Kurš gan bērnībā nav vēlējies gluži kā Dullais Dauka vai mazais Vanadziņš ieskatīties jūrā aiz apvāršņa, lai ieraudzītu to nezināmo, ko no mūsu acīm slēpj horizonts?
Liepājas zvejnieki, vagojot jūru un okeānu plašumus, savulaik ir redzējuši daudz vairāk – tālas zemes, palmas, aborigēnus un pērtiķi uz vientuļas salas.
Tas viss krasi kontrastē ar tā laika padomju dzīves ideoloģiju – sociālistisko sacensību, kompartijas kārtējam kongresam veltītām trieciendarba nedēļām vai gadadienām pēc leģendārās “Auroras” zalves, kuru tā arī neviens nav dzirdējis. Zvejnieki pasaules okeānos smēla zivju centnerus un tonnas, jo plašā zeme no Baltijas jūras līdz Klusajam okeānam bija mūžīgā pārtikas trūkumā, burtiski nepaēdināma.
Tas, ka latviešu šai flotē bija vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, tomēr izrādījās mazākā bēda, “lielā rubļa” tīkotāji uz Liepāju brauca baru bariem, tā pārpludinot piejūras pilsētu, atnesot savu “kultūru” un mums svešo mentalitāti. Tā šis tautu sajaukuma katls vārījās turpat 25 gadus, līdz Atmoda to izsvēpēja no pilsētas zem liepām vētru un dzintara krastā.
Grāmatu lieliski ilustrē paša autora darbīgajās vēsturnieka gaitās vāktie fotomateriāli no Liepājas muzeja krājuma, kur izdevums arī iegādājams.
Noderīgi: irliepaja.lv
Kriķis, Juris. Liepājas zveji abpus ekvatoram: okeāna zvejas flotes Liepājas bāze skaitļos un faktos, 1964–1985. Salacgrīva: Jāņa Lapsas piemiņas biedrība, 2021. 159 lpp.
ISBN 9789934868115.
Gints Šīmanis ir kultūras publicists un Bibliokuģa bocmanis.