtuālā identitāte; kiberpersonība; kiberkultūra; kibersabiedrība; digitāla kopiena un lietotāji; digitālas “pēdas”; kiberprocesi; mijiedarbības stratēģijas. Grāmata sastāv no trim moduļiem. Pirmais modulis “Mūsdienīgs skatījums uz virtuālo pasauli un kiberpasauli” fokusē lasītājus uz kiberpasaules kā parādības izpratni; otrais modulis “Kiberpasaules sastāvdaļas” iepazīstina ar kibersabiedrību un tās produktiem; trešais modulis “Es kiberpasaulē” ļauj lasītājiem analizēt sevi un saprast, kādi viņi paši ir kiberpasaulē. Katrs modulis izaicina lasītāja pieredzi un priekšstatus par kiberpasaules piedāvātajām iespējām un to pieņemšanu. Katra moduļa noslēgumā atrodams tēmas apkopojums un galvenie secinājumi. Grāmatu noslēdz izmantotās literatūras saraksts un alfabētiskie rādītāji, kā arī grāmatas tapšanas gaitas apraksts. Noderīgi: www.riseba.lv Dombrovskis, Valērijs, Berga, Luīze. Kiber Es: viss par kiberpasauli. Rīga: Ezerrozes grāmatas, 2021. 143 lpp. ISBN 9789934600821. Guna Ulmane 2022. gada marta numura iznākšanas brīdī ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas vadītāja.

Iesaistoties vidusskolēniem, bibliotekāriem un pētniekiem, tapis rakstu krājums “Pēters Brūveris: raksti un domraksti”, kurš atspoguļo Pētera Brūvera (1957–2011) daudzveidīgo radošo daiļradi un tās vietu latviešu literatūrā. Izdevums aizsākas ar sastādītājas ievadvārdiem un īsām ziņām par godināmo personu, kā arī par katra izdevuma veidotāju pētniecisko ieguldījumu grāmatas tapšanā. Par bibliotēkas darbību un lomu dzejnieka atstātā mantojuma atklāšanā, glabāšanā un pieejamībā rakstā “Pētera Brūvera literārais mantojums: Ulbrokas bibliotēkas prakses piemēri pagasta kultūrtelpā” informē Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane. Viedokli par dzejnieka personību pauž Valkas novada Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre novadpētniecības darbā Jana Čākure. Krājumā iekļauts arī Ulbrokas vidusskolas 12. klases izglītojamo skatījums uz Brūvera darbiem un personības iezīmēm. Savukārt par Brūvera tapšanu dzejdarī un viņa jaunības mēģinājumiem prozā reflektē izdevuma sastādītāja Ieva E. Kalniņa. Raksta tapšanā izmantoti Ulbrokas bibliotēkā pieejamie manuskripti. Par dzejoļiem, kuri tapuši mašīnrakstā, autore raksta: “pirmie ļauj ieskatīties dzejoļa tapšanā un arī netapšanā, kad uzmetums tā arī palicis neizstrādāts, uzrakstītas tikai vai nu dažas rindas vai panti, vai pat tikai vārdkopas.” Šajā sadaļā minēta arī dzejnieka īpašā pieeja oranžajai – apelsīnu krāsai. Brūvera raksturojumu turpina arī Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts un LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Dr. philol. Ingus Borovskis. Viņš atzīst, ka līdzās ironijai un pašironijai Brūvera dzejai piemīt arī mītiskais un simboliskais – putni, krāsas, laiks. Dr. habil. philol, LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte raksta par to, ar kādiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem – balss, vārdi, skaņa – autors sazinās ar bērniem par dabas valodas paralēlēm ar bērnu valodu, šamanisma verbālo tehniku un šo līdzekļu izmantošanu tieši mazākajiem lasītājiem paredzētajā Brūvera daiļrades daļā. Grāmatas analītisko sadaļu noslēdz mūsdienīga un sirsnīga dzejnieces Ineses Zanderes vēstule par latviešu dzejnieku pieredzi lietuviešu valodas apguvē un Viļņas ikdienu daudzus gadus atpakaļ. Izdevumā ievietotās fotogrāfijas atspoguļo dzejnieka bērnību, jaunību, brieduma gadus un saskarsmi ar citiem literātiem, kā arī Ulbrokas bibliotēkas veidoto izstādi un konferenci, kas bija veltīta Brūvera 65 gadu jubilejai. Profesionālu ieguldījumu dzejnieka bibliogrāfijas sastādīšanā snieguši Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Uzziņu un informācijas nodaļas darbinieki, izveidojot bibliogrāfijas sadaļu, kurā iekļauti Brūvera manuskripti LNB Reto grāmatu un rokrakstu lasītavas krājumā, Brūvera dzejoļu krājumi un citas grāmatas, autora krājumos iekļautā dzeja, Brūvera dzejas tulkojumi citās