Hettie Judah. How Not to Exclude Artist Mothers (and other parents)

"Senā klišeja, ka vienlaicīgi nav iespējams būt gan māksliniecei, gan mātei, ir izrādījusies izteikti noturīga," grāmatas "How Not to Exclude Artist Mothers (and other parents)" (Kā neatstumt mākslinieces-mātes (un citus vecākus)) ievadā raksta tās autore Džūdija Smita (Judie Smith). "Tā vilkusies cauri 70. un 80. gadu feminisma avangardam. 90. gados dažas no manām laikabiedrēm-māksliniecēm nolēma nedibināt ģimenes, jo baidījās kā mātes netikt uztvertas nopietni. Šī klišeja joprojām apsēdusi šodienas māksliniekus."[1]

Mākslinieces un mātes identitātes apvienošana ir daudz diskutēts jautājums. Mātes kā ģimenes pavarda kūrējas loma disonē ar sabiedrību izaicinošas mākslinieces tēlu. Vienlaikus - iespēja apvienot ģimeni un darbu mākslas pasaulē vēsturiski sievietēm bijusi izaicinoša, ietverot gan cīņu ar sabiedrības aizspriedumiem, gan bieži pieņemto uzskatu, ka tieši sieviete ir atbildīga par mājas soli.

Hetijas Džūdas pētījums tiecas iezīmēt šobrīd aktuālās diskusijas par mākslas un vecākošanas (parenthood) attiecībām, līdzās māksliniecēm-mātēm ietverot arī "citus" - tēvus, personas, kuri neidentificējas ar vārdu “māte” un tos, kuri darbojas mākslas laukā plašākā izpratnē - rakstniekus, kuratorus, galeristus un daudzus citus mākslas pasaules vecākus. Vienlaikus autore norāda uz tēmas sarežģītību jau izmantotās valodas ziņā. Daudzas iesaistītās personas iebilst pret terminu "māte", izvēloties neitrālo "vecāks", savukārt citas uzsver apzīmējuma "māte" nozīmību saistībā ar dzimumu disbalansu [2].

2018. gadā grāmatas autore veica izpēti ziņojumam par mātes lomas ietekmi uz Lielbritānijas mākslinieču karjerām[3], kas pārtapa padziļinātā pētījumā, ietverot intervijas ar 50 māksliniecēm dažādās mātišķības stadijās - no grūtniecības līdz vecāsmātes lomai. Pētījuma rezultāti lasāmi autores esejā "Full, Messy and Beautiful" (Piepildīta, juceklīga un skaista) [4]. 2021. gadā autore radīja manifestu ar nosaukumu "How not to Exclude Artist Parents" (Kā neatstumt māksliniekus-vecākus). Sērijā "Hot Topics in the Art World" (Aktuālās tēmas mākslas pasaulē) publicētā "How Not to Exclude Artist Mothers (and other parents)" turpina autores pētījumus, identificējot problēmas, ar ko saskaras mākslinieces-mātes, kā arī raksturojot mākslas nozares pārstāvjus, tīklojumus un organizācijas, kas veicinājuši pozitīvas pārmaiņas un piedāvājuši radošus veidus šo problēmu pārvarēšanai [5].

Izdevuma nodaļas soli pa solim aplūko piemērus, kas saistīti ar dažādām mākslinieciskā procesa stadijām - kultūru, mākslas izglītības iestādes, darbu studijā, mākslinieku rezidencēs, sadarbību ar komerciālajām galerijām un institūcijām. Autores raksturotie piemēri fokusējas uz mākslas vidi, atspoguļojot arī plašāku sociālo un kultūras normu spektru, kas ietekmē iespējas savienot vecāku lomu ar veiksmīgu profesionālo darbību. Tā, piemēram, ievadnodaļā "Kultūra" iezīmētie aizspriedumi pret māksliniecēm bērna gaidībās atspoguļo krietni plašāku problemātiku. Situāciju apgrūtina radošo nozaru specifika - "Kamēr korporatīvajā pasaulē eksistē struktūras, kas aizsargā sievieti stāvoklī pret aizspriedumainu izturēšanos, šāda aizsardzība neeksistē pašnodarbinātajiem radošajās industrijās." Kā vienu no risinājumiem raksturo pašorganizāciju atbalsta grupās un tīklojumos, kam atrodami veiksmīgi piemēri pasaules praksē.

