top of page

šŸŽ§ Sintija Kampāne-Å telmahere. dārzs

  • Agija ĀbiÄ·e
  • Mar 4
  • 3 min read

Updated: Apr 20


šŸŽ§ Klausies apskatu Spotify.


Piederu to privileģēto pulciņam, kuri ar Sintijas Kampānes-Å telmaheres dzeju bijuÅ”i pazÄ«stami jau pirms desmit gadiem, kad kritiÄ·es, redaktores JÅ«lija Dibovska un ElÄ«na Kokarēviča izveidoja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes literatÅ«ras un kritikas portālu "Ubi Sunt". Portālā regulāri bija lasāmas Sintijas Kampānes-Å telmaheres recenzijas par citu autoru dzeju un bija publicēti arÄ« paÅ”as autores dzejoļi.


Laikmetā, kad Latvijas kultÅ«ras vidē arvien biežāk tiek runāts par literatÅ«rkritikas iznÄ«cÄ«bu, jo Ä«paÅ”i jāuzsver, ka prozas darbi nereti izpelnās pat lielāku rezonansi un ievērÄ«bu, kamēr dzeja – intÄ«mais, liriskais, reflektÄ«vais literatÅ«ras veids – paliek noklusējumā un lasÄ«tāju pieredzē, subjektÄ«vā atmiņā.


Sintija Kampāne-Å telmahere ir viena no spēcÄ«gākajām latvieÅ”u dzejas kritiķēm. Viņas recenzijās ir ne vien dziļa un nosvērta, nenoliedzami erudÄ«ta teksta analÄ«ze, bet arÄ« smalkjÅ«tÄ«ba pret katra autora rakstÄ«bu. KritiÄ·e un dzejniece ir no tām personÄ«bām, par kuru var teikt, ka viņa ir autore ar poētisku bÅ«tÄ«bu.

Krājums "dārzs" ir autores debijas grāmata, tomēr lÄ«dzÅ”inējās dzejas publikācijas lielākajos literatÅ«ras un kritikas izdevumos un portālos, kā arÄ« vairāk nekā desmit gadu darbs kritikā autori ļauj uzlÅ«kot kā jau nobrieduÅ”u un sevi apliecinājuÅ”u literāti.


Siltas gaismēnas starp tumÅ”zaļu krÅ«mu puduriem mierÄ«gā vasaras novakarē – tādas asociācijas rada Ŕī krājuma vizuālais veidols. Vai miers ir mirklÄ«gs un vai tas vispār pastāv?

Anetes KrÅ«miņas veidotais grāmatas dizains harmonē ar Sintijas Kampānes-Å telmaheres dzeju. Noapaļots, estētiski noslÄ«pēts teksta burtveidols, tumÅ”zaļŔ, faktÅ«rains krājuma vāks un kontrastā – silti dzeltens iekÅ”vāks, gluži kā dārzā uzziedējusi meža tulpe, pirmie krokusi vai greznu narciÅ”u puduris.


Dārzs Sintijas Kampānes-Å telmaheres dzejā ir gan daudznozÄ«mÄ«ga metafora, gan ietilpÄ«gs, aktÄ«vs virstēls. Tas ir gan dabiskuma, lÄ«dzsvarotÄ«bas, gan iekŔējā noslēpuma, gan disharmonijas un mežonÄ«ga spēka iemiesotājs: "tev ir vajadzÄ«ga māja sevÄ« / ne dārzs ar apveltiem krÅ«miem" (52. lpp.).

Dzejoļos dinamiskas pilsētvides ainavas mājo lÄ«dzās liriskām dabas ainām – dzejnieces lielākie talanti ir izkoptā valodas izjÅ«ta un vizualitāte, glezniecisks, pat telpisks dzejoļa redzējums: "kautri viņa paŔķir zarus izkar baltu veļu / sarunās ar strazdiem iepin piebildes par senākiem laikiem", "viens avots viņas sārtie pirksti Ŕķir jāņogu maijrožu / ceriņu virumus" (9. lpp.). Lasot Å”os dzejoļus, nudien var sajusties kā citā realitātē, varbÅ«t pat citā laiktelpā, apjaust dabas klātbÅ«tni un kādas augstākas varas dziedinoÅ”o spēku: "upe te sekla kā kucēna varavÄ«ksnene / krastā stiebrojas vÄ«botnes zirgskābenes sienāži / zilganas svÄ«tras apklāj piemiegtās ietekas / tu esi tik sens ka neesi vēl piedzimis / ēnu uzbērums saliec zeltainu bērzu kroni" (18. lpp.).