valodās, cittautu autori Brūvera tulkojumā vai atdzejojumā, skaņu ieraksti ar Brūvera dzeju, videoieraksti, dzejnieka dziesmu teksti nošu krājumos, kā arī periodikā pieejamo resursu uzskaitījums. Izdevuma noslēgumā iekļauti dzejnieka raksti un intervijas, tulkojumi, dzeja un atdzejojumi, kā arī raksti par Brūveri. Sagatavotais rakstu krājums ir nozīmīgs papildinājums jau esošajiem Ulbrokas bibliotēkas “Pētera Brūvera lasītavas” resursiem, jo ļauj pārliecināties par autora kā radošas personības dzīves daudzpusību (dzejnieks, atdzejotājs, valodnieks, fotogrāfs, gleznotājs, literārais konsultants un redaktors). Apkaimes novadnieka – dzejnieka un atdzejotāja Brūvera – piemiņa un literārais mantojums tiek cildināti Ulbrokas bibliotēkas organizētajās ikgadējās Dzejas dienās, Bibliotekārajās talkās, kā arī daudzveidīgajos novadpētniecības resursos. Ar Brūvera jaunā rakstu krājuma sagatavošanu Ulbrokas bibliotēka aktualizējusi vietējā literārā mantojuma rakstniecības vērtības, turklāt rosinājusi sabiedrību uz sarunām par literatūras emocionālo nozīmību. Pēters Brūveris: raksti un domraksti. Sastādītāja Dr. philol. Ieva E. Kalniņa. Rīga: Zinātne, 2022. 256 lpp. ISBN 9789934599392. Daiga Brigmane ir Ropažu novada Ulbrokas bibliotēkas vadītāja. Ieva Mūrniece ir Ropažu novada Ulbrokas bibliotēkas bibliogrāfe.

Gunta Bereļa jaunākā grāmata “…rakstīt…” būs saistoša ikvienam, kurš kaut reizi apsēdies pie baltas lapas, domājot – ko, kādā veidā, kāpēc rakstīt, un gan jau arī pārkāpis šo pasīvo līmeni, nokļūstot pašā rakstīšanas procesā. Grāmata ieinteresēs ikvienu, kuram svarīga šī otra neredzamā puse, kas atrodas aiz grāmatā glīti nodrukātā teksta. Ar tām domātas tā dēvētās literatūras rašanās aizkulises. Būdams Literārās akadēmijas Prozas meistardarbnīcu vadītājs, Rakstnieku savienības prozas konsultants, iesācēju autoru semināru “Aicinājums” lektors, Berelis ticies ar daudziem rakstītgribētājiem, saskāries ar rakstītāju dažādajām pieredzēm. Tomēr grāmatā “…rakstīt…” atbildes autors sniedz izvairīgi, kaut nevar teikt, ka to tur nav vispār. Kopumā Berelis oponē idejai par spēju iemācīt rakstīt (kā piemēru minot dažādus “kā uzrakstīt ģeniālu romānu” sacerējumus, tiem pretstatot autorus, kuri radījuši ko patiešām ģeniālu bez tamlīdzīgu padomu palīdzības); tajā pat laikā grāmatas autors paplašina rakstītmācīšanas un rakstītmācīšanās jēdzienu, paverot ceļu uz paša rakstītāja prasmi un iespējām meklēt atbildes individuālajā rakstīšanas pieredzē. Simpātiski, ka rakstnieks dalās personīgā radošo procesu problemātikā un atziņās, kuras veidojušās empīriskā rakstīšanas notikumā (rakstīti gan stāsti un romāni, gan esejas un publicistika). Šādā veidā ar jaunās grāmatas lasītāju netiek runāts no autora pjedestāla, bet atrodoties tepat blakus, darbojoties līdzīgos procesos. Nenotiek spēlēšanās ar netveramo radošumu vai talanta glorificēšana, savukārt dalījums nodaļās strukturē un konkretizē ideju virzību. Literatūrteorētiskais un literatūrvēsturiskais materiāls grāmatā darbojas kā fons. Tas ieskicēts kā neatraujama pieredzes sastāvdaļa, uzsverot valodas, vārda un autora mijiedarbības nozīmi. Grāmatas esejiskā pārdomu forma nedaudz atgādina psihoterapijas seansu, kura laikā terapeits (šeit – autors) uzdod dažādus uz pārdomām vedinošus jautājumus, piemēram: kāpēc nerakstās, un vai tas ir slikti? Kāpēc ir bail, un vai no bailēm jāizvairās? Vai tevī mīt profesionālis, un kas tas vispār par zvēru? Riebums un mīlestība pret savu tekstu – ko no tā var iegūt vai zaudēt? Un visbeidzot – varbūt nemaz nerakstīt? Tomēr pārlieku relaksēties uz kušetes autors neļauj, un visdrīzāk daudzi no mums vēl un vēlreiz atgriezīsies šajos dzeltenajos grāmatas vākos, jo terapijas (lasīt: rakstīšanas) rezultāts nereti sajūtams vien ilgtermiņā. Noderīgi: berelis.wordpress.com / lr1.lsm.lv / satori.lv Berelis, Guntis. …rakstīt... Rīga: Orbīta, 2022. 181 lpp. ISBN 9789934591181. Dārta Sīka ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas II kursa studente.

