Aizvadītajā gadā pie lasītājiem nonāca angļu žurnālista un vēsturnieka Timotija Gārtona Eša vēsturiski politisku apcerējumu krājums "Tēvzemes: personīga Eiropas vēsture".
Grāmatas autors žurnālista un pētnieka darbību uzsāka pagājušā gadsimta 70. gados. Viņu interesēja Eiropas vēstures saknes, sabiedrisko procesu rašanās un attīstība, tāpēc viņš pievērsās nacisma dzimšanai un tā izpausmju izpētei, taču drīz viņa ceļi aizveda tālāk uz Austrumeiropu, un pētnieks raka tik dziļi, ka viņa darbībai sekoja līdzi Stasi (Austrumvācijas valsts drošības dienests) ziņotāji. Vēl dziļos stagnācijas gados viņš sekoja Austrumeiropas valstu atbrīvošanās kustībai, iepazinās ar Polijas "Solidaritātes" kustības dalībniekiem; daudzi dumpinieki Ungārijā, Čehijā un citur bija viņa draugi. Diemžēl, laikā, kad Eša intereses fokusējās uz Austrumeiropu, Baltijas valstis žurnālists netika apmeklējis, tāpēc savos rakstos Latviju gandrīz nemin.
Līdz šai dienai Ešs uzmanīgi seko procesiem Eiropā – šobrīd viņš ir Oksfordas Universitātes Eiropas studiju profesors, viens no aktīvākajiem intelektuāļiem Eiropā. No astoņām pētnieka grāmatām par Austrumeiropas 20. gadsimta vēsturi un Eiropas problemātiku "Tēvzemes" ir pirmā latviski tulkotā.
Tomēr vērīgākajiem latviešu lasītājiem Eša vārds nav svešs – intervijas ar viņu tika publicētas latviešu presē, kad ievērojamais žurnālists 2009. gadā piedalījās Jesaija Berlina simtgades konferencē Rīgā. Kad manās rokās nonāca "Tēvzemes", nebiju par autoru informēta un cerēju lasīt klasiskus vēstures stāstus, taču saņēmu grāmatu ar mūsu laikmetam aktuālu procesu analīzi. Autors nevis bezkaislīgi izklāsta objektīvo 20. gadsimta vēstures gaitu, bet runā par aktuālām problēmām, precīzi tās identificējot.
Ķēros klāt pamatīgā folianta lasīšanai un nevīlos nojautā, ka būs lasāms kas gudrs. Kopējo grāmatas vēstījumu veido atsevišķas vienai tēmai veltītas esejas, kas sakārtotas hronoloģiskā secībā un izvērsti analizē kādu pagātnes vai mūslaiku problēmjautājumu. Grāmatas saturs aptver visas Ešu interesējošās tēmas. Vēstures izklāsts grāmatā sākas ar 20. gadsimtu – Pirmo pasaules karu, detalizētāk analizēts Otrais pasaules karš un tā sekas, bet saturā vispamatīgāk aptvertas 20. gadsimta 2. puses Eiropas attīstības dimensijas, fokusējoties uz mezgla punktiem valstu attiecībās un kopējās Eiropas tendencēs: Berlīnes mūra krišana un Eiropas apvienošanās, Eiropas Savienības izveide un tās paplašināšanās, finanšu krīze un eiro stiprība, Charlie Hebdo karikatūras, musulmaņi Eiropas civilizācijā un bēgļu krīze, brexit (pret kuru ir skeptisks) un tā sekas. Grāmatu noslēdz eseja par Krievijas iebrukumu Ukrainā ar autora paziņojumu, ka Delfu orakulam viņš netic un atsakās prognozēt Eiropas un pasaules nākotni.
"Tēvzemes" metode nav zinātnisks pagātnes pētījums, no smagnēja atsauču klāsta un citiem zinātniskai publikācijai nepieciešamiem atribūtiem viņš atteicies par labu tekstu pieejamībai neprofesionāļiem. Apjaustas un neapjaustas gudrības Ešs klāsta vieglā, saprotamā un pat nedaudz atraktīvā stilā, kas sacerējumu pietuvina daiļliteratūrai, autoram paliekot uzticīgam faktiem un objektīvai analīzei. Te jūt skatījuma plašumu un vēstījuma spēku. Valoda rit viegli un ik frāzē jūtams autora rakstīšanas prieks. Tāpēc arī man kā lasītājai netrūka lasīšanas prieka.
Noderīgi: lr1.lsm.lv / www.janisroze.lv
Gārtons Ešs, Timotijs. Tēvzemes: personīga Eiropas vēsture. No angļu valodas tulkojusi Maira Mora. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2023. 398 lpp. ISBN 9789984239613.
Lilija Limane ir grāmatniecības pētniece