"Varbūt grāmatas, ko cilvēki lasa vasaras atvaļinājumā, kļūst īpaši mīļas tāpēc, ka nes sevī vasaras dzīvi." Tūve Jansone, "Vasaras grāmata". Iespējams, nekas tik dabiski nepiederas vasarai kā laba grāmata. Vasaras lasīšana nav pienākums - tā ir privilēģija. Tas ir ceļojums. Tā ir vieta, kur mazināt uzkrāto spriedzi, apzināties un izprast savas emocijas, sajust piederību un atpazīt "dzīves tulkojumu" – to uzlādējošo un atvieglojošo brīdi, kad rakstnieks vārdos ietērpis sajūta
