Literatūras ceļvedis

No sevis neaizbēgsi. Pat tik lielā, plašā un skaistā kontinentā kā Austrālija, cilvēks var justies vientuļš, nesaprasts, nelaimīgs. Jo sevi un savu emocionālo bagāžu visur ņemam līdzi. Sieviete, kura par sevi saka, ka ir no valsts, kas vairs neeksistē, ar vīru (kanādieti) dodas no Sidnejas uz Brokenhilu un atpakaļ. Nekas nenotiek, pat gadalaiki īsti nemainās. Vai mūs definē piederība valstij, valodai, ģeogrāfiskai vietai, jo esam tajā uzauguši un veidojušies? Bet vai tāpēc vi

Par īru rakstnieces Sāras Baumes (dzimusi 1984 gadā) romānu "plūst virst krist vīst" rakstu tad, kad, citējot rindas no tā: "koku tunelī...

Šogad atzīmējam Jāņa Jaunsudrabiņa mazāk zināmā romāna “Nāves deja” pirmizdevuma simtgadi, kurai par godu grāmata izdota no jauna....

🎧 Klausies apskatu Spotify. Desmit gadus pēc tēva nāves, dēli Rodrigo un Gonsalo Garsija Barčas izdod romānu, kuru tēvs teicās nepabeidzis. Kolumbiešu rakstnieks Gabriels Garsija Markess (1927–2014) pie tā bija strādājis vairāk nekā dekādi, kamēr pamazām viņa prātu nepielūdzami saēda demence. "Šī grāmata nekam neder. Tā ir jāiznīcina," viņš atzinis, bet dēli tā nedomāja. Uzticot darbu ilggadējam Markesa redaktoram Kristovalam Peram, šogad ir iznācis autora pēdējais romāns "T

🎧 Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify . Mana drauga draugs (kā sākas daudzi neticami stāsti) pirms trim gadiem vasarā nejauši nonāca neuzmanīga kuprvaļa lielajā mutē. Viss beidzās labi (vaļi neēd cilvēkus) un pierādīja to, cik tomēr skaista un brīnumaina ir šī nojūgusies pasaule. Arī Noras Ikstenas “Jōna” to apliecina. Grāmata ir reizē laikmeta lieciniece, silta vēstule un ticama pasaka par to, ko mēs visi piedzīvojam realitātē: pandēmija, karš un dabas piesārņojums, be