top of page

šŸŽ§ Garsija Markess, Gabriels. Tiksimies augustā

  • Writer: Anna Iltnere
    Anna Iltnere
  • Sep 13, 2024
  • 3 min read

Updated: Jan 21

šŸŽ§ Klausies apskatu Spotify.
šŸŽ§ Klausies apskatu Spotify.

Desmit gadus pēc tēva nāves, dēli Rodrigo un Gonsalo Garsija Barčas izdod romānu, kuru tēvs teicās nepabeidzis. KolumbieÅ”u rakstnieks Gabriels Garsija Markess (1927–2014) pie tā bija strādājis vairāk nekā dekādi, kamēr pamazām viņa prātu nepielÅ«dzami saēda demence. "Å Ä« grāmata nekam neder. Tā ir jāiznÄ«cina," viņŔ atzinis, bet dēli tā nedomāja. Uzticot darbu ilggadējam Markesa redaktoram Kristovalam Peram, Å”ogad ir iznācis autora pēdējais romāns "Tiksimies augustā". Izdevumu papildina gan abu dēlu priekÅ”vārds, gan redaktora epilogs, kas sniedz unikālu ieskatu "rakstnieka virtuvē". "Manu veikumu pie Ŕī izdevuma varētu salÄ«dzinā ar restauratora darbu pie kāda izcila meistara audekla," atzÄ«st Kristovals Pera.


Par ko ir stāsts?


KopÅ” mātes nāves – ik gadu, 16. augustā, Ana Magdalēna Baha, ar orÄ·estra diriÄ£entu it kā laimÄ«gi precējusies skolotāja un divu pieauguÅ”u bērnu māte, viena pati ar prāmi dodas uz salu KarÄ«bu jÅ«rā. Ar taksi aizbrauc lÄ«dz viesnÄ«cai, atstāj somu, iet pieĀ melnādainas puÄ·u pārdevējas nopirkt gladiolas un dodas vecā kapsētā nolikt tās uz mātes kapa. Izstāsta mammai, kā pa gadu ir gājis, un atgriežas viesnÄ«cā. Nākamais prāmis ir tikai nākamajā dienā, tāpēc ikreiz uz Ŕīs salas ir jāpavada nakts. Tā paiet gadi, lÄ«dz viena nakts izmaina visas turpmākās. Ana Magdalēna negaidÄ«ti ļaujas sev neraksturÄ«gai kaislÄ«bai ar sveÅ”u vÄ«rieti. Turpmāk ik gadu vēl bez prāmja, viesnÄ«cas, gladiolām un nemainÄ«gajām vakariņām (kafija un sviestmaize ar Ŕķiņķi un sieru), klāt vienmēr nāk arÄ« vienas nakts dēka ar ikreiz citu mīļāko.


Šādi atstāstot, ir gandrÄ«z vai riskanti pazaudēt daļu lasÄ«tāju. Taču maÄ£iskā reālisma meistars Garsija Markess nebÅ«tu Garsija Markess, ja stāsts jau pēc dažām lappusēm nesāktu atgādināt skumji asprātÄ«gu pasaku ar savu rituālo ritmu un tā nestām galvenās varones un viņai tuvo cilvēku pārmaiņām. ArÄ« sala ir stiprs simbols vietai, kas ir Ŕķietami brÄ«va no ikdienas un noteikumiem, ka pat liekas – uz salas ir atļauts pilnÄ«gi viss un tā prot glabāt noslēpumus.Ā 


Zelta provi stāstam dod arÄ« pārlaicÄ«go tēmu loks: sieviete un brÄ«vÄ«ba, sieviete un seksualitāte, sieviete un vÄ«rietis, bērni, kas izaug (ne vienmēr tādi, kā vecākiem gribētos), mÄ«lestÄ«ba un kaisle, uzticÄ«ba un neuzticÄ«ba, novecoÅ”ana, dzÄ«ve, nāve un – mamma. "MÄ«lestÄ«ba, iespējams, ir visu viņa darbu galvenā tēma," priekÅ”vārdā raksta autora dēli.


Grāmata smīdina un smeldz. Viegli lasās un ilgi paliek atmiņā.

