Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.
Ievas Strukas monogrāfijas galvenais varonis Anšlavs Eglītis ir spilgta, vairumam latviešu zināma personība. Ieguvis mākslinieka diplomu, pabeidzot Latvijas Mākslas akadēmiju, ilustrējis vairākas savas grāmatas. Visu savu mūžu Eglītis veltījis rakstniecībai, sasniegdams izcilas grāmatniecības virsotnes, bijis arī viens no retajiem latviešu rakstniekiem, kuri “brīvajā pasaulē” prata izdzīvot no rakstniecības.
Eglīša rakstnieka prasmi grāmatā “Rīgas svārki mugurā” (Rīga, 2000) labi ilustrē dzejnieks, rakstnieks, esejists, kultūrvēsturnieks, rakstnieka tuvs draugs un līdzgaitnieks Andrejs Johansons, sakot, ka Eglītis toreizējai Rīgas jaunajai paaudzei kļuvis par sava veida idolu (dievekli): “Atjautība, zobgalība, griezīgi ass un spilgts dzīves norišu vērojums kopā ar smalku smeldzi un brīžiem pat sentimentālu jūsmu — tās visas bija īstenās, ar citiem nesamaināmās Eglīša īpašības. Viņš rakstīja ar manāmu piepūli, bet ar apbrīnojamu enerģiju, bieži vien nosēdēdams pie mašīnas dienu pēc dienas no rīta līdz vakaram. Darbu pabeidzot, viņam priekšā gulēja dažāda formāta papīru kaudze – veselas loksnes, pusloksnes, šauras strēmeles ar pāris teikumiem. Kad visu to sagrieza, salīmēja kopā un vēlreiz pārrediģēja, manuskripts bija gatavs.”
Strukas monogrāfiju bija ļoti gaidījuši gan Latvijas, gan latviešu mītnes zemju diasporu Eglīša daiļrades cienītāji. Tā veidota kā astoņu hronoloģiski kārtotu grāmatas nodaļu gredzens – no rakstnieka piedzimšanas līdz aiziešanai mūžībā. Grāmatā vēstīts par Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas dzimtas dzīvi. Viņa vecāki ir rakstnieks un mākslas teorētiķis Viktors Eglītis un skolotāja, tulkotāja Marija Eglīte. Anšlavam Eglītim līdzās allaž bijusi dzīvesbiedre Veronika Janelsiņa – māksliniece un spoža personība ar spilgtām un unikālām, tikai viņai tipiskām rakstura iezīmēm. Grāmatā iekļauts ne mazums arī ar viņu un viņas ģimeni saistītu interesantu, savstarpējās attiecības raksturojošu epizožu.
Jau minētie Eglītim tuvie cilvēki, draugi un daudzi citi līdzgaitnieki spilgti atklājas savstarpējā saskarsmē, sarunās, vēstulēs un notikumos.
Grāmatas vēstījums Strukai izdevies ļoti dzīvs. Gluži kā piesātinātā kinofilmā, lasītājam sniegta iespēja iejusties Eglīšu dzimtas piedzīvotajā.
Ģimene, vecāku attiecības un slimība, pārdzīvojums par mātes došanos mūžībā, paša divkārša pietuvošanās nāvei un dzīvības alkas. Radošuma un ekstravagances piestrāvota dzīve mākslinieku vidē un pirmie spožie literārie panākumi Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, Latvijas okupācija un Baigā gada šausmas, paša sīkstums bēgļu gaitās, dzīves tupinājums kā “dīpītim” un tad – jauns sākums, izkāpjot Amerikas krastos. Piemērošanās apstākļiem, aktīvs literārais darbs, nedrošība un neuzticība no padomju Latvijas saņemtajiem signāliem. Nerimstošas ilgas pēc Latvijas, nekad vairs tajā neatgriežoties.
Grāmatā analizēta Eglītim nozīmīgā un ļoti sāpīgā, vairākos viņa literārajos darbos skartā Latvijai traģisku vēstures notikumu un varas ideoloģijas aspektu tematika. Savā veidā tā ir kā iespēja norakstīt pārdzīvoto, kā arī nodot vēstures liecības nākamajām paaudzēm.
Apjomīgais saturs ar precīzu laikmeta kontekstu ir piesātināts izziņas materiāls un sagādā patiesu lasīšanas baudu. Katras nodaļas bagātīgo faktu materiālu papildina apjomīgs atsauču klāsts ar norādēm uz izmantotajiem resursiem.
Rakstnieka personība atklāta, ielūkojoties vēstuļu sarakstē, sarunājoties ar ģimenei piederīgiem cilvēkiem, uzklausot Eglīša laikabiedru atmiņas, analizējot literāros darbus. Epistulārais mantojums autorei sniedzis vielu arī intīmākām epizodēm. Rakstīts ļoti tieši, bet vienlaikus dziļi delikāti, ar lielu pietāti pret iesaistītajiem cilvēkiem.
Tas, ka Eglītis vielu literāriem darbiem allaž noskatījis pasākumos, cilvēku savstarpējā saskarsmē un citos notikumos, nav nekāds noslēpums. Grāmatā rodams plašs izziņas materiāls par sabiedrībā labi zināmiem un arī mazāk pazīstamiem cilvēkiem, kuri kļuvuši par romānu varoņu prototipiem. Atrodami piemēri, kuros literārie varoņi apveltīti ar Anšlava vai Veronikas rakstura iezīmēm. Tiem, kuri lasījuši romānu “Cilvēks no mēness” (Rīga, 1994), visticamāk, ir sava versija par to, kurš slēpjas aiz Ģedimina, kurš – aiz Andas tēliem.
Uzrakstīt labu grāmatu par tik lielu cilvēku, kāds bijis Anšlavs Eglītis, vispusīgi aptverot notikumu daudzveidību, kas savērpta zinātniskā un vienlaikus tik saistošā stāstījumā, ir pa spēkam vien dziļi inteliģentai un spēcīgai personībai.
Autores devums vērtējams kā nozīmīgs monumentālās pētniecības darbs par izcilo latviešu kultūras personību Anšlavu Eglīti, un tāds par šo izcilo rakstnieku tapis pirmoreiz.
Noderīgi: dgramata.lv / replay.lsm.lv / la.lv
Struka, Ieva. Par skaisto un aplamo dzīvi: monogrāfija. Sērija “Es esmu...” Recenzenti: Dr.philol. Eva Eglāja-Kristsone, Dr.philol. Baņuta Rubess, Dr.philol. Kārlis Vērdiņš. Rīga: Dienas Grāmata, 2022. 383 lpp. ISBN 9789934595622.
Ginta Zalcmane ir LNB Pakalpojumu departamenta Uzziņu un informācijas centra Informācijas pakalpojumu un starpbibliotēku abonementa nodaļas vadītāja.