top of page
  • Anna Iltnere

Literatūras ceļvedis jautā autoram Naurim Svikam


Nauris Svika. Ilustrācijas autore: Laura Lukeviča

Turpmāk varēsiet vairāk iepazīt mūsu redakcijas izvēlēto grāmatu autorus – kādu no konkrētā numura rakstniekiem, tulkotājiem, ilustratoriem, kuri īsā intervijā atbildēs uz jautājumiem par pieredzi gan konkrēta izdevuma tapšanā, gan par bibliotēkām kopumā.


"Grāmatas autors Nauris Svika ir komandas un līderības attīstības programmu eksperts, pieaugušo izglītības mentors un dzīves treneris. Nauris strādā ar pilnveidoties, mainīties alkstošajiem – tātad tiem, kuri allaž gatavi spert soli augšup," apskatā par Naura Svikas grāmatu "Cilvēcīga vadība...: jo darbinieki ir cilvēki, nevis resursi" raksta Linda Akmentiņa. "Šajā grāmatas apskatā Nauri saucu vārdā, jo viņš ir arī mans skolas biedrs – cilvēks, kurš savā mērķtiecībā, neatlaidībā un uzkrātajās zināšanās vēlas dalīties ar līdzcilvēkiem, lai tie kļūtu par “iespējami labāko savas personības versiju”. Grāmatas autors ir absolvējis Vācijas militāro akadēmiju, guvis nozīmīgu komandas vadības pieredzi Kosovā un Irākā, izstrādājis un īstenojis dažādas sarežģītības komandu programmas, kuras visbiežāk organizētas nestandarta formātos. Nauris zināms arī kā semināru pasniedzējs, konferenču lektors, grāmatu autors."


Aicinājām Nauri Sviku pastāstīt vairāk par to, kā noritēja darbs pie grāmatas tapšanas.


Kā pie Jums ieradās grāmatas ideja?


Grāmatā aprakstītie stāsti veidojās un krājās daudzu gadu garumā. Bieži vien tos izmantoju savās programmās, lai vienkāršiem vārdiem cilvēkiem nodotu vajadzīgo ideju, vēstījumu. Pamazāk sāku saprast, ka stāstu jau kļūst ļoti daudz. Vairākus sāku periodiski aizmirst (ne pašus stāstus, bet ka tāds stāsts vispār ir manā krājumā). Sāku tos visus piefiksēt vienā dokumentā, izmantojot atslēgvārdus. Kādu dienu, paskatoties uz atslēgvārdu sarakstu, ienāca prātā doma, ka tas jau nedaudz atgādina satura rādītāju. Tad arī radās ideja, ka to visu varētu apkopot grāmatā. Vēlējos uzrunāt un ar grāmatu apvienot cilvēkus, kuriem manis paustās idejas nav svešas, kuri dažās lappusēs atpazītu situācijas arī no savas dzīves un būtu gatavi izdarīt arī dažas atziņas.


Vai varat nedaudz atklāt rakstīšanas procesa aizkulises – kā strādājat Jūs?


Mans galvenais pretinieks grāmatas rakstīšanas procesā bija pedantiskums. Sākotnēji vienu stāstiņu varēju rakstīt neskaitāmas dienas. Pat tad, kad it kā viss šķita pabeigts, pārlasot jau atkal daudz kas nepatika un stāsts tika pārveidots. Nav pat runa par kaut kādām būtiskām vadlīnijām, bet tieši sīkumiem un nesvarīgām niansēm. Idejiski galvā domas skrēja simt reižu ātrāk nekā faktiski spēju noformulēt domu datorā. Par laimi palīdzēja viena Kanādas grāmatu autora tiešsaistes nodarbības. Viņš ieteica vienkārši rakstīt visu pēc kārtas, kas vien nāk prātā, un sākotnēji nepārlasīt. Vienkārši raksti un virzies uz priekšu. Tikai pēc tam, kad viss teksts ir uzrakstīts, sāc pārskatīt un labot. Pateicoties šai pieejai, sāku rakstīt 2-5 stāstus dienā, un process beidzot izkustējās no vietas. Pēc tam arī labot šķita vieglāk.


Kas bija grūtākais, rakstot šo grāmatu?


Droši vien, atstāt grāmatu “dzīvu”, nesamākslotu un maksimāli vienkāršu, bez teorijām bija lielākais izaicinājums. Vienmēr šķita, ka nepieciešams papildināt. Tomēr reizēm “mazāk ir vairāk”. Bija arī iekšējs uzstādījums, ka stāsts nedrīkst būt garāks par vienu lappusi. Teksta īsums, vienkāršība un koncentrētība ir gan kā neliels izaicinājums ideāli perfektām līderības teoriju grāmatām, gan arī iedrošinājums jaunākās paaudzes cilvēkiem, pašu intereses vadītiem, beidzot izlasīt grāmatu. Kā zināms, jauniešiem mēdz būt grūti ar garu tekstu. Šķiet, ka par 90% tas arī izdevās, un ieguldītais darbs noteikti bija tā vērts.


