top of page
  • Ieva Kalniņa

Lāms, Edgars. Kurzemes iekopšana: Olafa Gūtmaņa dzīves un mākslas ceļos



Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta literatūrzinātnieki, valodnieki un folkloristi aizrautīgi kopj un pēta Liepājas, Lejaskurzemes kultūru un valodu. Profesors Edgars Lāms uzrakstījis monogrāfiju par dzejnieku, liepājnieku Olafu Gūtmani “Kurzemes iekopšana: Olafa Gūtmaņa dzīves un mākslas ceļos: monogrāfija”.


Monogrāfijā detalizēti pētīta Gūtmaņa (1927–2012) dzīve, darbu publicējumi, dzejas un prozas tēli un motīvi, skatīta Gūtmaņa valodas ainava un viņa darbi mūzikā. Edgars Lāms Gūtmaņa dzeju pēta kā spilgtu ekoliteratūras reprezentanti.

Dzejnieks Gūtmanis pieder pie paaudzes, kuras dzīvi pārvērta Otrais pasaules karš un padomju okupācija. No mierīgas un labklājīgas dzīves viņu kopā ar ģimeni naktī no 1941. gada 14. uz 15. jūniju izrauj izsūtītāji. Olafs ar māti, vēlāk arī tēvu, nonāk aiz Polāra loka. Izturēt grūto laiku palīdz gan izsūtīto dziedātās dziesmas, gan Olafa interese par literatūru, īpaši dzeju. 1947. gadā ģimene bēg uz Latviju, bet 1949. gadā vēlreiz izsūta tēvu un māti, 1950. gadā arī dēlu. Gūtmanim līdzi ir “Franču lirika” Edvarta Virzas tulkojumā. Par nozīmīgākajiem cilvēkiem izsūtījumā viņš sauc savus vecākus, LU Filoloģijas fakultātes absolventi Irēnu Dumpi un Melāniju Vanagu – šie cilvēki palīdzējuši saglabāt latvisko identitāti.


Atgriezies dzimtenē 1956. gadā, Olafs Gūtmanis strādā dažādus darbus, kā arī arvien nopietnāk pievēršas dzejai. Pirmais dzejas krājums “Stiprie mezgli” iznāk 1964. gadā, bet savu balsi dzejā viņš iegūst pakāpeniski. Edgars Lāms atzīst: “Viena no O. Gūtmaņa dzejas (un arī prozas) atšķirības zīmēm un individuālā stila raksturībām ir pirmatnības elpa, kas liekas organiskā saskaņā ar autora biogrāfijas faktiem un dzīves izjūtu.” (96.–97. lpp.)


Pirmatnīgās dziņas redzamas cilvēka un dabas attiecībās, medību motīvos, pietātē pret latviešu tradīcijām (ķekatu gājieni, rituālās dejas, spēka zīmju aktualizēšana). Jaunības agrīno iespaidu ietekmē Gūtmaņa dzejā līdzās izvešanas un vilciena motīvam ir Sibīrijas pirmatnīgās dabas tēlojums. Edgars Lāms parāda, kā Kurzemes izlokšņu leksika veido Gūtmaņa dzejas ainavu un Kurzemes māksliniecisko telpu: piemēram, te ir plekstes, strimalas, knieves, ķikalis, pūcenes, krizdoles, tītarenes, rāceņi, kniepķeni, maurenes u. c. (228. lpp.)


Edgars Lāms pēta, kā Gūtmaņa dzejas liriskais varonis no pagāniski noskaņota klaidoņa dzīves un radošā mūža vēlīnās stadijās pamazām kļūst par kristīgā ceļa meklētāju.


Olafs Gūtmanis zināms ne tikai kā dzejas, bet arī prozas autors – iznākušas 12 prozas grāmatas, viņa darba lauks ir autobiogrāfiski un dokumentāli teksti, kas nereti robežojas ar

dienasgrāmatas žanru. Pirmie darbi veltīti Sibīrijas skaistumam, tās dabas varenībai, mednieku un vietējo tautu dzīves veidam, bet, atjaunojoties Latvijas Republikai, darbu centrā sižetiski ir Kurzeme.


Edgars Lāms ir radījis darbu, kas spilgti un detalizēti parāda Gūtmaņa devumu latviešu dzejā, bet jo īpaši – viņa nozīmi Kurzemes aktualizēšanā latviešu kultūrā.

Monogrāfija noderēs skolotājiem, studentiem, pētniekiem, bet īpaši iepriecinās Kurzemes cienītājus un mīlētājus.



Noderīgi: irliepaja.lv



Ieva Kalniņa 2022. gada maija/jūnija numura iznākšanas brīdī ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītāja un profesore.


Recent Posts

See All

Comments


bottom of page