Aizvadītā gada noslēdzošā “Literatūras ceļveža” numura ievadpārdomas šoreiz rosinājusi Gunta Bereļa jaunā grāmata “…rakstīt…”. Lai gan grāmata kopumā adresēta tiem, kuri apsver domu saistīt savu dzīvi ar nopietnu rakstudarbu, piemēram, daiļliteratūras jaunradi, tajā daudz interesantu pārdomu raisoša var saklausīt arī citi. Nevienam taču tas nešķitīs jaunums, ka rakstīšana kā domu un darbības radošas izpausmes veids nesaraujami saistāma arī ar jebkura bibliotekāra ikdienu – neatkarīgi no mūsu konkrētajiem amata pienākumiem vai rakstīšanas paņēmiena (ar roku vai datorrakstā), un savā ziņā nav lielas atšķirības starp nelielu informatīvu ziņu pie iestādes durvīm, uzrunājošu un atraktīvu sociālo tīklu publikāciju vai apjomīgu poligrāfiski izdotu vai tīmeklī publicētu profesionālu rakstu. Gadu gaitā strādājot ar dažāda satura un apjoma bibliotēku nozares tekstiem, ik pa laikam esam domājuši līdzīgā virzienā kā grāmatas autors – rakstnieks, publicists, arī prozas konsultants Berelis – kādā mērā cilvēka rakstu valoda atkarīga no dabas dota talanta, un cik to var iemācīties. Liktos jau, ka pamatā jābūt nepieciešamībai rakstīt, un filoloģiskas ievirzes cilvēkam tālākais notiek pats no sevis. Tomēr prakse pierāda, ka ir cilvēki, kuriem gan būtu ko teikt, tomēr teikumi un burti uz papīra neklausa un kopā īsti nelīmējas. Tāpat kā ir arī cilvēki, kuriem savu domu izdodas pārliecinoši un skaisti paust mutiski, viņiem piemīt atjautība un ļoti netradicionāla izdoma, bet rakstos šo domu grūti vairs atpazīt. Atgriežoties pie Bereļa grāmatā paustā – visdrīzāk, rakstīt var iemācīties, bet ne iemācīt… Vēlreiz pārdomājot tikko minēto, nākas atgriezties pie labi zināmā secinājuma, ka dzīvē katram no mums taču ir savas pozitīvās puses, un neviens nevaram būt pilnība visos mūsu izpausmju un darbošanās virzienos – piemēram, ne katram vienlīdz labi izdodas gan darbs ar klientiem, gan pasākumu vadīšana, bibliogrāfisku sarakstu sastādīšana vai senu rokrakstu pētniecība, un tas ir normāli. Runājot par tekstu veidošanu, domāju, visa pamatā jābūt tieši vēlmei dalīties ar kolēģiem savā viedoklī, ikdienas darba atklājumā vai izpētes darba rezultātā, nepaturēt uzzināto pie sevis, turklāt dalīties visos iespējamos veidos, tajā skaitā – rakstveidā. Tam, lai konkrētais rakstveida vēstījums būtu gramatiski perfekts, gludi lasāms un viegli uztverams, beigu beigās ir paredzēti teksta redaktori un korektori – arī viņiem ir veicami savi darba pienākumi. Tādēļ šoreiz izmantošu brīnišķīgo atslēgvārdu “rakstīt”, lai pateiktu sirsnīgu paldies visiem rakstošajiem kolēģiem no Latvijas bibliotēkām, un protams, arī mūsu daudzajiem sadarbības partneriem citās institūcijās – paldies, ka paši izsakāt savu vēlmi vai arī piekrītiet mūsu redakcijas uzaicinājumiem paust viedokli un ieteikt vērtīgas grāmatas “Literatūras ceļveža” slejās – savu skatījumu un vērtējumu nekad nevajag novērtēt par zemu! Un paldies arī par to, ka ar sapratni pieņemat mūsu norādes un ieteikumus