Klēra Beresta. Mata tiesa
- Anna Auzāne
- Jun 11
- 2 min read
Pēdējos gados ik pa laikam tiek publicēti tulkojumi no franču valodas, kam ievirze ir visai līdzīga. Tie ir raiti lasāmi, bet psiholoģiski samezgloti romāni; no vienas puses, šie tulkojumi piedāvā vismaz kaut kādu izklaidēšanos un atbilst izdevēju un tirgus prasībām. No otras puses, ir skaidrs, ka pat vismazāk pretenciozais franču romāns piedāvā tādu ikdienišķo debašu kvalitāti pat laulāto (kur nu vēl politiķu vai filozofu) starpā, par kādu latviešu proza var tikai sapņot. Līdz ar to ieguvums ir arī lasītājam.
Etjēns ir korektors, kurš nejūtas novērtēts un visu laiku pats sevi uzkurina. Te oficiants viņu neatceras. Te sieva nav pietiekami goddevīga. Te maģistra darba vadītājs nepievērš uzmanību Etjēna tēmai, jo gaida pensiju. Te darba ballītē viņam nepienākas VIP dāvanu maisiņš. Te kolēģi ir pārāk stulbi.
"Viņš bija izlabojis tik daudz manuskriptu. Sacūkotus, kļūdu, banalitāšu pārpildītus tekstus, viņš bija tik daudz labojis, tīrījis, pārrakstījis, ravējis. Viņi visi domā, ka es esmu neredzams, Etjēns nelikās mierā, ka es esmu viņu "labā roka", kas nekad neizies no ēnas. Viņi vēl redzēs."
Tāpēc Etjēns koriģē autoru tekstus, līdz tie vairs nelīdzinās oriģinālam, un lolo ilūzijas par sievas Vivas vēlmēm. Viva, fotogrāfe, ar kuru Etjēns ir jau paguvis izšķirties, bet tad atkal sagājis kopā, labāk klausās estrādes dziedoņus nekā vīra iecienīto Māleru, un nicinoši un garlaikoti izsakās par viņu ikgadējo ceļojumu uz Itāliju. Protams, kādā brīdī pavīd jautājums, kāpēc abi ir kopā ("viņš sagatavoja bildinājumu kā izplāno puču"), bet tikai Etjēns izšķiras par slepkavību.
Tādiem vīriešiem kā Etjēns būtu jābūt vieniem, taču sakāpinātās pašapziņas dēļ viņš jūtas pelnījis dzīvesbiedri, kura kalpo kā zibensnovedējs, kad gadījusies slikta diena.
Savdabīga kulminācija ir nevis pārlieku brutālā un detalizēti raksturotā Etjēna rīcība, bet tieši brīdis, kad viņš saprot: sieva savā japāņu podniecības pulciņā, kurā cilvēki vāzēs "iecep" priekšmetus, kas viņiem liek justies nomāktiem, ir izveidojusi trauku, kurā iemetusi laulības gredzenu. Viņu situācija saēd tikpat ļoti, cik Etjēnu.
Kopumā darbs pievēršas vairākām nozīmīgām tēmām, piemēram, indivīda nenovērtēšanai un jo īpaši rēgu rakstniecībai, kas netieši pavīd arī šajā romānā un ir diezgan populāra sižeta līnija dažādu tautu mūsdienu prozā. Tāpat, lai gan mezalianse ir bieži aplūkota tēma gan pašu franču, gan angļu kultūras telpā, šeit paveras niansēts pārdomu spektrs, kā vārdu izprast mūsdienās, ja abu laulāto statuss sabiedrībā un ienākumi ir līdzīgi, bet kultūras fons – atšķirīgs. Turklāt jāņem vērā: romāns faktiski vienmēr izklāstīts no Etjēna skatpunkta, viņš ir neuzticams vēstītājs, un Viva parādās citāda, kad runā ar draugiem.
Tomēr vissvarīgākais pavediens romānā ir vardarbība – ikdienišķā un ekstrēmā.
Klēra Beresta. Mata tiesa. No franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova. Atbildīgā redaktore Inga Ābelīte, literārā redaktore Linda Kusiņa-Šulce, korektors Edžus Zakss-Salputra, maketētājs Indulis Martinsons. Rīga: Latvijas Mediji, 2025. 203 lpp. ISBN
9789934295119
Anna Auzāne ir Nacionālās enciklopēdijas redaktore.
ความคิดเห็น