Notikuma lasītava: Latviešu autoru citātu ceļš

"Notikuma lasītava" ir rubrika, kurā iepazīstinām ar grāmatām, kas iedvesmojušas nozīmīgas kultūras iniciatīvas, personības un ar tām saistītus notikumus.

Šoreiz uzmanība pievērsta literatūrai, kas kalpojusi par pamatu īpašai iniciatīvai - latviešu autoru citātu ceļam Rīgas parkos, kas tapis, atzīmējot 500 gadu jubileju kopš pirmās grāmatas latviešu valodā izdošanas.

Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar SIA "Rīgas Meži" aicina doties lasīšanas pastaigās pa Rīgas parkiem un apkaimēm.

Uz soliņiem izvietoti 35 citāti no latviešu autoru darbiem, kurus izvēlējās LNB darbinieki.

Uz tiem sastopama gan dzeja, gan proza, kas mudina apstāties, iedziļināties un no jauna atklāt Latvijas literatūras bagātību un daudzveidību.

Citātus iespējams atrast tādās vietās kā Uzvaras parks, Bastejkalns, Ziedoņdārzs, Mežaparka estrāde, pie Latvijas Universitātes un daudzviet citur. Šis projekts veido literāru maršrutu, kas bagātina pilsētas vidi un vienlaikus aicina izmantot tās sniegtās iespējas, lai atvēlētu laiku lasīšanai un pārdomām par tekstu.

Citātu karte pieejama šeit: ej.uz/d5cv

"Notikuma lasītavā" šoreiz ieskatāmies trīs grāmatās, kuras iedvesmojušas šo kultūras notikumu un ir cieši saistītas ar latvisko identitāti, kultūru un garīgumu. Grāmatas iesaka Aiva Rozenberga, citātu ceļa idejas autore un LNB programmas "Latviešu grāmatai 500" pārstāve.

Vaira Vīķe-Freiberga. Kultūra un latvietība

Vairas Vīķes-Freibergas pārdomas par latvietību vienmēr piesaista ar to, ar kādu brīvību un zināšanu klāstu autore saredz mūsu kultūru un identitāti pasaulīgā telpā. Kas mums kopīgs, kas atšķirīgs, kur ir zināmas paralēles, kur varbūt paradoksālas līdzības ar citām kultūrām. Šajā darbā, kas tapis tūlīt pēc Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras beigām, autore lappusi pa lappusei šķetina, ar ko – un vai vispār – XXI gadsimta latvietis atšķiras no XIX gadsimta vai jebkura cita laikmeta latviešiem, un kurš no viņiem ir "īstāks". Vai latvietību iespējams definēt un vai tā ir konstants lielums, kādu precīzi fiksējamu īpatnību kopums – vai varbūt tā mainās laika gaitā atbilstoši sociālajai un kultūras videi?

Gatavojot "Latviešu grāmatai 500" veltīto latviešu autoru citātu ceļu, šī grāmata pati "nāca pretī", kā dažkārt mēdz būt ar zīmīgiem notikumiem. "Cīņa par brīvību un valsts suverenitāti nekad nebeidzas," saka V.Vīķe-Freiberga.

Šajā trauksmainajā laikā, kad pasaulē ir tik daudz cīņas, vardarbības, īsta un viltus patriotisma, šķiet, lasītājam varētu būt saistoši ielūkoties šajā grāmatā un rast dziļāku izpratni par to, kā mēs katrs sev definējam latvietību bagātīgajā kultūras, vēstures un sociālajā kontekstā.

Māris Bērziņš. Pastāsti par dziesmusvētkiem

Plānā Māra Bērziņa stāstu grāmatiņa, kas balstās tā dēvētajā neformālajā vēsturē – Dziesmu svētku dalībnieku atmiņu stāstos.

Aiz katra liela vēstures gadskaitļa – vai tie būtu 150 gadi Dziesmu un deju svētku tradīcijai vai Latviešu grāmatas piecsimtgadei – ir cilvēku dzīves, kurās mijas priecīgi un traģiski, romantiski un ārkārtīgi praktiski, spītīgi un svinīgi notikumi, kas kopā veido unikālu stāstu.

Šajā grāmatā apkopots 21 stāsts, kas balstīts patiesos Dziesmu un deju svētku sadzīves notikumos – šī vitalitāte rada pārliecību, ka tradīcija dzīvos ilgi. Patiesi Dziesmu un deju svētku tradīcija līdztekus kultūras fenomenam ir viens no labākajiem veidiem mūsu nācijas mentālās un fiziskās veselības uzturēšanā, kas ļauj tikt pāri dažādu vēstures laikmetu un privātu sarežģījumu kalniem un lejām, svinot kopīgo. Lasot šos stāstus, iespējams, kāds atcerēsies savus svētku atgadījumus, pastāstot tos savai ģimenei un draugiem, tādējādi bagātinot neformālo Dziesmu un deju svētku vēstures "folkloru".

Velta Sniķere. Pietuvoties vārdiem

Velta Sniķere latviešu dzejas pasaulē ieņem savu īpašo vietu ar savu “latviešu dzejas jogu”. Pati dzīves laikā trimdā kļūdama par "jogas skolotāju skolotāju" – tā viņu dēvēja šīs garīgās prakses profesionāļi Lielbritānijā. Neapšaubāmi arī dzejā autore "ieraksta" jogas elpu, kustības, pasaules redzējumu. Latviešu autoru citātu ceļā, ko tikko izveidojusi Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar SIA "Rīgas Meži", Uzvaras parkā atrodam arī Veltas Sniķeres dzejoli "Dzintars".

Nedaudz žēl, ka lasītājam nav iespējams redzēt, kā nu jau mūžībā aizgājusī autore savu dzeju vienmēr lasīja publiski – katrs dzejolis pārtapa garīgā priekšnesumā.

Šajā grāmatā, kā arī citās – "Pētergaiļa" izdevniecībā tapušās Veltas Sniķeres – grāmatās, vārds latviešu valodā saskaras ar pasaulē visplašāk zināmās garīgās prakses – jogas - elpas plašumu un dziļumu. Lai izdodas katram to pieredzēt.

Aicinām doties šajā literārajā pastaigā un iziet latviešu autoru citātu ceļu, ļaujot dzejas un prozas rindām bagātināt ikdienu un atgādināt par vārda spēku, kas sastopams tepat - parkā uz soliņa.

Vaira Vīķe-Freiberga. Kultūra un latvietība. Karogs, 2010 Māris Bērziņš. Pastāsti par dziesmusvētkiem. Veltījums dziesmu svētku 150. gadskārtai. Rakstniecības un mūzikas muzejs, 2023

Velta Sniķere. Pietuvoties vārdiem. Valters un Rapa, 2003 Noderīgi: Soliņi Rīgā popularizē latviešu rakstniekus!