Darba turpinājumā Džūda raksturo mākslinieču daudzveidīgo pieredzi mākslas studiju laikā, variējoties no absolūta atbalsta trūkuma līdz iespējai veiksmīgi savienot klātienes studijas, piemēram, ar mazuļa zīdīšanu. Turpinājumā autore fokusējas uz studiju kā radoša darba un mākslinieciskās identitātes reprezentācijas vietu, kuras nodrošināšana var būt grūti savienojama ar mazuļa pieskatīšanu. Risinot situāciju, daļa vecāku izvēlas strādāt no mājām, citi - veidot eksperimentālas, bērniem pielāgotas studijas. Mākslinieku rezidences saistītas ar iespējām uz laiku atstāt bērnus vai ņemt līdzi ģimeni, neietekmējot rezidenču nodrošinātās radošā procesa iespējas. Visbeidzot, Džūda raksturo dažādās sadarbības dimensijas ar galerijām un institūcijām, aizskarot arī seno jautājumu par sieviešu radīto mākslu muzejos un mātišķību kā mākslinieciskā darba tēmu.

"Māksla nav de facto interesanta tikai tādēļ, ka to radījušas mātes-mākslinieces vai tā ir par mātišķību. Mākslai, kas vēsta par mātišķību, nebūtu jābūt muzejos tikai tādēļ, ka būtu pareizi un iekļaujoši to ietvert. Pārmaiņas, kas mums ir nepieciešamas - pēc visām šīm desmitgadēm, kurās mākslas studentes tikušas vajātas "nenozīmīgu" projektu dēļ - ir atzīt mātišķību par nozīmīgu subjektu mākslā. Tā ir milzīga teritorija, kas aptver vissmagākos un spēcīgākos jautājumus par dzīvību un nāvi, ietverot neauglības, bērna zaudēšanas un joprojām apstrīdētos reproduktīvo tiesību jautājumus [6].

Izdevuma noslēgumu autore atvēlējusi nākotnei, kurā mākslas pasaule kļuvusi draudzīgāka jaunajiem vecākiem. Pētniecības procesā veiktās intervijas atklāj ainu, kas joprojām ir tālu no pilnības, tomēr autores atlasītie pozitīvie piemēri demonstrē to, ka pārmaiņas ir iespējamas. Tikmēr vecāku pieredzi Džūda ilustrē ar mākslinieces, četru bērnu mātes Reičelas Hovardas (Rachel Howard) teikto: "Noslēpums ir tāds, ka tā ir labākā dzīve, ar sasodīti grūtu darbu, bet piepildīta, juceklīga un skaista" [7].

Līdzīgi kā citi sērijas "Hot Topics in the Art World" izdevumi, Hetijas Džūdas "How Not to Exclude Artist Mothers (and other parents)" nepiedāvā panaceju mākslas un vecāku lomas savstarpējo konfliktu risināšanai. Tomēr tas kalpos par pirmo soli diskusijai, ļaujot iepazīt tēmas problemātiku īsā, bet pietiekami daudzdimensionālā veidā. Izdevums noderēs gan mākslas un kultūras teorijas pētniekiem, gan ikvienam radošā darba veicējam, kam bijusi, ir vai interesē citu pieredzes mākslas pasaulē, savienojot to ar vecāku lomu.

Noderīgi: Grāmata "How Not to Exclude Artist Mothers (and other parents)" pieejams Latvijas Nacionālās bibliotēkas K. Ubāna mākslas lasītavā.

Hettie Judah. How not to Exclude Artist Mothers (and other parents). London: Lund Humphries, 2022. 100 lpp. ISBN 9781848226128

Ieva Ēkena ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mākslas krājuma eksperte.

________________________________________

[1] Judah, H. How Not to Exclude Artist Mothers (and other parents). P. 9.

[2] Judah, H. How Not to Exclude Artist Mothers. P. 15.

[3] Dati atainoti pētījumā “Representation of Female Artists in Britain 2018”. Pieejams šeit

[4] Judah, H. Full, Messy and Beautiful. Pieejama šeit

[5] Judah, H. How Not to Exclude Artist Mothers. P. 13-14.

[6] Judah, H. How Not to Exclude Artist Mothers. P. 73.

[7] Judah, H. How Not to Exclude Artist Mothers. P. 81.