Tāpat dzejoļos sastopama sirreālistiska tēlainÄ«ba, kas lasÄ«tājam neliek garlaikoties: "uz flÄ«zēm laksta gaisma / sačūkst izlietā tējas peļķe / ieŔņācas spraugās un aizplÅ«st kā tolaik / ar sarkanu lietussargu upe" (15. lpp.). Autores poētikai zÄ«mÄ«gs arÄ« dzejas skaniskums, jutekliska valoda: "no debesu sazobes / lÅ«p plÅ«mju klubkrāsa / no zemes sadiedzes / drÅ«p brÅ«na drÅ«maka / tu klusu pucē / nelÅ«gtas brÅ«ces" (34. lpp.).


Ikdienas realitātes un sadzÄ«viskas rutÄ«nas ainas autore apraksta tik nepiespiesti poētiski, ka ir sajÅ«ta – dzÄ«vot nemaz nav tik grÅ«ti: "bērnu elpas plÄ«vo kā pÅ«kas / garām skapim kas uzmetis kÅ«kumu / garām ierīču zvaigznājiem / uz grÄ«das starp vientuļiem varoņiem / garām pannām kurās zied tauki / garām tumsai un miglai uz laukiem / ar vientuļu auto dubļos lÄ«dz durvÄ«m / saburzÄ«ts mētelis nomoda kurvÄ«" (23. lpp.).


Å is krājums aktÄ«vi sarunājas ar lasÄ«tāju, tas dažbrÄ«d lÄ«dzinās viedam padomdevējam vai labākajam draugam – Å”ajā grāmatā var izlasÄ«t sapni, iedvesmu, uzmundrinājumu un mierinājumu, iedroÅ”inājumu un prieku, rēnas skumjas un optimistisku gaiÅ”umu:

"tu drÄ«ksti / tu drÄ«ksti bÅ«t jauna ēst Å”okolādi / kamēr neviens neredz tu drÄ«ksti / kamēr baseinā lÄ«st tÄ«rs Å«dens un aizdomas / daudz ātrākas par rokām / tu drÄ«ksti sapÅ«koties zarā aiz loga / tu drÄ«ksti bÅ«t pārplÄ«susi upene drÄ«ksti pa pusei / tu drÄ«ksti salocÄ«t kājas kā caurules pie baseina / pilnas ar siltu Å«deni / tu drÄ«ksti nopÅ«sties to ēnā / tu drÄ«ksti nesatikt cilvēkus pāris dienas / tu drÄ«ksti nesatikt cilvēkus pāris nedēļas / irties nezālēs drēbēs karotēs somās pultÄ«s / kamēr neizsÄ«kst spÄ«dums" (27. lpp.).


Sintijas Kampānes-Å telmaheres "dārzs" ir grāmata, kuru var lasÄ«t bezgalÄ«gi, atgriezties pie tās atkal un atkal. Intelektuāla, tekstuāla un garÄ«ga iekÅ”pasaule, kas veido grāmatas lasÄ«tāju, tā ir sinestētisks dārzs, kurā dzÄ«vot un sapņot, ik gadalaiku atdzimt no jauna un citādi.


Sintija Kampāne-Štelmahere. dārzs. Redaktors Arvis Viguls; dizains: Anete Krūmiņa. Carnikava: Žurnāla "Punctum" atbalsta biedrība, 2025. 76 lpp. ISBN 9789934924064.


Agija Ābiķe ir LNB Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja un literatūrzinātniece.




Comments


Raksti mums

Thanks for submitting!

Ā© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page