Gruzīnu lasītava. Autoru kolektīvs. Georgian Alphabet 33 Emotions (ქართული ანბანი 33 ემოცია)

Šogad "Literatūras ceļvedī" aizsākam jaunu rubriku – Gruzīnu lasītava. Tās autors Ričards Edijs Štibe 2025./2026. gadā studēja Gruzijā, kur iepazina valsts kultūras dzīvi, literatūru un mūsdienu sabiedrības norises. Iedvesmojoties no šīs pieredzes, viņš sagatavojis grāmatu apskatu sēriju, kas ļaus pakāpeniski iepazīt gruzīnu literatūras daudzveidību – no klasikas līdz mūsdienu autoriem.

Par Gruzīnu lasītavas ideju pats autors raksta:

"Studēt Gruzijā un piedzīvot tik lielas un straujas pārmaiņas ir vērtīga pieredze un sāpīga mācība visam atlikušajam mūžam. Joprojām stājos pretī tur sastaptajam spēka un cerības trūkumam, jo zinu, ka tuvākajos gados skaitliski par latviešiem lielāko, tomēr pasaules mērogā joprojām mazo nāciju spēs izglābt tikai brīnums. Pasaules vispārējā un nebeidzamā postā katram sirds pukstēs straujāk par atsevišķām vietām un cilvēkiem; viena no šādām vietām man ir Gruzija un Dienvidkaukāzs – vēsturiskās krustceles starp vairāku impēriju varas spēlēm un interešu zonām. Lai šie grāmatu apskati palīdz iepazīt šīs unikālās tautas literāro mantojumu, pasaules uztveri un labāk apjaust arī šī brīža pārmaiņu brāzmas!" ***

Esmu dzirdējis, ka līdz pat Šekspīra daiļrades sākumam gruzīnu valoda pēc literārā mantojuma un rakstības attīstības bija salīdzināma ar tā laika angļu valodu. 2016. gadā visas trīs gruzīnu alfabēta formas, kas joprojām tiek izmantotas, tika iekļautas UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, tādējādi vēlreiz apliecinot gruzīnu valodas unikalitāti. Skaitliski gan jaunākajā rakstu standartā tie ir trīsdesmit trīs burti, tāpat kā latviešu valodā.

Kopprojekts “Gruzīnu alfabēta 33 emocijas” ir piemērs valodas nozīmei gruzīnu identitātes veidošanā un saglabāšanā, kā arī apliecinājums valodas lomai ikviena cilvēka esībā.

Ekaterine Togonidze (ეკატერინე ტოგონიძე), projekta vadītāja un prozaiķe,  grāmatas ievadā apraksta radošās ieceres rašanās apstākļus un norisi. Trīsdesmit trīs gruzīnu autoru viedokļi, izjūtas, atmiņas vai pārdomas par gruzīnu valodu; katram autoram savs alfabēta burts, ar kuru jāsākas vārdam, kas ievadīs konkrēto stāstu. Interesantā kārtā liela loma darba tapšanā ir bijusi studentiem, kuri balsojumā izvēlējās projektā iesaistāmos autorus, lai veidotu antoloģiju.

Gruzīnu valodā alfabēts saucas ანბანი, transliterējot “anbani”; tas ir saliktenis no pirmo divu burtu ა (“an”) un “ბ” (“ban”) nosaukumiem. Pēc līdzīga principa atveidots “alfabēts” ar izcelsmi grieķu valodā. Katra stāsta pirmais vārds tiek īpaši izcelts, transliterēts un iztulkots, lai lasītājs varētu labāk iepazīt gruzīnu valodu. Kā spēle starp seno un laikmetīgo, uzsverot gruzīnu rakstu valodas pārvērtības un saikni ar senčiem, ir Rusudanas Petviašvili (რუსუდან ფეტვიაშვილი, 1968) ilustrācijas, kur katrs burts tiek atainots kā dabas, dzīvnieku, reliģijas vai citu motīvu iedvesmots. Mākslinieces pieeja uzsver alfabēta burtiem raksturīgas cilpas un lokus, kā arī mudina domāt par katra burta izcelsmi vai iedvesmas avotu; īpaši putnu motīvs ar atvērtiem spārniem vai neparastiem izliekumiem veiksmīgi pretnostata gruzīnu alfabētu citiem, piemēram, latīņu alfabētam, kurā tāds plūdenums raksturīgs vien dažiem burtiem.