satura kvalitātes pilnveidei. Paldies, ka sadarbojaties ar mūsu izdevumu – nav būtiski, vai tas notiek jau vairākus gadus vai tikai viena atsevišķa numura ietvarā. Arī decembra numurā mūsu autoru pulkam pievienojušies vairāki jauni uzvārdi – tos pamanīsiet numura sagatavotāju sarakstā. Laikā, kad gan fiziskā telpa, gan, jo īpaši, interneta vide ir pārsātināta ar nemitīgas informācijas, tajā skaitā, jaunu grāmatu plūdiem, tikai visi kopā varam palīdzēt saviem līdzcilvēkiem tajos nenoslīkt, toties vieglāk tikt pie kārotā un noderīgā. Turklāt ikviena, arī epizodiska rakstīšanas pieredze nāk par labu arī pašiem rakstītājiem, tādēļ – izsakiet savas domas par grāmatām, kuras jūs nav atstājušas vienaldzīgus, arī turpmāk! Protams, iesakām ieskatīties ne vien Bereļa rakstīšanai veltītajā grāmatā; veidojot katra, arī decembra numura saturu, daudz tiek domāts, lai ikviens no tajā iekļautajiem grāmatu stāstiem daļai no jums ir īpašas uzmanības vērts. Lai mums visiem bagāta lasīšanas pieredze arī jaunajā gadā! Anda Saldovere "Literatūras ceļveža" 2022. gada 8. numurs (decembris) PDF Numurā lasi: Berelis, Guntis. …rakstīt... Iesaka Dārta Sīka Pēters Brūveris: raksti un domraksti. Iesaka Daiga Brigmane un Ieva Mūrniece Pujāts, Marts. Zenīts. Dzejoļi. Iesaka Betija Celitane Sļozkins, Jurijs. Ivars Smilga un latviešu revolūcijas epilogs Krievijā. Iesaka Zane Rozīte Kellija, Marta Hola. Ceriņu meitenes. Iesaka Diāna Rudzīte Zarambaite, Igne. Melndzelmji. Iesaka Madara Freivalde Kunnass, Mauri. 12 dāvanas Ziemassvētku vecītim. Iesaka Līva Alksne Sabaļauskaite, Kristina. Pētera imperatore II. 2. grāmata. Iesaka Madara Stāde Miervaldis Ķemers. Dievam un Purvītim pateicīgs. Iesaka Ingrīda Peldekse Freibergs, Viktors, Zacmane, Daniela. Vakar, šodien, rīt. Iesaka Emīls Rotgalvis Grols, Deivs. Stāstnieks. Iesaka Lauma Remese Ozoliņa, Ieva. Adīsim latviski. Iesaka Zane Bondare Purne, Zane. Istabas augi. Iesaka Zane Bondare Lielā smaržu grāmata. Iesaka Zane Bondare

Vasaras vidus “Literatūras ceļvedis” sasniedz savus lasītājus neilgi pēc tam, kad vairums Latvijas publisko bibliotēku saņēmušas Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotā un Kultūras ministrijas finansētā 2022. gada pirmā posma grāmatu iepirkuma izdevumus – tāpat kā līdz šim, daļa no bibliotekāru iepirktajām grāmatām saskan ar mūsu kolēģu ieteikumiem “Literatūras ceļvedī”. Tātad mēs, bibliotekāri, esam uz pareizā ceļa un ne vien paši izlasām vērtīgāko lasāmvielu, bet arī kopīgi darām visu, lai ar daudzveidīgām metodēm to ieteiktu arī saviem lasītājiem – ceram, ka to veicinās arī izdevuma veidotāju personiskie grāmatu stāsti. Lai gan vasaras numurā, kā parasti, pārstāvēta arī nozaru literatūra, īpašs gandarījums šoreiz par daiļliteratūru, sakritības dēļ – vairākiem spilgtiem tulkojumiem. Ne vienmēr ir tā, ka, rediģējot kārtējos tekstus, māc nepacietība tūdaļ pat grāmatu rezervēt elektroniskajā katalogā un iespējami ātrāk izlasīt. Šoreiz tā noticis, tādēļ vēlamies iekārdināt