Par ko esat patiesi gandarīts, kad grāmata nu ir izdota?


Gandarījums, ka manuskripts radīja neviltotu izdevniecības “Zvaigzne ABC” interesi. Gatavība investēt grāmatas publicēšanā ir spēcīgs signāls, ka darbs ir novērtēts pozitīvi. Līdz šim jau biju dažas grāmatas publicējis pats (t.s. self-publishing jeb pašizdošana), bet šīs ir pavisam citas sajūtas. Atklāti sakot, mani pozitīvi pārsteidza “Zvaigzne ABC” pieeja grāmatas veidošanas procesam. Ja nu kādreiz vēl būs doma kaut ko sarakstīt, tad noteikti meklēšu sadarbību ar šiem cilvēkiem. Protams, neslēpšu, ka gandarījumu rada arī grāmatas popularitāte. Man kā nepazīstamam autoram noturēties vairāk kā mēnesi starp top 15 pārdotākām izdevniecības grāmatām un atrasties top 3 konkrētās kategorijās ir liels sasniegums.


Ko Jūs kā autors meklējat un visaugstāk vērtējat citu autoru grāmatās?


Pēdējos gadus, diemžēl, neatliek laika daiļliteratūrai, un galvenokārt lasu prozu un zinātnisko literatūru jeb t.s. non-fiction. Novērtēju praktiskus padomus. Tāpat novērtēju, ja autors ciena manu laiku un 4 lappušu garu ideju neizvērš 400 lappusēs un nebeidzamos idejas atkārtojumos. Novērtēju vienkāršību un patiesumu.


Ja Jūs varētu paturēt sev tikai vienu grāmatu, kura tā būtu un kāpēc?


Grūts jautājums. Nekad neesmu domājis no šāda skatu punkta. Viss būtu atkarīgs arī no situācijas. No vienas puses tā noteikti būtu manis paša sarakstītā “Cilvēcīga vadība”, jo tas tomēr ir mans darbs, “mans bērns.” Tajā pašā laikā es to grāmatu gandrīz zinu no galvas. Ja vajadzētu grāmatu dzīvošanai un vientuļas salas, tad droši vien kaut ko no Agatas Kristi.


Kāda loma Jūsu dzīvē ir bibliotēkām?


Ir bijuši laiki, kad bibliotēkās tika pavadīts ļoti daudz laika (tas vairāk saistīts ar mācību procesiem). Šodien esmu pārgājis uz to, ka vajadzīgās grāmatas obligāti pērku, turklāt drukātā versijā (nevis e-formātā). Katru grāmatu, ko lasu, es sasvītroju, ieloku stūrīšus, izceļu atsevišķas frāzes. Tas viss nepieciešams, lai vajadzīgajā laikā atrastu atkal nepieciešamo informāciju bez grāmatas atkārtotas pārlasīšanas no A-Z. Principā man nav nevienas tādas grāmata, ko es pēc izlasīšanas vairs nekustinātu plauktā. Dotajā brīdī periodiski atkal iegriežos bibliotēkā, jo ir uznācis vēl viens mācību periods. Attiecīgi tās grāmatas, kas man aktuālas kāda darba uzrakstīšanai, bet nav cieši saistītas ar interesējošo tematu, protams, meklēju bibliotēkā. Šodien ļoti patīk pieejamie e-katalogi, kad varu atrast vajadzīgo grāmatu ļoti īsā laikā un tikai tad doties uz konkrēto bibliotēku, vai pat pasūtīt uz sev tuvāko.



Trīs ašie:


1. Rakstīt grāmatas uz papīra vai datorā?

Idejas uz papīra, kaut vai uz salvetes, bet gatavos manuskriptus datorā.


2. Peldēt jūrā vai baseinā?

Atpūsties jūrā, sportam labāk derēs baseins.

3. Grāmata, kino, teātris vai koncerts?

Vakaros grāmata, nedēļas nogalēs kino, īpašos gadījumos teātris. Koncertus apmeklēju ļoti reti.


Svika, Nauris. Cilvēcīga vadība...: jo darbinieki ir cilvēki, nevis resursi. Redaktore Aija Grīnfelde; grāmatas un vāka dizaina autors Aigars Truhins. Rīga: Zvaigzne ABC, 2023. 157 lpp. ISBN 9789934317477.


55 views0 comments

Recent Posts

See All
bottom of page