top of page
Ieva MiÄ·elsone

šŸŽ§ Belte, tas mālders = Belte, se mōļį¹±iji



šŸŽ§ Klausies apskatu SoundcloudĀ vai Spotify.


2023. gada vasarā Mazirbē, LÄ«bieÅ”u tautas namā, bija skatāma pirmā lÄ«bieÅ”u mākslinieka naivista Jāņa Beltes (1893ā€“1946) gleznu izstāde. Tā bija pirmā plaŔākā viņa darbu ekspozÄ«cija un vienlaikus veltÄ«jums mākslinieka 130. dzimÅ”anas dienai. Lai gan ir zināms, ka viņŔ bijis visai ražīgs zÄ«mētājs un gleznotājs, paÅ”laik ir apzināti tikai divdesmit mākslinieka darbi. Pārsvarā viņa gleznās redzamas ainavas ar jÅ«ru, upi, laivām un kuÄ£iem.


Pateicoties LÄ«bieÅ”u kultÅ«ras centram, LÄ«vu savienÄ«bai un divām lÄ«bietēm ā€“ lÄ«bieÅ”u kultÅ«ras pētniecei Renātei Blumbergai un māksliniecei Baibai Dambergai ā€“, mākslinieka jubilejas gadā tapusi arÄ« lieliska, vizuāli pievilcÄ«ga grāmata, kuras vāku rotā Beltes gleznas fragments.


Grāmata iepazÄ«stina ne tikai ar ā€œmālderaā€ Beltes zÄ«mētajiem un gleznotajiem darbiem, dzejoļiem, stāstiem, piemēram, par ā€œlÄ«bieÅ”u ķēniņuā€ UldriÄ·i Kāpbergu, kurÅ” bija vēl lielāks Ä«patnis par Belti, bet arÄ« ar Beltes neordināro personÄ«bu ā€“ kā raksta Renāte Blumberga, ā€œsavdabi, fantastu un sapņotājuā€, ā€œspožu un unikālu lÄ«bieÅ”u un sava laikmeta kontekstāā€.

Nepārstāstot visu Beltes gana raibo dzÄ«ves gājumu (citējot paÅ”u mākslinieku, brīžiem ā€œdzÄ«ve grÅ«ti griežas kā akmens jÅ«ras viļņosā€), jāpiemin, ka Belte ir bijis arÄ« dzejnieks, folkloras teicējs, žurnālists un viens no LÄ«vu savienÄ«bas izveidotājiem. Un zivju kÅ«pinātājs un tirgotājs, kokzāģētavas Ä«paÅ”nieks, viesu nama saimnieks un kas tik vēl ne. ZÄ«mÄ“Å”anai pievērsies Pirmā pasaules kara gados, kad nosÅ«tÄ«ts dienēt uz Kaukāzu, kur saslimis un ilgstoÅ”i ārstējies lazaretē. Laiku Ä«sinot, sācis pārzÄ«mēt žurnāla ā€œOgoņokā€ ilustrācijas, vēlāk zÄ«mējis dienesta biedrus un arÄ« oficierus. Kad nonācis hospitālÄ« Petrogradā, cara galmu pārstāvoŔā Marija

Pavlovna, kas apmeklējusi hospitāli, viņa darbus parādÄ«jusi Mākslas akadēmijā, kur profesori nav spējuÅ”i noticēt, ka Belte zÄ«mÄ“Å”anu nekur nav mācÄ«jies. BÅ«dams autodidakts, Belte tomēr izpelnÄ«jās laikabiedru atzinÄ«bu, viņa darbi bija daudzās lÄ«bieÅ”u mājās un vēlāk arÄ« liepājnieku namos, jo dzÄ«ves pēdējos gadus viņŔ dzÄ«voja Liepājā. Viņa meitas kara gados emigrēja uz Zviedriju, vēlāk ā€“ Kanādu, un Zelma (1914ā€“1994) tur kļuva par atzÄ«tu gleznotāju.