Antoloģija reizē ir kā ievads gruzīnu valodas nozīmē pašiem iedzīvotājiem un valodas ietekmei uz domāšanu kopumā. Atziņas tādējādi iespējams sadalīt divās daļās, kas var savstarpēji pārklāties. Pirmā lielā grupa sastāv no domām, kas vērstas vai atsaucas uz gruzīnu valodas savpatību un mijiedarbību ar plašākiem kultūras kontekstiem. Piemēram, L. Bugadzes dalās pārdomās par vienu no populārākajiem vīriešu vārdiem “გიორგი” (latviešu valodā Georgs jeb Juris reliģiskos tekstos), kurš ir arī valsts svētais aizbildnis. K. Nižaradzes atzīst, ka ikviens gruzīns ir mākslinieks, jo katrs burts ir kā krāsa, kuras sajaucot rodas mākslas darbs. Gruzīnu valodas savdabību uzsver N. Karatišvili, salīdzinot to ar mazu salu latīņu alfabēta okeānā. T. Dolendžašvili analoģija par valodu kā armiju (gruzīnu gadījumā no “A” līdz “H”) ar neuzveicamiem kareivjiem izcili ilustrē valodas nozīmi drošības, esības, miera un spēka izjušanai; valoda kļūst par atslēgu pasaules noslēpumu izskaidrošanai.

Otrs antoloģijā atrodamais motīvs ir atziņas, ko iespējams vispārināt jebkurai valodai, jo tās uzsver valodas nozīmi un saikni ar cilvēku un viņa pasaules redzējumu. Tā, piemēram, G. Kekelidze sasaista valodu un alfabētu kā cilvēka atšķirības pazīmi (kur ir valoda, tur ir cilvēki). E. Tataridzes uzsver dzimto valodu kā nozīmīgāko elementu ego un identitātes veidošanai. E. Togonidze atzīst, ka alfabēts ir patvērums, kur pasargāties un kas no cilvēka ir neatraujams kā bruņurupucim bruņas vai gliemezim māja. Kā caurviju motīvi atkārtojas gan reliģijas (konkrētāk, kristietības) un valodas mijiedarbe, kas ir īpaši būtiska Gruzijā kā vienā no pirmajām kristītajām zemēm, kas nenoliedzami ietekmēja valodas attīstību, gan literāri darbi kā valodas izteiksmes bagātību apliecinājumi; nevar nepieminēt 12./13. gadsimta dzejnieka Šotas Rustaveli viduslaiku eposu “Bruņinieks tīģera ādā” (“ვეფხისტყაოსანი”) – vienu no nozīmīgākajiem gruzīnu valodā rakstītajiem darbiem, kas iekļaujas pasaules literatūras mantojumā līdzās tādiem darbiem kā Homēra “Iliāda” un D. Aligjēri “Dievišķā komēdija”.

Lai arī mākslinieciski noformēts uz biezākām un apzeltītām lapām kā dāvana, dažbrīd šķiet, ka forma ir pārņēmusi satura lomu. Lai arī rakstnieki un dzejnieki izsakās dažādi un daudzveidīgi, dažbrīd rodas šaubas par nosaukumā pieminēto emociju akurātumu – E. Togonidze ievadā izmanto formulējumu “33 brīvi viedokļi”, kas daudz labāks apzīmējums. Nenoliedzami antoloģijā iekļautajiem autoriem ir īpašas attiecības ar gruzīnu valodu un alfabētu, bet tās netiek pietiekami uzsvērtas vai atšķiras, lai atbilstu apzīmējumam par atsevišķām emocijām. Tie ir viedokļi, pārdomas, ieskati, veltījumi, dažbrīd dzejoļi, stāsti un miniatūras, bet ne emocijas. Antoloģija par valodas nozīmi, nevis emocionāliem stāvokļiem. Atsevišķos stāstos novēroju neuzmanības kļūdas angļu valodas tulkojumos.

Valoda joprojām ir nozīmīga gruzīnu identitātes daļa. Padomju laikos, reaģējot uz izmainīto PSRS konstitūciju, Gruzijas PSR jaunajā konstitūcijā bija paredzēts krievu valodu oficiāli pasludināt par valsts valodu līdzās gruzīnu. Pēc plašām sabiedrības demonstrācijām 1978. gadā ideja tika atcelta, bet joprojām kopš 1990. gada 14. aprīlis tiek svinēts kā dzimtās valodas diena (ქართული ენის დღე), lai atgādinātu ikviena atbildību par valodas nosargāšanu un saglabāšanu. Kur ir valoda, tur ir cilvēki; lai kur arī mēs būtu, rūpēsimies par savu valodu, lai mums uzliktās neredzamās bruņas vienmēr būtu spožas.

Ričards Edijs Štibe ir Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

Autoru kolektīvs. Georgian Alphabet 33 Emotions (ქართული ანბანი 33 ემოცია). Sast. Ekaterine Togonidze sadarbībā ar Georgian-American University (GAU) studentiem. No gruzīnu valodas tulkojuši Nanuka Kobakhidze un Erik Teopan Halvorsson; ilustrācijas Rusudan Petviashvili. Tbilisi: Palitra L, 2022. 80 lpp. ISBN 9789941350559.