🎧 Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.
Atverot grāmatu, uzmanību piesaista jau Aleksandra Busses grāmatas dizains; savukārt Agneses Zeltiņas fotoreprodukcijas ir Viktora Freiberga savdabības, elegances un stila spogulis. Bezgala vienkāršs un inteliģents intelektuālis – un tā nav pretruna, tā ir Freiberga būtība – viņš jau grāmatas virsrakstā sarunā ar lasītājiem pāriet uz Tu.
“Apbrīnā un patiesā cieņā” – ar šiem vārdiem Dita Rietuma paraksta grāmatas pēcvārdu “Par Viktoru”. Grāmatai, kuras redaktore ir Kristīne Matīsa, ir arī “atbalsta komanda” – tā nodēvēti Jānis Oga, Jānis Plūme, Marta Bite, Inta Lase, Kaspars Eihmanis, Arturs Hansons. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu “Viktora otro grāmatu” izdevusi biedrība “Ekrāns”, līdzdarbojoties portālam “Kino Raksti”. Grāmatas noskaņu kino mūzikā (110 skaņdarbi ar kopējo ilgumu 6 stundas) platformā “Spotify” izveidojis Klāss Vāvere (piekļuves adrese – grāmatas 4. lpp.).
Pārāk primitīvi būtu grāmatu raksturot kā skaidrojošu vārdnīcu, tomēr zināmā mērā tā ir. Autors skaidro jeb “tulko” kino zīmes, jēdzienus, parādības, simbolus, tēlus un dara to trīs dažādos līmeņos – filmas varoņa tulkojums, filmas autora tulkojums, skatītāja tulkojums.
Šādu zīmju, tādu kā atslēgas vārdu, – ūdens, pilsēta, klusums, labirints, spogulis, vilciens, upe, logs – grāmatā ir trīsdesmit viens. Savukārt piemēri šo zīmju atšifrējumiem ņemti no 248 pasaules kino klasikas filmām. Vienu un to pašu lietu mēs varam ieraudzīt dažādos rakursos, vienu un to pašu simbolu varam skaidrot dažādi. Piemēram, ne vienmēr bērna tēls filmās saistāms ar nevainību, labestību vai neaizsargātību. Un cik daudz un dažādas asociācijas var raisīt, piemēram, visparastākās kāpnes!
Uz iebildi, ka grāmatā visvairāk piemēru ņemti no šausmu žanra filmām, pats autors atbild, ka tieši šausmu kino daudz biežāk izmanto iespaidīgus paņēmienus skatītāju ietekmēšanai. Līdz ar to kinoskatītājs tiek piespiests darbināt smadzenes – domāt, rosināt iztēli, meklēt paralēles un asociācijas.
Grāmatas beigās pievienots alfabētisks visu tekstā minēto filmu apkopojums, ļaujot lasītājam izmantot šo filmu izlasi kā ceļvedi, bagātinot savu pieredzi un iepazīstot pasaules kino klasiku.
Pieļauju, ka sarakstā iekļautās ir Freiberga favorītfilmas.
Profesors Freibergs ir kaislīgs, erudīts kino zinātnieks, kurš ar savu aizrautību spēj iedvesmot ikvienu, kam izdevies viņu satikt. Viņa pirmais autobiogrāfiskais prozas darbs “Kinomāna slimības vēsture” (2019) saņēma Dzintara Soduma balvu literatūrā. Arī otrajā grāmatā bieži ieskanas autobiogrāfiski motīvi – asociācijas, paralēles, atmiņas, piemēri no personiskās agātnes. Ne velti Vāvere pieļauj, ka Freibergam “skatīties filmas un domāt par to tēliem un nospiedumiem nozīmē domāt par dzīvi un pasauli”.
Raita, asprātīga, nesamākslota, humora un pašironijas pilna ir grāmatas valoda. Vienlaikus teksti ir bezgala ietilpīgi. Bet galvenais, ka tie liek domāt!
Un vai nebūtu jauki, ja pēc šādas grāmatas izlasīšanas katram pašam rastos vēlme uzrakstīt savu kino simbolu skaidrojumu – no sava, nevis grāmatas autora viedokļa, uzlikt uz papīra savas asociācijas, līdzības, šifrējumus, fantāzijas par tekstā jau minēto trīsdesmit vienu zīmi? Bet varbūt – izveidot arī savu mīļāko filmu sarakstu?
Jāpiebilst, ka grāmata iekļauta Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētā grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” 2021. gada nominantu sarakstā.
Noderīgi: kinoraksti.lv / lr1.lsm.lv
Freibergs, Viktors. Viktora otrā grāmata. Redaktore Kristīne Matīsa; pēcvārda autore Dita Rietuma. Rīga: Biedrība “Ekrāns”, 2021. 176 lpp. Sērija “Kino rakstu bibliotēka”. ISBN 9789934235269.
Raits Lubisnkis 2022. gada marta numura iznākšanas brīdī ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas galvenais bibliogrāfs.