arī jūs un izcelt dažas grāmatas jau priekšvārdā: izcilā francūža Mišela Velbeka jaunāko romānu “Serotonīns”, japāņu rakstnieka Haruki Murakami stāstu krājumu “Vienskaitļa pirmā persona”, kā arī somu rakstnieka Kari Hotakainena romānu “Nākotnes pilsētas stāsts”. Divu pirmo autoru vārdi droši vien īpašus komentārus neprasa, bet Kari Hotakainens lielākajai daļai lasītāju, visticamāk, maz zināms, tādēļ piedāvājam nelielu, mūsdienu aktualitātēm atbilstošu citātu: “Daudzas valstis tagad tiek vadītas, ja ne gluži atkarībā no garastāvokļa, tad galvenokārt balstoties uz emocijām; šādā situācijā cilvēki, kas vadās vienīgi no veselā saprāta, apmulst, sajūtas neiederīgi un bezpalīdzīgi. Viņi sajūtas, it kā būtu nonākuši niķīgu bērneļu smilškastē, kas šajā kontekstā nozīmē robežkonfliktus, pat etnisku tīrīšanu un cilvēktiesību pārkāpumus.” (”Nākotnes pilsētas stāsts”, 148. lpp.) Aicinām arī nepalaist garām kādu spilgtu pašmāju debiju – jaunās rakstnieces, arī bibliotekāres Evitas Hofmanes visai drosmīgo un pat nedaudz šokējošo stāstu krājumu “Durvis”, kā arī saturiski un poligrāfiski tik saistošo un bagātinošo Katrīnas Teivānes monogrāfiju “Laikmets un fotogrāfija. Roberts Johansons”. Lai gan pēdējā laikā, īpaši vasarā, kad grāmatu lasīšanai nākas konkurēt ar daudziem citiem brīvā laika pavadīšanas veidiem, lasām mazāk, neatkarīgi no tā, vai esam jau atgriezušies no atvaļinājuma vai tikai vēl plānojam, kā to pavadīt – piedāvāju ieinteresējušās grāmatas atzīmēt savā individuālajā lasāmplānā, lai citkārt pie tām atgrieztos! Iesakām apmeklēt arī LNB skaņu mākoni, lai noklausītos jaunākos mūsu kolēģu veidotos skaņu ierakstus par spilgtām “Literatūras ceļveža” ieteiktām grāmatām. Uz tikšanos jau pavisam drīz – septembrī! Anda Saldovere "Literatūras ceļveža" 2022. gada 4. numurs (maijs/jūnijs) PDF Numurā lasi: Lāms, Edgars. Kurzemes iekopšana. Iesaka Ieva Kalniņa Moreino, Sergejs. Etorika. Iesaka Ieva Kalniņa Hofmane, Evita. Durvis. Iesaka Renāte Šidlovska Kronbergs, Juris. Debesīs Dievs bīda mēbeles. Iesaka Ojārs Lāms Velbeks, Mišels. Serotonīns. Romāns. Iesaka Ojārs Lāms Murakami, Haruki. Vienskaitļa pirmā persona. Iesaka Katrīna Kukaine Hotakainens, Kari. Nākotnes pilsētas stāsts. Iesaka Astra Šmite Foslīna, Liza, Dafija, Mollija Vesta. Vēsā mierā. Iesaka Irēna Moreino Hansens, Anders. UDHS priekšrocības. Iesaka Zane Bondare Dominiks Kalvelis un līdzgaitnieki Latvijas zobārstniecībā. Iesaka Zane Bondare Izaugt veselam digitālā pasaulē. Iesaka Irēna Moreino Gertners, Edgars. No Ghetto līdz Olimpiskajam zeltam. Iesaka Zane Bondare Teivāne, Katrīna. Laikmets un fotogrāfija. Roberts Johansons. Iesaka Līga Goldberga Čaupova, Ruta. Jānis Aivars Karlovs. Iesaka Ingrīda Peldekse Remess, Andžils. Kur dvēsele cēlās spārnos. Iesaka Anda Saldovere Vidzemes jūras vārti: Salacgrīvas osta. Iesaka Gints Šīmanis Kriķis, Juris. Liepājas zveji abpus ekvatoram. Iesaka Gints Šīmanis ZUTIŅŠ. Salacgrīvas novada literārais almanahs. Iesaka Gints Šīmanis