Romānā ir virkne mirklÄ«gu epizožu, kur teikumi Ŕķiet kā kamolā satÄ«ti krietni garāki pavedieni, kas tā arÄ« paliek – satÄ«ti, lÄ«dz galam neizstāstÄ«ti. Pirmkārt, Garsijam Markesam raksturÄ«gi ir neizplÅ«st. Otrkārt, grāmata sākotnēji bija iecerēta kā 600 lappuÅ”u romāns. TreÅ”kārt, Å”ie "kamoliņi" ir jaudÄ«gs literārs paņēmiens – tie vēl ilgi nelaiž vaļā.


Gluži kā pēc izdzÄ«votas vasaras, ilgi atmiņā paliek arÄ« detaļas un iztēles ainas: lagÅ«na ar zilajiem gārņiem, mandeļkoki naktÄ«, apģērbi un to audumi, kurus Garsija Markess rÅ«pÄ«gi apraksta, bagātnieku kapsēta, kur, taupot vietu, miruÅ”os aprok vertikāli, un – stāsta atrisinājums. Kā raksta The Guardian, grāmata ir labāka nekā Garsijam Markesam licies.


LatvieÅ”u izdevums ir Ä«stena ā€œkonfekteā€. Dizainera Zigmunda Lapsas veidotais vāks ir kā pastkarte no siltajām zemēm un rada vēlmi grāmatu nēsāt sev lÄ«dzi. Romāns ir Ä«ss un ā€œapēdamsā€ vilciena braucienā JÅ«rmala–RÄ«ga–JÅ«rmala (vai Latvija–Lietuva, kā raksta @pielasit_sirdi). Bet lielākā vērtÄ«ba ir iespēja tik drÄ«z darbu lasÄ«t latviski, turklāt izcilā tulkojumā. (OriÄ£ināls iznāca "nupat", 2024. gada 6. martā – autora dzimÅ”anas dienā). Te jāsaka paldies izdevniecÄ«bai un tulkotājam EdvÄ«nam Raupam. Un cik konceptuāli forÅ”i bija grāmatu pie jaunumiem pamanÄ«t un tÅ«daļ arÄ« izlasÄ«t – augustā, gandrÄ«z vai seÅ”padsmitajā. Kur nu vēl saldākā no "bonbongām" faniem – iespēja lasÄ«t vēl nelasÄ«tu Garsijas Markesa darbu.


Ja prātojat, kurā bibliotēkā grāmatu paņemt un izlasÄ«t, iesaku Gabriela GarsijasĀ Markesa bibliotēkuĀ Barselonā, kas pērnā gada augustā IFLA 88. kongresā Roterdamā tika paziņota kā Gada labākā publiskā bibliotēkaĀ 2023. Nezinu, vai tur atradÄ«siet latvieÅ”u tulkojumu, bet pavisam maÄ£iski reāli pieļauju, ka bÅ«siet atbraukuÅ”i ar savu eksemplāru, jo izdevums ir tik skaists, ka to gribas ņemt lÄ«dzi – varbÅ«t pat uz kādu salu...


Nobeigumā – atzīŔanās mÄ«lestÄ«bā grāmatām, kurās ir pieminētas citas grāmatas. Uz salu Ana Magdalēna vienmēr ņem lÄ«dzi ko lasāmu. Te manis izrakstÄ«tais saraksts: Brāma Stokera "Drakula", Džona Vindhema "TrifÄ«du diena", Reja Bredberija "MarsieÅ”u hronika", Greiema GrÄ«na "Baiļu ministrija" un Daniela Defo "Mēra gada dienasgrāmata".



Garsija Markess, Gabriels. Tiksimies augustā. Kristovala Peras redakcijā; no spāņu valodas tulkojis EdvÄ«ns Raups; atbildÄ«gā redaktore Dārta SÄ«ka; literārā redaktore Sigita KuÅ”nere; dizains un vāka mākslinieciskais noformējums: Zigmunds Lapsa. RÄ«ga: Latvijas Mediji, 2024. 93 lpp. ISBN 9789934293214.


Anna Iltnere ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas AttÄ«stÄ«bas departamenta Bibliotēku attÄ«stÄ«bas centra tÄ«mekļa resursu – Latvijas Bibliotēku portāls un LiteratÅ«ras ceļvedis – redaktore.



Comments


Raksti mums

Thanks for submitting!

Ā© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page