Inga Spriņģe. Kādēļ viņi nesaprot?

Grāmatas nosaukumā ir ļoti ērts vārds "viņi". Tie, kuri nesaprot, neklausās, nepieņem faktus. Mēs tikmēr esam šajā pusē, tie, kuri saprot. Arī es gribētu zināt, kā pārliecināt otru. Taču, lasot Ingas Spriņģes grāmatu, arvien grūtāk palikt šajā ērtajā pozīcijā. Kā es zinu, ka tieši mans viedoklis ir tas, par kuru otru vajadzētu pārliecināt? Un vai spēju uzklausīt atbildi, kas man nepatiks? Te man iedegas jau pazīstamā trauksmes lampiņa, un es ceru, ka tā ir mana intelektuālā pazemība.

Arī mana pārliecība var būt kļūdaina, lai cik skaidri un loģiski es spētu to pamatot. Atzīt kļūdīšanos, kamēr runājam vispārīgi, ir ļoti viegli. Grūtāk tas ir brīdī, kad kāds apšauba tieši manu taisnību.

Mana iepazīšanās ar grāmatu gan sākās vēl pirms tās atvēršanas. Sekoju līdzi tapšanas procesam, ar kuru autore dalījās sociālajos medijos, un, kad grāmata nonāca tirdzniecībā, biju arī uz tikšanos ar autori un viņas lekciju. Tikšanās notika mājīgā, nepiespiestā vidē. Klausītāju bija daudz, bet jautājumu no auditorijas bija mazāk, nekā gaidīju. Patiesībā grāmata ļauj šo sarunu turpināt arī tad, kad jautājumi rodas vēlāk.

Pie izlasītā var atgriezties, apstāties un pārdomāt savā tempā. Inga ir pētnieciskā žurnāliste, kura šajā grāmatā meklē atbildes uz jautājumiem, kāpēc cilvēki turas pie saviem uzskatiem, kādēļ pat pārbaudīti fakti nespēj tos mainīt un kā sarunāties, nezaudējot attiecības un cilvēkus tajās. Sarunas ar ārstiem, psihologiem un citiem speciālistiem savijas ar konkrētu cilvēku pieredzi, ļaujot domāšanas kļūdas ieraudzīt ikdienas situācijās. Pievēršoties sociālo mediju algoritmiem, autore parāda, kā mūsu vēlme piederēt, bailes un aizspriedumi iegūst vēl plašāku darbības lauku digitālajā pasaulē. Ar mums manipulē algoritmi, un kāds tajā laikā pelna lielu naudu.

Šo tēmu plašumā palīdz orientēties grāmatas uzbūve. Īsas nodaļas, personiski stāsti, izceltas atziņas, kopsavilkumi un praktiski uzdevumi veido vairākus lasīšanas līmeņus. Var sekot stāstam, apstāties pie kāda skaidrojuma vai vēlāk atgriezties pie konkrēta sarunas paņēmiena vai praktiska uzdevuma. Stāsti piešķir teorijai seju un īstumu, bet speciālistu skaidrojumi palīdz aiz atsevišķā gadījuma saskatīt plašākas likumsakarības.

Tas, ka grāmatu ir viegli lasīt, vēl nenozīmē, ka izlasīto būs tikpat viegli īstenot.

Manu lasīšanas pieredzi ietekmēja arī iepriekš lasītais un interese par šīm tēmām. Uzsākot lasīt, samulsu, jo gan tēmās un piemēros, gan izklāsta paņēmienos un grāmatas uzbūvē atpazinu citas grāmatas. Tiem, kuri interesējas par domāšanu un cilvēku uzvedību, grāmatas sākumā kaut kas var šķist jau redzēts. Visas atsauces uz izmantotajiem materiāliem ir dotas, un tas arī man izskaidroja, kāpēc atsevišķas lietas likās jau kaut kur lasītas. Grāmatas pienesumu saskatu šo zināšanu sasaistē ar Latvijas speciālistu skaidrojumiem un reālu cilvēku pieredzi. Tiem, kuriem šī būs pirmā iepazīšanās ar šiem jautājumiem, grāmata var kļūt arī par pamudinājumu pievērsties tajā minētajiem avotiem.

Sevis atpazīšana rīcībā vai runā, lasīto padara personiski nozīmīgu.

Man īpaši tuva ir nodaļa par nespēju ieraudzīt baļķi savā acī un cik ātri pamanām skabargu cita acī. Izrādās, ka mēs citus vērtējam pēc viņu rīcības, bet sevi pēc mūsu nodomiem. Par savas rīcības apstākļiem zinām visu, bet par otra, pārsvarā gandrīz neko, tomēr spriedumu izdarām ātri.

Arī intelekts vai zināšanas ne vienmēr pasargā no kļūdām. Tie pat var palīdzēt vēl prasmīgāk aizstāvēt savu taisnību. Tāpēc šajā paviršības un pēcpatiesības laikmetā īpaši vietā ir autores atgādinājums, ka pārliecība tiek jaukta ar patiesību. Pirmsvēlēšanu laikā šo abu vārdu nošķiršana man palīdzēja "nesacepties", ieraugot kārtējo partijas reklāmu. Taču būtu pārāk ērti to attiecināt tikai uz politiķiem.

Arī manas pašas piekrišana grāmatā lasītajam ir pārbaudīšanas vērta. Lasot bieži pieķēru sevi pie atziņas: jā, es arī tā domāju, tikai neesmu pratusi to ietērpt pareizajos vārdos. Inga manām nojautām ik pa laikam iedeva vārdus. Tā ir laba sajūta, kad sastopi domubiedru. Taču šis tuvums reizē liek uzmanīties. Hmm, vai grāmata mani pārliecina tāpēc, ka apstiprina manus jau esošos uzskatus? Savu "burbuli" var iekārtot ļoti gudri, ar labām grāmatām un pamatotiem argumentiem. Arī tādā "burbulī" vajadzētu atstāt atvērtu logu.

Priecē, ka līdzās daiļliteratūrai latviešiem ir autori, kuri tapina šādas grāmatas. Saprotamas, praktiskas, izglītojošas un rosinošas. Šī ir viena no tām, ko turēt tuvumā un ik pa laikam pāršķirstīt. Īpaši brīdī, kad atkal gribas jautāt: kādēļ viņi nesaprot?

Inga Spriņģe. kādēļ viņi nesaprot? Redaktore Aiga Veckalne; dizains: Nursultana Randa un Ginta Štolca; vāka dizains: Marta Bula. Smart Brevity OÜ pārstāvniecība Latvijā, 2026. 238 lpp. ISBN 9789934386497.

Diāna Rudzīte ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra statistikas un datu analīzes eksperte.