Belte atstājis arÄ« vērtÄ«gas liecÄ«bas par lÄ«bieÅ”u etnogrāfisko mantojumu ā€“ pēc igauņu folklorista Oskara Loritsa ierosinājuma uzzÄ«mējis 173 kartÄ«tes ar dažādu sadzÄ«ves priekÅ”metu attēliem, kurus pats aprakstÄ«jis lÄ«bieÅ”u valodā, dažiem arÄ« norādot nosaukumus latviski. Å Ä« kolekcija glabājas Igaunijas LiteratÅ«ras muzeja Folkloras arhÄ«vā, un tagad Å”ie zÄ«mējumi ar aprakstiem Beltes rokrakstā un to tulkojumiem skatāmi grāmatā.


Interesantākie likās nevis paÅ”i priekÅ”meti (dažādi trauki, muciņas, ratu un aizjÅ«ga piederumi, darbarÄ«ki, zvejas piederumi u.tml.), no kuriem daudzi vai lÄ«dzÄ«gi redzēti lauku saimniecÄ«bās, bet to lÄ«biskie nosaukumi. Ar filoloÄ£isku azartu ieraudzÄ«ju lielu skaitu nosaukumu, kuros saskatāma lÄ«dzÄ«ba ar latvieÅ”u valodā lietotajiem. NemēģināŔu minēt, kurÅ” no kura tos aizņēmies ā€“ latvieÅ”i no lÄ«bieÅ”iem vai otrādi ā€“ un vai to senāka cilme nav meklējama Ä£ermāņu vai slāvu valodās. Bet ieskatam vairāki piemēri latviski un iekavās ā€“ lÄ«biski: Ŕķirsts (Å”kirst), cirvis (kÄ«raz), puļķis (pÅ«lka), krÅ«ze (krÅ«z), Ä·Ä«lis (kīļ), kanna (kōna), trÄ«sis (trÄ«Å”), krāģis (krōig), duncis (duņtÅ”), airis (āiraz), doze (dÅ«ož), dēlis (dēļ), daktis (daktÅ«d), baļļa (bōļa), spainis (paņ), cepampanna (tsepÄ«tpōna), tÄ«ne (tīņ), stops (stÅ«op) utt. Liekas, ka ikdienas darbos latvieÅ”i ar lÄ«bieÅ”iem tÄ«ri labi varējuÅ”i saprasties. VarbÅ«t Å”ie piemēri rosinās kādu apgÅ«t lÄ«bieÅ”u valodu, ja jau Ŕādu lÄ«dzÄ«bu tomēr ir vairāk, nekā pirmā saskare ar lÄ«bieÅ”u valodu ļauj nojaust.


Grāmatu ieteiktu izlasÄ«t gan tiem, kurus interesē vēsture un mÅ«su senču likteņgaitas, kas skaudri parādās arÄ« Jāņa Beltes dzÄ«ves ritējumā, gan tiem, kuri labprāt izbauda tekstus tāmnieku jeb lÄ«biskajā dialektā, jo grāmatā publicēts arÄ« asprātÄ«gais, valodā krāŔņais Baibas Dambergas dialogs ar iztēlē iedzÄ«vināto Belti.



Belte, tas mālders = Belte, se mōļį¹±iji. SastādÄ«tāja, lÄ«bieÅ”u valodas redaktore un tulkotāja no lÄ«bieÅ”u valodas Renāte Blumberga; angļu valodā tulkojis Uldis Balodis; atdzejojusi Baiba Damberga; literārā redaktore Gundega Blumberga; fotogrāfi KatrÄ«na Vasiļevska un Aleksejs Zadoja; dizains un makets: KatrÄ«na Vasiļevska; LÄ«vƵ kultÅ«r sidām. Teksts latvieÅ”u un lÄ«bieÅ”u valodā; kopsavilkums angļu valodā. RÄ«ga: LÄ«vƵd ÄŖt, 2023. 127 lpp. ISBN 9789934888946.


Ieva Miķelsone ir LNB speciālo krājumu departamenta Letonikas un Baltijas centra

galvenā bibliogrāfe.




Recent Posts

See All

Comments


bottom of page