Sintija Kampāne-Štelmahere. dārzs

Piederu to privileģēto pulciņam, kuri ar Sintijas Kampānes-Štelmaheres dzeju bijuši pazīstami jau pirms desmit gadiem, kad kritiķes, redaktores Jūlija Dibovska un Elīna Kokarēviča izveidoja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes literatūras un kritikas portālu "Ubi Sunt". Portālā regulāri bija lasāmas Sintijas Kampānes-Štelmaheres recenzijas par citu autoru dzeju un bija publicēti arī pašas autores dzejoļi.

Laikmetā, kad Latvijas kultūras vidē arvien biežāk tiek runāts par literatūrkritikas iznīcību, jo īpaši jāuzsver, ka prozas darbi nereti izpelnās pat lielāku rezonansi un ievērību, kamēr dzeja – intīmais, liriskais, reflektīvais literatūras veids – paliek noklusējumā un lasītāju pieredzē, subjektīvā atmiņā.

Sintija Kampāne-Štelmahere ir viena no spēcīgākajām latviešu dzejas kritiķēm. Viņas recenzijās ir ne vien dziļa un nosvērta, nenoliedzami erudīta teksta analīze, bet arī smalkjūtība pret katra autora rakstību. Kritiķe un dzejniece ir no tām personībām, par kuru var teikt, ka viņa ir autore ar poētisku būtību.

Krājums "Dārzs" ir autores debijas grāmata, tomēr līdzšinējās dzejas publikācijas lielākajos literatūras un kritikas izdevumos un portālos, kā arī vairāk nekā desmit gadu darbs kritikā autori ļauj uzlūkot kā jau nobriedušu un sevi apliecinājušu literāti.

Siltas gaismēnas starp tumšzaļu krūmu puduriem mierīgā vasaras novakarē – tādas asociācijas rada šī krājuma vizuālais veidols. Vai miers ir mirklīgs un vai tas vispār pastāv?

Anetes Krūmiņas veidotais grāmatas dizains harmonē ar Sintijas Kampānes-Štelmaheres dzeju. Noapaļots, estētiski noslīpēts teksta burtveidols, tumšzaļš, faktūrains krājuma vāks un kontrastā – silti dzeltens iekšvāks, gluži kā dārzā uzziedējusi meža tulpe, pirmie krokusi vai greznu narcišu puduris.

Dārzs Sintijas Kampānes-Štelmaheres dzejā ir gan daudznozīmīga metafora, gan ietilpīgs, aktīvs virstēls. Tas ir gan dabiskuma, līdzsvarotības, gan iekšējā noslēpuma, gan disharmonijas un mežonīga spēka iemiesotājs: "tev ir vajadzīga māja sevī / ne dārzs ar apveltiem krūmiem" (52. lpp.).

Dzejoļos dinamiskas pilsētvides ainavas mājo līdzās liriskām dabas ainām – dzejnieces lielākie talanti ir izkoptā valodas izjūta un vizualitāte, glezniecisks, pat telpisks dzejoļa redzējums: "kautri viņa pašķir zarus izkar baltu veļu / sarunās ar strazdiem iepin piebildes par senākiem laikiem", "viens avots viņas sārtie pirksti šķir jāņogu maijrožu / ceriņu virumus" (9. lpp.). Lasot šos dzejoļus, nudien var sajusties kā citā realitātē, varbūt pat citā laiktelpā, apjaust dabas klātbūtni un kādas augstākas varas dziedinošo spēku: "upe te sekla kā kucēna varavīksnene / krastā stiebrojas vībotnes zirgskābenes sienāži / zilganas svītras apklāj piemiegtās ietekas / tu esi tik sens ka neesi vēl piedzimis / ēnu uzbērums saliec zeltainu bērzu kroni" (18. lpp.).

Tāpat dzejoļos sastopama sirreālistiska tēlainība, kas lasītājam neliek garlaikoties: "uz flīzēm laksta gaisma / sačūkst izlietā tējas peļķe / iešņācas spraugās un aizplūst kā tolaik / ar sarkanu lietussargu upe" (15. lpp.). Autores poētikai zīmīgs arī dzejas skaniskums, jutekliska valoda: "no debesu sazobes / lūp plūmju klubkrāsa / no zemes sadiedzes / drūp brūna drūmaka / tu klusu pucē / nelūgtas brūces" (34. lpp.).

Ikdienas realitātes un sadzīviskas rutīnas ainas autore apraksta tik nepiespiesti poētiski, ka ir sajūta – dzīvot nemaz nav tik grūti: "bērnu elpas plīvo kā pūkas / garām skapim kas uzmetis kūkumu / garām ierīču zvaigznājiem / uz grīdas starp vientuļiem varoņiem / garām pannām kurās zied tauki / garām tumsai un miglai uz laukiem / ar vientuļu auto dubļos līdz durvīm / saburzīts mētelis nomoda kurvī" (23. lpp.).

Šis krājums aktīvi sarunājas ar lasītāju, tas dažbrīd līdzinās viedam padomdevējam vai labākajam draugam – šajā grāmatā var izlasīt sapni, iedvesmu, uzmundrinājumu un mierinājumu, iedrošinājumu un prieku, rēnas skumjas un optimistisku gaišumu:

"tu drīksti / tu drīksti būt jauna ēst šokolādi / kamēr neviens neredz tu drīksti / kamēr baseinā līst tīrs ūdens un aizdomas / daudz ātrākas par rokām / tu drīksti sapūkoties zarā aiz loga / tu drīksti būt pārplīsusi upene drīksti pa pusei / tu drīksti salocīt kājas kā caurules pie baseina / pilnas ar siltu ūdeni / tu drīksti nopūsties to ēnā / tu drīksti nesatikt cilvēkus pāris dienas / tu drīksti nesatikt cilvēkus pāris nedēļas / irties nezālēs drēbēs karotēs somās pultīs / kamēr neizsīkst spīdums" (27. lpp.).

Sintijas Kampānes-Štelmaheres "Dārzs" ir grāmata, kuru var lasīt bezgalīgi, atgriezties pie tās atkal un atkal. Intelektuāla, tekstuāla un garīga iekšpasaule, kas veido grāmatas lasītāju, tā ir sinestētisks dārzs, kurā dzīvot un sapņot, ik gadalaiku atdzimt no jauna un citādi.

Noderīgi: Sintija Kampāne-Štelmahere iepazīstina ar savu debijas krājumu "dārzs"

Sintija Kampāne-Štelmahere. dārzs. Redaktors Arvis Viguls; dizains: Anete Krūmiņa. Carnikava: Žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība, 2025. 76 lpp. ISBN 9789934924064.

Agija Ābiķe ir LNB Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja un literatūrzinātniece.