Ilga Leimane, Kristīne Vasiļevska-Stepanova. Etnogrāfiskais ansamblis "Suitu sievas" cauri gadiem

Tieši tā suitu sievas bieži noslēdz dziesmas – ar dzidru, garu "ēēē…" un pamatīgu "ooo...", kas dzirdams tālumā un skan prātā vēl ilgi pēc tam. Tā ir suitu sievu dziedājuma vizītkarte, tās ir skaņas, kas vienā elpas vilcienā savieno sievas, senčus, zemi un klausītājus.

Grāmata ir lielisks veltījums etnogrāfiskajam ansamblim "Suitu sievas". Tā ir vairāk nekā tikai ansambļa vēsture – tā ir stāsts par dzīvi un spēju saglabāt prieku un pašironiju, kas padara suitu sievu priekšnesumus īpaši dzīvus un aizraujošus.

Grāmatas centrā ir pašas suitenes – īstas, stipras un krāsainas kā viņu brunči. Tās ir intervijas ar dziedātājām, viņu stāsti, kas atspoguļo spēcīgus raksturus, dažādus neierastus notikumus no ansambļa ikdienas, viņu skatījumu uz kultūras vērtībām, kas joprojām tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Šie stāsti nav tikai par to, kā suitu sievas dzied – tie ir par to, kā dziedāšana kļūst par dzīvesveidu, par lepnumu, kas iesakņots dziļi savā zemē un valodā.

Suiteņu dzīves stāsti nav rotāti vai piegludināti – tie ir pilni ar dzīves sāli un cukuru. Lasītājs sastaps sievietes, kuras iznesušas suitu balsi pāri laikiem, kuras ir dzimtas mugurkauls, valodas sargātājas, kuras caur Alsungas novada skaistajiem tērpiem un melodijām spēj aizkustināt un savienot.

Grāmatu caurvij suiteņu humors – sulīgs, dzēlīgs un dzīvs, valoda – skarba, asprātīga un nepakļāvīga. Tur nerunā gari, bet saka tā, kā ir. Bez galotnēm. Bez liekvārdības. Bet ar dziļu nozīmi.

Ko tad īsti nozīmē būt suitenei?

Vienkārši sakot, būt suitenei ir būt tiltam starp pagātni un tagadni, būt dzīvu stāstu un mākslas nesējai mūsdienu pasaulē.

Šī grāmata ir arī ļoti personiska, jo ilgu laiku ansamblī dziedāja un joprojām dzied manas radinieces. Tāpēc man tā ir grāmata par sajūtu, kas rodas, kad atver durvis dzimtas mājā, kur smaržo pēc sklandraušiem, kur smejas no sirds, un kur dziesma vienmēr skan nedaudz ilgāk, nekā to prasa notis.

Dzīvē viss rit un mainās – mode, politika, pat laikapstākļi Alsungā. Bet suitu sievas joprojām dzied ar to pašu "ēēēēē", kas nekad neapstājas. Uz jautājumu: "Kas man ir "Suitu sievas"?" LU profesore Janīna Kursīte atbild šādi:

"Ne cildinājums skulptūrā, filmās, ne klausītāju gadiem paustā atzinība un pat ne suitu kultūrtelpas iekļaušana pasaules kultūrmantojuma sarakstā 2009. gadā nav mainījis "Suitu sievu" apņēmību saglabāt sev vien raksturīgo, būt neatkārtojami pašām. Katrā no viņām ir varones gars, kura priekšā atkāpjas pat visspēcīgāko vīru raksturi. Ja pasaule atgriezīsies pie matriarhāta, tad starp suitu sievām netrūks kandidātu ne uz prezidenta, ne citiem augstiem amatiem."

Der atcerēties – ja suitenēm nepatīk, ko tu dari, viņas to pateiks tieši. Viņas tā vienmēr dara. Ja tas šķiet par skarbu – tad vēl ir jāpaaugas.

Kā teiktu suitu sievas: Tā višs ir! Noderīgi: Etnogrāfiskajam ansamblim "Suitu sievas" – 70 Ilga Leimane, Kristīne Vasiļevska-Stepanova. Etnogrāfiskais ansamblis "Suitu sievas" cauri gadiem. Redaktore Mārīte Milzere; mākslinieks Andris Vasiļevskis; maketētāja Laila Liepiņa.

Kuldīgas novads: Biedrība "Suitu kultūras mantojums", 2025. 199 lpp. ISBN 9789934915727

Inta Šapovalova ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mūzikas krājuma eksperte.