Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.
Agnese Rutkēviča līdz šim vairāk zināma kā dzejniece, dramaturģe, aktrise, bet 2022. gada izskaņā iznāca autores trešā grāmata – eseju krājums “Skumjais laikmets” – par mākslu, cilvēkiem un dzīvi. Eseju pirmpublicējumi atrodami laikrakstā “Kultūras Diena”.
Eseju kopējais vēstījums ir daudzslāņains un iezīmē ne tikai ceļojumu konkrēta cilvēka pasaules uztverē un subjektīvajā attieksmē pret notikumiem, lietām, parādībām, bet atgādina lasītājam par dažādiem spilgtiem procesiem, kas norisinājušies mums līdzās. Lasītājs var savilkt paralēles pats ar savu dzīvi − atgriezties individuālās pagātnes ainās un atskatīties uz
tolaik izjusto un piedzīvoto, par ko reflektējusi autore. Vairāki esejās fiksētie notikumi ir kā laikmeta zīmes, kas atgādina, ka šodiena patiesībā ir vakardienas atspulgs vai tās nebeidzams turpinājums. Rutkēviča akcentējusi ideju par to, ka “vēsturei un atmiņām notikumi ir kopīgi. Tām ir viens laiks un telpa. Katrs mirklis ir divi mirkļi” (29. lpp.). Mirkļi Rutkēvičas esejās piedzīvojami kā jēgpilns un baudāms teksts.
Krājumā iekļautās esejas aptver laikposmu no 2015. līdz 2020. gadam. Fiksētie datumi un atpazīstamie fakti ir uztverami kā pieturzīmes, kas apstādina mūsdienu straujo laika ritējumu, sniedzot iespēju aizceļot pagātnē.
“Mēģinājumi ieiet laika telpā, kuru reiz esam sevī apdzīvojuši, ir kā vērot pulksteni uz rokas, kura laikrādis sācis joņot atmuguriski.” (16. lpp.) Caur šiem tekstiem ir iespējama gan atgriešanās laiktelpā, kurā dzīvojam, gan sastapšanās ar to no jauna.
Kāpēc skumjais laikmets? Kā raksta autore, “ikvienā no mums ir šis vientuļais punkts, kurā ļaujam patverties atmiņām, cilvēkiem, ainavām, pilsētām, skumjām” (11. lpp.). “Skumjais laikmets” aicina lasītāju atrast katram savu punktu, kurā glabājas šie skumju priekšvēstneši.
Krājuma kopējo noskaņu raksturo citāts no Josifa Brodska eseju grāmatas “Par bēdām un to iemesliem”: “Pasaulei, kurā tu grasies apmesties uz dzīvi, nav laba reputācija. Ģeogrāfiski tā izskatās labāk nekā vēsturiski. Vizuāli tā joprojām ir pievilcīgāka nekā sociāli. Drīz tu pats uzzināsi, ka tā nav patīkama vieta. Tomēr tā ir vienīgā pasaule, kura mums dota. Ja arī eksistē
vēl kāda pasaule, nav garantijas, ka tā ir labāka nekā mums pieejamā. Pasaule, kurā grasies apmesties uz dzīvi, - tie ir džungļi, tuksnesis un slidens purvs.” (6. lpp.)
Esejās paustais vēstījums pierāda, ka caur skumju pieredzi iespējams nonākt pie domu skaidrības un poētiskiem secinājumiem par dzīves un mākslas mijiedarbību kopumā.
Aktieris Mārtiņš Meiers izdevuma pēcvārdā precīzi akcentējis, ka eseju krājums ir kā saruna, kuru gribas turpināt, un tam jāpiekrīt, jo atsauces gan uz latviešu, gan pasaules personību atziņām un viedokļiem var palīdzēt veidot saturīgus dialogus gan ar sevi, gan pārējo sabiedrību, kā arī – trauksmaino pasauli ap mums. Iespējams, ka pēc eseju izlasīšanas būs vēlme atvērt pašam savas dienasgrāmatas lappuses, kur piefiksēt un paturēt būtisko, vai turpināt jau iesāktās sarunas.
Noderīgi: aminori.lv / ltv.lsm.lv / lsm.lv / diena.lv
Rutkēviča, Agnese. Skumjais laikmets. Rīga: Aminori, 2022. 128 lpp. ISBN 9789934612190.
Raiva Turka ir literatūras blogere.